+371 22841890

Foto: pexels.com

VENTILĀCIJA KOKA KARKASA MĀJĀ

Kādēļ ventilācija ir tik nozīmīgs jautājums koka karkasa mājas celtniecībā? Jo tieši no pienācīgas ventilācijas ir atkarīgs Jūsu koka mājas mūžs un iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Kas notiek ar neventilētu un nevēdinātu māju? lūk, šis (sapuvušas mājas foto)

Ikdienā mainīgo laikapstākļu dēļ mājā uzkrājas mitrums, un arī mēs, māju iedzīvotāji, ikdienas gaitās radam papildus mitrumu – mazgājot traukus, veļu, taisot ēst, mazgājoties un vienkārši uzturoties telpās. Ja netiek nodrošināta pienācīga ventilācija, kur gan mitrumam palikt? Ventilācijas rezultātā viss liekais mitrums tiek izvadīts no mājas. Bet nevēdinot un neventilējot ēku, mitrums paliek ēkā, iekļūst nomaļos stūros, kaktos un nepieejamās vietās, un  sāk nelabvēlīgi iedarboties uz koka karkasa konstrukcijām.

Vēdināšana un ventilācija
Tā kā mājas svaigā gaisa apmaiņu nodrošina divējādos procesos – ar vēdināšanu vai ventilāciju, ir jāredz starpība starp abiem procesiem. Pirmo varētu saukt par dabīgo ventilāciju, otru par mehānisko ventilāciju. Vēdināšana ir dabīgā ventilācija, bet mūsdienu ventilācija ir mehāniskā ventilācija.

  • Dabīgā ventilācija jeb vēdināšana ir svaiga gaisa plūsmas ienākšana telpā atverot logus, durvis, vēdlodziņus, vārstus, vēdinātājus. Šis ir lielisks variants gada siltajā sezonā un ārpilsētu, nepiesārņotā gaisa teritorijās. Bet šāds ventilācijas paņēmiens nav organizēts. Kā darbojas dabīgā ventilācija: ar logu un durvju atvēršanu vai atvērtu ventilācijas kanālu ierīkošanu. Ja gaisa spiediens ārā ir zemāks nekā iekštelpās, siltais gaiss izplūst ārā, bet vēsais gaiss ieplūst iekšā. Šāda ventilācija gan nedarbojas, ja āra temperatūra paaugstinās, tādēļ vasarās, lai nodrošinātu dabīgo ventilāciju, atver logus un veido caurvēju. Lai siltajā periodā nodrošinātu ventilāciju, mājas projektēšanas laikā ierīko ventilācijas kanālus. Ventilācijas kanālus ierīko paaugstināta mitruma telpās un savieno ar ventilācijas šahtām vai cukām, kur gaiss ceļas augšup un izplūst ārā. Ventilācijas kanālus dekorē ar režģi vai lūku. Ja istabās nav ierīkota vēdināšana, sastāvējies gaiss no telpas var izkļūt, ja atstāta sprauga starp durvīm un grīdu.
    Dabīgās ventilācijas trūkumi: slikti strādā siltajā sezonā, slikti strādā paaugstināta mitruma ietekmē, projektēšanas aprēķinu kļūdu gadījumā dabīgās ventilācijas kanāli var slikti uzsūkt izstrādāto gaisu, dabīgās ventilācijas rezultātā ir liels siltuma zudums.
  • Savukārt mehāniskā ventilācija svaigo gaisu telpā nodrošina automātiskas ierīces – ventilatori- , bez logu un durvju atvēršanas, kas ir būtiski gada vēsajā sezonā, tādējādi netiek zaudēts iekštelpu siltums. Ventilācijas sistēmā iebūvētie filtri ļauj izmantot piesārņotu gaisu un to pilnībā attīrīt. Telpās gaiss iekļūst sagatavots vajadzīgā mitrumā un temperatūrā.
    Mehāniskā ventilācija ir divu veidu sistēmas: pieplūdes vai izplūdes.

