+371 22841890

Ventilējamās fasādes dod iespēju izpausties, veidojot mājas eksterjera dizainu// emimar.lv

VENTILĒJAMAS FASĀDES PRIVĀTMĀJU BŪVNIECĪBĀ

Turpinot skaidrot dažādus ar būvniecību saistītus jēdzienus, uzmanību pievērš tādi apzīmējumi kā “ventilējamas fasādes”, “ventilējamas fasādes apdares” u.t.m.l. Kā tas būtu sasaistāms ar jaunas koka mājas būvniecību vai moduļu mājas pasūtīšanu, izklāstīsim šajā rakstā. Ēku un koka karkasa māju būvniecībā liela nozīme ir atbilstošai ventilācijai pašās koka konstrukcijās.  Ventilējamā fasāde ir ēkas fasādes apšuvuma sistēma, kas sastāv no 1) aizsargājoša dekoratīva apšuvuma materiāla, 2) apakškonstrukcijas, kura tiek piestiprināta pie nesošās sienas un 3) siltumizolācijas materiāla slāņa, kas tiek ierīkots starp sienu un dekoratīvo apdari. Izmantojot ventilējamo fasādes sistēmu, ir iespējams veidot sarežģītus arhitektūras un konstruktīvos risinājumus. Ventilējamās fasādes ēkas ir ievērojami klusākas, ilgmūžīgākas un izceļas ar vienmērīgu telpu temperatūras noturību gan ziemā, gan  komforta līmenis tiek saglabāts, jo ventilējamā fasāde nodrošina siltumapmaiņas procesu gaisa spraugā – rodas vilkme un  siltais gaiss ceļas augšup, kā rezultātā palielinās ēkas siltumizolācija. Karstā laikā šādi tiek nodrošināta siltuma novadīšanu no uzkarsušās fasādes. Šī parādība novērojama pateicoties spiedienu starpībai starp āra gaisu un gaisu, kas atrodas šķirkārtā.

Ventilējamās fasādes shēma:1-Siena; 2-Aizsargplēve; 3-Karkass; 4-Gaisa šķirkārta; 5-Siltinājums; 6-Pretvēja aizsardzība; 7-Apdare

Tā kā ventilējamās fasāde ir no vairākiem slāņiem sastāvoša konstrukcija, katram slānim ir savs uzdevums. Pirmais, iekšējais slānis – betons vai ķieģeļu siena (vairumā gadījumu ir nesošā). Tālāk pie ārējās malas stiprina siltumizolāciju no mitrumizturīgas un ūdeni neuzsūcošas minerālvates ar antiseptiskām īpašībām, lai nodrošinātos pret pelējumu un citas sēnītēm, kā arī lai nodrošinātu skaņas izolāciju. Pirms ventilējamās fasādes veidošanas, pie sienas piestiprina metāla vai alumīnija karkasu, bet pie tā apdares plātnes – piekaramus un pret atmosfēras iedarbību izturīgus paneļus. Bojājumu gadījumā paneļus var viegli remontēt un viegli notīrīt.

Ventilējamās fasādes priekšrocības:

  • Ilgmūžība – 30 -50 gadi ir garantēta fasādes vērtības noturība;
  • Komforts vasarā – gaisa sprauga nodrošina, ka ventilācijas karstais izvēdinās;
  • Komforts ziemā gaisa sprauga nodrošina kondensāta izvēdināšanu, neļaujot tam palikt siltumizolācijā un nodrošinot būvkonstrukciju sausumu. Pelējuma veidošanās risks tiek samazināts un nodrošināts labs iekštelpu mikroklimats.
  • Skaņas izolācija – divas reizes lielāk nekā fasādēm ar dekoratīvo apmetumu;
  • Montāžas darbi veicami jebkurā gada laikā;
  • Siltumizolācijas nodrošināšana;
  • Aizsardzība pret nokrišņiem pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un straujām temperatūras svārstībām;
  • Izturība – nepakļaujas termiskai deformācijai un apdares materiāliem ir zems konstrukciju bojājumu risks;
  • Ugunsdrošība – uguns neizplatās, neizdala dūmus, nerada degošu pilienu;
  • Dažādība plašas iespējas unikālu dizaina ideju realizēšanai paver liela apdares materiālu izvēle;
  • Komunikāciju un elementu paslēpšanas iespējas;
  • Ekonomisks – ekspluatācijas laikā nerada liekus izdevumus, jo nav jāveic īpaša apkope un remonts;
  • Apdares materiālu dažādība –  (metālu, ķieģeli, dabīgo akmeni, fasādes koka apdares dēļus, kompozītos materiālus, keramisko granītu, līstes profilu, alumīnija loksnes, azbestcementa un fibrobetona loksnes);

