+371 22841890

The Bailer Hill house // Arhitekti: Prentiss Balance Wickline Architects // Foto: Eirik Johnson.

ZAĻAIS JUMTS KOKA KARKASA MĀJĀM

Arvien pamanāmāka kļūst tendence priekšroku dot dabīgiem materiāliem, videi draudzīgam dzīvesveidam, atsakoties no visa mākslīgā un neīstā. Un runājot par jaunu privātmāju būvniecību, arvien būtiskāki kļūst jaunu, neierastu ideju meklējumi, vienlaikus ievērojot videi draudzīgu risinājumu pielietojumu. Tā koka karkasa māju būvniecībā ienāk mājas zaļais jumts – kas ir “zaļš” ne tikai tāpēc, ka tas ir ekoloģisks, bet arī tāpēc, ka tas tiešām ir zaļš! Zaļas zāles, sūnu klātbūtne  paver plašas un radošas iespējas arhitektiem, radoši pielietojot mājas piekto fasādi.

Iedvesmai – Semiramīdas gaisa dārzi
Jau vēsturiski Semiramīdas gaisa dārzi Bābelē ir bijis viens no senās pasaules septiņiem brīnumiem. Tas bijis 35 metrus augsts zikurāts, uz kura septiņām terasēm  bijuši izveidoti krāšņi dārzi aptuveni 1000 kvadrātmetru lielā platībā. Zaļie gaisa dārzi tikuši celti par godu valdnieka Nebukadnecara otrajai sievai – Amitijai. Amitija ļoti ilgojās pēc savām pierastajām dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, mežiem un kalniem. Tādēļ valdnieks nolēma remdēt savas sievas ilgas un uzdāvināt viņai veselu oāzi. Apakšējā terasē auguši granātkoki, augstāk – dateļpalmas, vīģeskoki un vīnogulāji. Dārzs tika nemitīgi papildināts.

Kas ir zaļais jumts?
Angļu valodā – “Green roof”. Tas ir ēkas jumts, kas ir noklāts ar dabīgo veģetāciju – zaļo augu segu. Tie ir dažāda veida dzīvie augi, kas nosedz jumtu. Zaļie jumti ir videi draudzīgi, tie ir dārzi, kas nosēti ar zāli vai kokiem.

Peconic house, Hemptona, Ņujorka, ASV // Foto: Michael Moran

Uz mūsu planētas nemitīgi palielinās iedzīvotāju skaits. Prognozē, ka pēc 50 gadiem 80% iedzīvotāju dzīvos pilsētās, tādēļ ar laiku pietrūks zemes visiem iemītniekiem. Pilsētās palielinās smoga daudzums. Tādēļ risinājums meklējams pilsētas arhitektūrā, derīgās fasādes noklājot ar augiem, ar zaļumiem. Lai taupītu zemes resursus, lielpilsētās būvē arī pazemes celtnes, virs kurām var ierīkot zaļo dārza jumtu.

Zaļos jumtus var izmantot visur, tie iederēsies gan pilsētās, gan laukos, nodrošinot lielisku saskaņošanos ar apkārtējo ainavu. Zaļais pilsētā veido ainaviskais kontrastu, bet dabā tas ļauj arhitektūrai saskaņoties ar ainavu. Līdz ar zaļajiem jumtiem pilsētā nomainās arhitektūra, pilsētā ienāk daba un harmonija.

Zaļais jumts arvien biežāk tiek būvēts uz privātmājām, skolām, tirdzniecības centriem un dažādām citām iestādēm. Ierīkojot jumta dārzu svarīgi ir ievērot ES jumtu dārzu kvalitātes vadlīnijas, taču Latvijā diemžēl vēl nav pieņemti savi standarti.

Zaļā jumta priekšrocības
Zaļā jumta segumam ir daudz labu īpašību, tas ir ērts un videi draudzīgs, kā arī patīkams noskaņai – apvienojot pilsētu dabā! Haotiskajā pilsētā zaļais jumts kļūst par oāzi. Tas var būt ne tikai zāliens uz ēkas jumta, to var arī iestrādāt citādi, piemēram, ap terasi, kurā dzert kafiju vai balkonā. Līdz tā top par sava veida ekoloģisko māju. Zaļajam jumtam augstums ir labvēlīgs, jo tad tas ir tālāk no kaitīgajām gāzēm un putekļiem, kā arī augiem netraucēs pilsētas satiksme un gājēji. Taču augstumā zaļo jumtu var ietekmēt stipri vēji. Stūru zonās, jumta korēs un malās vējš ir spēcīgs, tādēļ tur pastiprināti tiek domāts par konstrukcijām. Daudzstāvu augstajām celtnēm raksturīgi plakani jumti ar vienlaidu segumu, uz kuriem zaļais dārzs ir tieši piemērots. Sarūkot dārzu, parku platībai pilsētās, zaudēto var kompensēt veidojot dārzus uz māju jumtiem. Pēdējos gados visā pasaulē tas kļūst par modes kliedzienu. Šī tieksme izmaina pilsētas arhitektūru un arhitektoniskās konstrukcijas.