    • Pieplūdes ventilācijas sistēma izstrādāta, piesārņota iekštelpas gaisa vietā padod tīru gaisu. Sistēmā ietilpst ventilatori, gaisvadi un attīrīšanas sistēma.
    • Izplūdes sistēma darbojas pretēji: tā izvada no telpām piesārņoto gaisu. Izplūdes sistēmā ietilpst ventilatori, gaisvadi, ierīces, kas uztver putekļus un netīrumus, un filtri. (Šīs sistēmas parasti uzstāda ražošanas telpās.) Filtri attīra gaisu no putekļiem, netīrumiem, putekšņiem un kukaiņiem, bet sistēma var ne tikai uzsildīt gaisu, bet arī atdzesēt. Tas ir būtisks faktors mājas apsildes jautājumā.

Foto: pexels.com

Attīrīšanas sistēma mājai parasti ir centralizēta un apvieno gan izplūdes, gan pieplūdes ventilāciju. Tās tiek aprīkotas ar dažādiem ventilatoriem, siltumapmaiņas iekārtām un filtriem. Pa deflektoriem piesārņotais gaiss tiek izvadīts, bet tā vietā tiek iesūkts svaigais gaiss.
Mehāniskās ventilācijas trūkums: atkarība no elektrības ( ja nav strāvas padeves, nav ventilācijas)

Paaugstināta mitruma telpas mājā
Ikvienā mājā pastāv četras telpas, kur ventilācijai ir vislielākā nozīme: guļamistaba, sanitārās telpas, virtuve un viesistaba.
Sanitārās telpas (vannas istaba, tualete): šajās telpās vienmēr ir pastāvīgs mitrums un siltums, rodas kondensāts, kas pelējumam un sēnītēm ļoti patīk. Ilgstoša kondensāta rezultātā tiek bojāts interjers, konstrukcijas, kā arī iedzīvotāju veselība.
Virtuve: jo vairāk mājas saimniecei tīk gatavot, jo vairāk telpā nepieciešama ventilācija. Virtuve ir vieta dažādām smakām, tvaika garaiņiem, kas rodas ēdienu gatavošanas dēļ. Gaiss tiek izmantots pilnībā un rodas paaugstināts mitrums.
Guļamistaba: miegā cilvēks pavada lielāko daļu savas dzīves. Guļot telpā rodas oglekļa dioksīds un mitrums, tādēļ gaiss pa nakti sasmok. Tāpēc arī guļamistabā nepieciešama ventilācija, lai novērstu dažādas saslimšanas.
Viesistaba: lai arī mitruma koncentrācija noteikti nesasniedz vannasistabas un virtuves līmeni, viesistabā iedzīvotāji pavada lielu daļu sava laika, tāpat telpā notiek viesu ciemošanās, ir dažādas mēbeles, no kurām rodas izgarojumi.

Ietekme uz veselību
Ventilācija no mājas izvada ne tikai mitrumu, bet arī putekļus un mikrobus, tāpēc jāsaka, ka ventilācija rūpējas par iedzīvotāju veselību un uz ventilācijas rēķina nedrīkst taupīt. Optimālā gaisa temperatūra pie relatīvā gaisa mitruma 30 – 60% ir noteikta –  20 – 23˚C, bet svaigā gaisa absolūtais minimums ir 15 m³/h uz cilvēku.

Gaisa kvalitātes ietekmējošie faktori:
Ārējie piesārņojošie faktori:

  • putekļi;
  • automašīnu izplūdes gāzes;
  • ziedputekšņi;
  • rūpniecības izmeši u.t.t.

Iekšējie faktori:

  • cilvēki (ogļskābā gāze, smakas, izgarojumi);
  • tabakas dūmi;
  • celtniecības materiāli (krāsas,
  • lakas, līmes);
  • formaldehīds;
  • datortehnika;
  • mēbeles;
  • apģērbs, ādas izstrādājumi;
  • virtuves smakas;
  • mitrums, kas izraisa pelējumu;
  • tvana gāze u.t.t.