“North House” projekts “Emma”// Platība: 110,73m2// northouse.lv

Ēkas komforta līmenis tiek saglabāts, jo ventilējamā fasāde nodrošina siltumapmaiņas procesu gaisa spraugā –  siltais gaiss ceļas augšup, kā rezultātā palielinās ēkas siltumizolācija. Karstā laikā šādi tiek nodrošināta siltuma novadīšanu no uzkarsušās fasādes. Tā kā ventilējamās fasādes konstrukcija sastāv no vairākiem slāņiem, katram slānim ir savs uzdevums. Pirmais ir iekšējais slānis – betons vai ķieģeļu siena (vairumā gadījumu ir nesošā), pēc tam pie ārējās malas stiprina siltumizolāciju no mitrumizturīgas un ūdeni neuzsūcošas minerālvates ar antiseptiskām īpašībām, lai nodrošinātos pret pelējumu un citas sēnītēm, kā arī lai nodrošinātu skaņas izolāciju. Pirms ventilējamās fasādes veidošanas, pie sienas piestiprina metāla vai alumīnija karkasu, bet pie tā apdares plātnes – piekaramus un pret atmosfēras iedarbību izturīgus paneļus. Bojājumu gadījumā paneļus var viegli remontēt un viegli notīrīt.
Rūpējoties par ilgstošu dzīves komfortu, ir jāparedz ieguldījumus pareizā siltuma izolācijā un ventilācijas iebūvē, jo, lai arī pirmajā momentā par materiāliem un darbu tiek iztērēti vairāk līdzekļu, tas atmaksājas apkures ietaupījumā jau pāris gadu laikā.

Kā izvairīties no nekontrolētas gaisa plūsmas cirkulācijas?

  • Rūpīgi sekot ēkas ārējam apšuvumam – tā kvalitātei, montāžas darba kvalitātei. Mitruma uzkrāšanos novērš ventilācijas atveres ārējā apšuvuma iekšpusē.
  • Siltuma izolācijai jāpārklāj ar pretvēja apvalku, pasargājot to no jebkādas gaisa plūsmas iekļūšanas, kas var būt kaitīgs siltumizolācijas materiālam. Ir pieejami siltumizolācijas materiāli ar iestrādātu pretvēja aizsardzību.
  • Speciālisti min, ka siltumizolācija vislabāk darbojas tad, ja konstrukcijas iekšpusē ir tvaika izturīgs vai gaisu necaurlaidīgs slānis, bet ārpusē – tvaika caurlaidīgs aizsargs no vēja.
  • Apšūtu tvaika barjeru jāuzstāda siltuma izolācijas siltajā, apsildāmajā pusē. Tvaika barjerai ir jābūt uzklātai blīvi, īpaši pievēršot uzmanību šuvju blīvumam un apšuvuma veselumam.

Apakškonstrukciju sistēmas
Ventilējamo fasāžu apakškonstrukcija ir sarežģīta konstrukciju sistēma, kur ietilpst pietiekami liela izturība (spēja noturēt dekoratīvo apdari, siltinājumu un pašas svaru). Tāpat sistēmai jāatbilst normatīvajām prasībām, kas ietver korozijas izturību, nelīdzenumu noslēpšanu, montāžas darbu atvieglošana u.c.

Apakškonstrukciju dalījums:

  • Koka karkasa konstrukcijas;
  • Metāla profilu sistēmas – alumīnija, nerūsējošā tērauda.

Koka karkasa ventilējamā fasāde
Šī ir visbiežāk izmantotā ārsienu konstrukcija. Izmantojot elastīgo vati un vēja aizsardzību un siltumizolāciju, konstrukcija veidota bez aukstuma tiltiem.
Koka karkasa ventilējamā fasādes sistēma:

  • Koka karkasa sienas konstrukcija, kuru aizpilda ar elastīgās vates loksnēm;
  • Pretvēja izolācijas loksnes;
  • Latojums fasādes dēlīšu apdarei vienlaikus nodrošina gaisa ventilācijas šķirkārtu;
  • Fasādes dēlīšu apdare.

Koka karkasa ventilējamā fasāde ar cementa plāksnes apdari
Bieži izmantota konstrukcija ārsienām. No aukstuma tiltiem izvairās ar atbilstošu vēja aizsardzību un siltumizolācijas materiāliem.
Koka karkasa ventilējamās fasādes sistēma ar cementa plāksnes apdari:

  • Koka karkasa sienas konstrukcija, pildīta ar elastīgo vati;
  • Pretvēja aizsardzības plāksnes ventilējamo fasāžu konstrukcijām;
  • Latojums gaisa ventilācjas šķirkārtas izveidei;
  • Fasāžu un flīzēšanas plāksnes;
  • Plākšņu salaidumu vietu armējums ar šuvju lentu;
  • Līmjava;
  • Fasādes grunts;
  • Dekoratīvais apmetums.

Ieskaties, kā noris ventilējamās fasādes montāža lielizmēra objektā ar metāla konstrukcijām un apdari:

Piekārtā ventilējamā fasāde ar metāla konstrukciju
Šī fasādes izveides tehnoloģija paredz sistēmu, kas pie nesošās sienas konstrukcijas veido cinkota tērauda, nerūsējoša tērauda vai alumīnija karkasu, pie tā savukārt stiprinot apdares materiālus. Spraugā starp apdari un sienu joprojām brīvi cirkulē gaiss, kas atbrīvo konstrukciju no kondensāta un mitruma. Visi ventilējamās fasādes sistēmas stiprinājuma elementi ir universāli, kas ļaut risināt sarežģītus dizaina un konstrukcijas jautājumus, veidojot dažādas ēkas, sākot no klasicisma līdz pat modernismam.

Apdares materiāli
Ventilējamās fasādes galvenais elements ir dekoratīvās apdares materiāli. Ar dekoratīvajiem apdares materiāliem ir iespējams panākt unikālus un mākslinieciski sarežģītus risinājumus.
Mūsdienās būvmateriālu tirgū tiek piedāvāti daudzveidīgi apdares izstrādājumi, kas ir speciāli piemēroti ventilējamās fasādes sistēmām.

Ventilējamo fasāžu apdares veidi:

  • metāla izstrādājumi – apšuvumu loksnes vai kasetes;
  • metāliskā saidinga;
  • cementšķiedru plāksnes, kas ir izturīgas pret atmosfēras parādībām un var būt pārklātas ar aizsargājošu dekoratīvu slāni;
  • keramiskās fasādes;
  • kompozītiem paneļiem;
  • fibrocementa paneļiem;
  • augstspiediena lamināta (HPL) paneļiem;
  • stikla paneļi;
  • terakotas paneļiem;
  • koka apdares dēļiem, plātnēm;
  • dabīgā un mākslīgā (keramogranīta) akmens apdares plāksnes.

Apakškonstrukciju sistēmas
Ventilējamo fasāžu apakškonstrukcija ir sarežģīta konstrukciju sistēma, kur ietilpst pietiekami liela izturība (spēja noturēt dekoratīvo apdari, siltinājumu un pašas svaru). Tāpat sistēmai jāabilst normatīvajām prasībām, kas ietver korozijas izturību, nelīdzenumu noslēpšanu, montāžas darbu atvieglošana u.c.

Apakškonstrukcijas iedalās :

  • Metāla profilu sistēmas – alumīnija, nerūsējošā tērauda;
  • Koka karkasa konstrukcijas.

Siltumizolācijas materiāli ventilējamām fasādēm
Tā kā mūsdienās ir plašs klāsts ar siltumizolācijas materiāliem, katram no piedāvātajiem variantiem atšķiras nianses, kas nosaka izolācijas materiāla pielietojumu noteiktām ēkām.

Ventilējamās fasādes montāžai iesaka izvēlēties blīvu siltumizolācijas materiālu – 80 – 100 kg/m3, lai laika gaitā vējš to neizārdītu un nesamazinātu siltumizolācijas īpašības. Tāpat siltumizolācijai jāatbilst ugunsdrošības prasībām un pārējiem ierastajiem noteikumiem (ilgs kalpošanas laiks, skaņas izolācija, izturība, izturība pret vēju u.c.).
Lai izvēlētos atbilstošāko siltumizolācijas materiālu, jāaplūko tos no dažu kritēriju viedokļa:

northouse.lv

  • Materiāla siltumpretestība. Tā kā tā ir materiāla spēja aizturēt siltumu, siltumvadītspējas koeficients jālūko pēc iespējas zemāks, jo tad tas nozīmē labāku siltumpretestību, tātad vairāk siltuma paliek telpās.
  • Elpošana. Tā ir gaisa apmaiņas spēja, kas rāda, cik lielā mērā materiāls laiž cauri ūdens tvaikus, vienlaikus palīdzot izvadīt lieko mitrumu. Elpošana šajā gadījumā nozīmē nevis gaisa, bet gan mitruma kustību. Jo elpojošāks ir materiāls (ekovate, kokšķiedras, kaņepju vate, fibrolīta plātnes), jo patīkamāks un veselīgāks mikroklimats veidojas nosiltinātajās telpās.
  • Skaņas izolācija. Šis parametrs atklāj materiāla spēju pasargāt mājas iemītniekus no ārējiem trokšņiem, un iekštelpās slāpējot skaņu izplatību starp stāviem un istabām. Šī apsvēruma dēļ daži materiāli, piemēram, akmens vate, der ne tikai ārsienu siltināšanai.
  • Ugunsdrošība. Materiālu reaģēšana uz paaugstinātu temperatūru un atklātu liesmu, rāda materiālu izturību ugunsgrēka gadījumā. Ir materiāli, kas deg vai gruzd, un ir tādi, kas spēj ierobežot uguns izplatību un pat apslāpēt liesmas. Protams, jo ugunsdrošāks ir materiāls, jo piemērotāks tas ir dzīvojamai ēkai.
  • Kalpošanas laiks. Šis ir svarīgs rādītājs, ja domā par tālāku nākotni un meklē siltumizolācijas materiālus, kas ne tikai atmaksāsies kalpošanas laikā, bet arī nodrošinās patīkamu siltumu mājās vēl daudzu gadu garumā. Tas savā ziņā ir arī ekonomiski pamatots rādītājs.
  • Ekoloģiskums. Šis ir moderns un vienlaikus praktisks jautājums, kas atklāj materiāla draudzīgumu videi un cilvēka veselībai gan lietošanas laikā, gan pēc demontāžas un utilizācijas. Piemēram, ekovates ražošanā ir krietni mazāks neatjaunojamo dabas resursu patēriņš, kas ir būtisks faktors kopējās vides nepiesārņošanā.
  • Cena. Šis ir būtisks faktors visu būvdarbu un būvniecības jautājumu gadījumā. Atkarībā no pieejamajiem materiālajiem līdzekļiem, tiek izvēlēti noteikti būvniecības materiāli. Bet noteikti šai brīdī vajadzētu domāt par ilgtermiņa rezultātiem, par to, ka veiksmīgi un atbilstoši kvalitatīvi materiāli laika gaitā atmaksājas. Un, protams, kur gan to var lieliski piedzīvot, ja ne apdzīvojot jaunuzcelto māju.