Zaļā jumta uzbūve // Attēls: thermano.eu

Slavenais franču arhitekts, dizaineris un modernisma pionieris Lekorbizjē esot teicis, ka ir neloģiski, ja kopējais ēkas laukums, kas ir pavisam liels uz pilsētas fona, netiek izmantots, un uzskatīja jumtu racionālu izmantošanu par “jaunās arhitektūras programmas punktu”.

Zaļo jumtu veidi
Zaļajos jumtos augi ir iestādīti gruntī, starp augsni un jumtu ir nosegta ūdens necaurlaidīga membrāna un papildus slāņi, kas pasargā jumtu no augu saknēm un mitruma. Pastāv divu veidu jumti:

  • Ekstensīvie dārza jumti
    Tie ir mazāki jumti, paredzēti uz pareizi izvēlētas, noturīgas mājas konstrukcijas, der arī uz vienkāršākā dakstiņu jumta. Tas ir augu dārzs, kas var svērt no 60 – 100 kg uz vienu kvadrātmetru.
  • Intensīvie dārza jumti
    Tie ir lielie jumta dārzi, paredzēti uz pareizu un stabilu ēkas konstrukciju pamata, kas notur pat  1500 kg un vairāk. Šis ir ļoti smags jumts, tas spēj noturēt visu. Ceļus, solus, dažādus augus, pat kokus. Šādus jumtus var būvēt, ja mājas būvniecībā ir bijis paredzēts jumta dārzs.

Jumtu efektīvi nosedz moderns dabīgais zaļumu jumts, kura sastāvs ir 10 reizes vieglāks nekā parastais substrātu saturošais jumts.  Tas ir moderni strukturizēts, kas atvieglo darba procesu. To var izmantot uz gandrīz jebkura jumta, neapdraudot ēkas konstrukcijas. Sausa šī sistēma sver apmēram 18 – 21kg/m, taču ar ūdeni 43 – 70 kg/km, tā absorbē līdz pat 50%, salīdzinoši ar parasto substrātu zemes segumu. Tā ir speciāli izstrādāta sega uz kuras lieliski iederas augi. Šie augi aug 15 – 20 mm garumā, tie nav jāpļauj. Neļauj augt citiem augiem un nezālēm.

Uzbūve

  1. substrāts (jumta dārzam nedrīkst lietot parastu augsni);
  2. granītu šķembu slānis (ieklāj saskaņā ar ugunsdrošības prasībām, jo augstāki jumti, jo šai kārtai ir jābūt platākai);
  3. filtra slānis (p., akmens minerālvates slānis), kas absorbē ūdeni;
  4. drenāžas slānis (novada lieko lietus ūdeni, ir pielāgots slodzei);
  5. jumta aizsardzības slānis (pasargā jumta hidroizolāciju no mitruma, pasargā jumtu no sakņu ietekmes);
  6. jumta konstrukcija.

Uzstādīšana, ielūkojies, kā notiek ekstensīva zaļā jumta uzstādīšanas process:

Zaļā jumta labās īpašības:

  • zaļās infrastruktūras elements;
  • nomaskē tehniskas ēkas;
  • ļauj mazāk veiksmīgas ēkas veiksmīgi iekļaut ainavā;
  • atdzīvina pelēkās betona fasādes un uzlabo bioloģisko daudzveidību;
  • absorbē lietus ūdeni, vēlāk ļaujot tam iztvaikot;
  • neļauj bojāt mājas konstrukciju. Jumtam sakarstot, izdalās kaitīgas vielas, kuras nokļūst atmosfērā un izdalās nelabvēlīgas vielas. Asfalta klātais jumts sasniedz pat 80 grādu temperatūru, taču ziemas salā atdziest pat līdz mīnuss 20 grādiem, līdz ar to bojājot ēkas jumtu un pašu konstrukciju;
  • zaļais jumts vasarā sasilst tikai līdz 25 grādiem un ziemā tikai līdz mīnuss 10 grādiem, tā krietni samazinot temperatūras svārstības;
  • vasaras karstumā zaļais jumts palīdz samazināt mājas temperatūru, mitrina gaisu, taču aukstā ziemā tas siltina māju;
  • atslogo kanalizāciju un mazina ūdens līmeņa celšanos upēs.
  • augi attīra gaisu, uzsūcot ogļskābo gāzi, toksiskās vielas un bagātina gaisu ar skābekli;
  • veģetācijas slānis apslāpē skaņu ēkās;
  • nodrošina pilsētā dzīves vietu kukaiņiem, kas pēc tam rada pārtiku putniem;
  • rada patīkamu, relaksējošu atmosfēru ikvienam.

Zaļie jumti Norvēģijā

Der zināt!
Svarīgs noteikums, kas jāņem vērā, būvējot zaļo jumtu, ir  ēkas konstruktīvās slodzes pārbaude, vai tās konstrukcija atļauj būvēt zaļo jumtu. Zaļais jumts ir mainīga smaguma – viens smagums jumtam ir sausam esot, otrs, pēc lietus un sniega. Uz jumta esošie augi un zeme uzsūc un atdod mitrumu. Jumtiem ir nepieciešama pilnīga hidroizolācija, lai nepieļautu mitruma iekļūšanu būvkonstrukcijā. Tādēļ zem jumta dārza ieklāj īpaši drošu ēku hidroizolāciju, kurai pēc tam pārklāj arī pretsakņu plēvi.

Augi ir jāstāda speciālās URBANSPACE  drenāžas sistēmās, secīgi pēc garuma, to sakņu zonas jāapliek ar akmeņiem. Dažāda garuma augi spēcīgi iztvaiko ūdeni un daudz to patērē, tādēļ tie ir bieži jālaista. Augstas ēkas jumts tiek pakļauts spēcīgām vēja pūsmām, tāpēc tās jānodrošina ar aizvēju, izbūvējot tām speciālu pajumti, vai siltumnīcu. Ja augs ir kārtīgi iesakņojies zemē, tad arī tam būs lielāka pretestība ar vēju.

Jumta dārzu nevar uzskatīt par parastu dārzu, jo ir jāpārzina augu kopšanas principi. Tie ir jāmēslo tā, lai augi augtu lēnām un neprasītu drīzu un dārgu rekonstrukciju. Ar slīpajiem jumtiem ir sarežģītāk nekā plakanajiem. Tad ir jāuzmanās, lai augs augtu pareizi un tiktu  pie vajadzīgām barības vielām. Slīpumā augs aug līdzīgi kā kalnos, kur zeme var notecēt kopā ar lietavām, tāpēc tie biežāk ir jāapseko.

Lai zaļais jumts kalpotu pilnvērtīgi, tas ir obligāti jāapseko, jākopj un jālaista. Tas jādara pieredzējušiem profesionāļiem, kas spēj par to rūpēties. Ir jāpārbauda apmaļu, arhitektonisko elementu stabilitāte. Ja viss tiek izdarīts, tad šī zaļā sega ir noturīga gan pret vēju, gan uguni. Šādi jumti tiek uzskatīti par cietā seguma jumtiem.

Latvijā ēkas zaļais jumti ir maz, taču  tos plāno attīstīt. Šobrīd tas sastopams Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centram “Zeimuls” Rēzeknē, kas atrodas Skrindu ielā 16., daļēji apzaļumota Saldus Mūzikas un mākslas skola – Avotu ielā 12 A, Rīgā, Latvijas Universitātes jaunajam korpusam Jelgavas ielā, arī lielveikalam “Olimpija”.

Zaļais jumts pasaulē
Norvēģijas zaļie velēnu jumti. Auksts un skarbs klimats, meža ieloki, kalnaini apriņķi. Šie zaļie, biezie jumti ir labi piemēroti skandināvu klimatam, jo jumts apsilda mājiņas, tāpēc ir diezgan ekonomiski. Visvecākie ir nokalpojuši vismaz 100 gadus, kas ir dabīgais jumta segums. Hidroizolācijai vēsturiski tikusi izmantota vienkārša bērzu tāss. Mūsdienās to vairs neizmanto. Uz jumta aug – zālājs, ķērpji, nātres un mazi kociņi.

Skandināvijas zaļo jumtu asociācija veic testus, lai varētu noteikt labāko zaļā jumta projektu Skandināvijā.

Zaļais jumts var būt ne tikai mājām, bet arī baznīcām, ieskaties, kā Īrijā kopējā ainavā iederas baznīca:

Japāna ir zaļo jumtu lielvalsts.

 

The Acros Fukuoka eko ēka Fukuokā, Japānā // Foto: shutterstock.com

Singapūras zaļie jumti

The Parkroyal Hotel // Atēls: greenrooftechnology,com

Nanjangas tehnoloģiju institūts, Singapūra// Foto: researchgate.com