Rekuperācijas sistēmas
Rekuperācijas sistēmas ir moduļu tipa ventilācijas sistēma ar 95% siltuma atguvi. Sistēmas svarīgākā sastāvdaļa ir gaisa apstrādes iekārta. Tā sastāv no diviem ventilatoriem: viens, kas padod telpās svaigu āra gaisu, bet otrs izvada piesārņoto gaisu no telpām. Šajās iekārtās tiek ievietoti filtri, kas attīra āra gaisu no piesārņojuma, putekļiem, ziedputekšņiem, mikrobiem u.c., sildītājs (ziemā sasildot auksto āra gaisu), siltuma rekuperators, kas ekonomē siltumu un vadības panelis. Galvenā siltuma rekuperatora funkcija – paņemt siltumu no izplūstošā gaisa, kura temperatūra ir ap +20 ºC, un to atdot aukstajam āra gaisam, kurš ieplūst telpā, tā ieekonomējot 50–90% no sildītāja patērējamās jaudas.

Shēma, kā darbojas ventilācija ar siltuma atgūšanu jeb rekuperatoru.

Ko nodrošina rekuperācijas sistēma:

  • svaiga gaisa apmaiņu telpās;
  • pastāvīgi darbojoties, ekonomē siltumenerģijas patēriņu;
  • gaiss ir attīrīts un uzsildīts;
  • sistēmu var regulēt, piemēram, ar nedēļas taimeri;
  • netiek radīts caurvējš (jo nav nepieciešamības turēt vaļā logu).

Ieteicamā gaisa apmaiņa ir puse no privātmājas kubatūras stundā. Tā var būt arī lielāka, jo pētījumos pierādīts – jo vairāk telpā ir svaiga gaisa, jo labākas cilvēka darbaspējas, možums u.t.t.

Rekuperatori privātmājās

  • plākšņveida – pirmais zināmais rekuperators, salīdzinoši zema efektivitāte; var aizsalt, jo nav rotējošu sastāvdaļu.
  • rotējošais – reģenerators, augstāka efektivitāte nekā plākšņveida rekuperatoram; papildus elektrības patēriņš, jo ir rotējošā daļa.
  • šķērsplūsmas – efektīvākais rekuperators, var sasniegt līdz pat 90% efektivitāti. Konstrukcija veidota tā, lai maksimāli izmantotu nosūces gaisa siltumu, bez papildus āra gaisa sildīšanas.

Ventilācijas ar rekuperatoru priekšrocības:

  • uzstādīšana nebojā ne iekšējo, ne ārējo koka karkasa mājas apdari;
  • uzstādīšana ir vienkārša un ātra (izveido sienā caurumu, uzstāda ierīci un pieslēdz elektrotīklam);
  • šis ventilācijas veids nerada siltuma zudumus, īpašā siltuma apmaiņas principa dēļ;
  • augsta ventilācijas efektivitāte – jo tiek izmantots iekštelpu siltais gaiss, lai sasildītu āra svaigo gaisu;
  • apkope ~reizi divos gados;
  • piemērota gan privātmājām, gan dzīvokļiem;
  • salīdzinoši zems elektroenerģijas patēriņš;
  • tūlītējs rezultāts;
  • uztur normālu mitruma līmeni telpās.

Jau esošajās ēkās, kur nav ierīkota ventilācijas sistēmas un ir nepietiekama gaisa apmaiņa, var ierīkot lokālo ventilāciju. Lai uzstādītu lokālo ventilāciju, sienā jāizveido caurums un ierīce tajā jāievieto.  Šāda mehāniskā ventilācija kontrolē gaisa kvalitāti (CO2 koncentrācijas līmeni), izvada lieko mitrumu, ziemā nepieļauj gaisa sausināšanos.

Lai taupītu elektroenerģiju, lietojot ventilācijas sistēmas, ļoti ieteicama ir taimera izmantošana. Tā ir iespēja regulēt ventilācijas sistēmu atbilstoši iedzīvotāju dzīves ritmam, atbilstoši uzturēšanās un prombūtnes laikam.
Tāpat, ja nepieciešama papildus gaisa sildīšana, tad var izmantot zemes siltumu no zemes siltumsūkņa.
Jebkuras mehāniskās ventilācijas efektīvu darbošanos nodrošina regulāra ierīču un sistēmas apkope un savlaicīga filtru nomaiņa.

Ielūkojies, kā darbojas ventilācija ar siltuma atdevi: