+371 22841890

Foto: www.stlucianewsonline.com

KOKA MĀJA – KĀ UZBŪVĒT, LAI TĀ BŪTU UGUNSDROŠA?

Ja esat nolēmis sev būvēt privātmāju – īpaši, ja tajā pārsvarā tiek izmantots ir koksnes materiāls, dabīgi rodas jautājums – vai tā ir pietiekami ugunsdroša un kādus ugunsdrošības pasākumus vajadzētu laicīgi ieplānot un veikt, lai maksimāli pasargātu koka māju no uguns riska.

Lai koka māja būtu ugunsdroša, ir būtiski jau mājas projektēšanas laikā izmantot un ierīkot dažādus mūsdienīgus risinājumus, kas ir speciāli paredzēti, lai uzlabotu koka karkasa mājas ugunsdrošību.

Bez šaubām, koks, no kā pamatā tiek būvēta koka māja, ir materiāls, par kura ugunsdrošību ir īpaši jāpiedomā. Taču, lai koka karkasa māja būtu ugunsdroša, ļoti liela nozīme ir pareizam koka ēkas inženiertehniskajam projektam. Būvējot un aprīkojot koka māju, rūpīgi jāizvēlas elektrības, gāzes un apkures sistēmas – kamīni, apkures katli, krāsnis u.c.,  jāseko līdzi, lai šīs sistēmas tiktu ierīkotas atbilstoši visiem ugunsdrošības nosacījumiem. Protams, ierīkojot krāsni, kamīnu, apkures katlu u.c., jāizvēlas mājā ugunsdroša vieta, savukārt sienām jāizmanto ugunsdroši apdares materiāli.

Kāpēc pastāv mīts par zemo ugunsdrošību karkasa mājās?
Dzīvojamās karkasu mājas tiek uzskatītas par ugunsnedrošām, jo tās celtas no vieglas kokmateriāla konstrukcijas, kas ir vispārzināms degošs materiāls. Faktiski karkasu mājas nevar salīdzināt ar citām koka mājām, jo no koka viņām ir tikai karkass, kas ir iebūvēts iekšā un nodrošināts ar nedegošu izolāciju.Visi koka karkasa elementi ir piesūcināti ar ugunsdrošības līdzekļiem – vielām, kas uzticami kalpo koka ugunsdrošībai. Pēc atbilstošas impregnēšanas koka materiāli ir ļoti izturīgi pret uguni pat tad, ja ilgstoši tiek pakļauti uguns iedarbībai. Vissvarīgākais ugunsgrēka gadījumā jebkurā mājā ir iegūt iespējami daudz laika, lai izkļūtu no telpām, un iegūtu  maksimāli daudz laika, lai veiktu nepieciešamos ugunsdzēšanas pasākumus.

Koka saliekamā māja – daudz ugunsdrošāka
Ugunsdrošāka ir koka moduļu māja, kas  ir koka karkasa māja, būvēta no rūpnieciski ražotiem gataviem moduļiem. Tā dēvētā saliekamā māja, paneļu māja, moduļu māja jeb gatavā māja. Šādām mājām jau rūpnieciski tiek izmantots ugunsdrošs kokmateriāls, kā arī visi mājas būvniecībā izmantotie tehniskie risinājumi ir pārdomāti un automatizēti, lai nodrošinātu koka mājai maksimālu ugunsdrošību. Piemēram, uzņēmuma “North House” no rūpnieciski ražotiem moduļiem būvētajām koka moduļu mājām tiek izmantots kokmateriāls ar kalibrētu gludu virsmu, ugunsliesmu gadījumā tas aizkavē aizdegšanos, kā arī visas koka karkasa ēkas konstrukcijas ir “apšūtas” ar speciāliem materiāliem, lai nenonāktu tiešā saskarē ar uguns liesmām. “North House” koka mājām izmantotais kokmateriāls, apstrādāts ar šiem nolūkiem paredzētām augstas kvalitātes izejvielām, ir pasargāts arī pret pelējuma sēnīti un puvi, tādējādi koka moduļu mājās dzīvošana ir droša, praktiska un veselīga.

Projekts: “LIV II” // Platība: 109,78 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Koka mājai – konstrukcijas jāapstrādā pret aizdegšanos
Savukārt, ja būvējat sev koka privātmāju no pašu iegādāta kokmateriāla, pašu spēkiem, raugieties, lai tas atbilstu Eiropas Savienībā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, jo šāds kokmateriāls ir īpaši pasargāts pret aizdegšanās risku. Ja koka mājā tiek veidotas koka sijas, tām noteikti jābūt apstrādātām ar speciāliem līdzekļiem, kas uguns liesmu gadījumā novilcinās aizdegšanos.

Lai pasargātu koka māju pret aizdegšanos, svarīgi ir katru koka konstrukciju apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem. Šie pretaizdegšanās līdzekļi jeb antipirēni ietekmē ugunsgrēka agrīno attīstības stadiju. Tie ir neorganiskas izcelsmes produkti, kas nomāc degšanu un uzkaršanu, satur speciālus sāļus vai krāsas, ar kuriem piesūcinot koksni, tiek samazināta koka spēja uzliesmot, vai pārklājot koksni ar noteikta biezuma uzbriestošas krāsas kārtu, kas karstumā uzpūšas un izveidojot putu aizsargslāni. Ilgstoša ugunsgrēka gadījumā dēļi, kas apstrādāti ar uzbriestošo krāsu, pārogļosies un neuzliesmos. Ugunsgrēka gadījumā šāda apstrāde aizkavē vai novērš koka degšanu, tādējādi samazinot ugunsgrēka izplatīšanos. Nav toksisks, nesatur polibrominētos difenilēterus (PBDE). Tāpat, apstrāde nesamazina koksnes stiprību .

Koka mājas sargs – automātiskā ugunsdzēsības sistēma – signalizācija
Šādu sistēmu ierīkošana koka mājā gan ir salīdzinoši dārga, taču ļoti lietderīga. Prakse pierāda, ja koka mājā ir ierīkota šāda sistēma, tā laikus brīdina par aizdegšanos, tādēļ nodarītais posts ir krietni mazāks. Ja ugunsdzēsības sistēma – signalizācija pieļauj, koka mājā to var ierīkot zonās, kur atrodas elektrības vadi, jo ir novērots, ka aizdegšanās visbiežāk sākas tieši šajās vietās. Protams, ikvienā privātmājā, jo īpaši koka mājā ir jābūt pieejamām ugunsdzēšanas ierīcēm, piemēram, ugunsdzēšamajam aparātam, lai aizdegšanās gadījumā varētu nekavējoties apdzēst liesmas. Atgādinam, ka

ugunsnedroša ir cilvēka rīcība, nevis māja.

Signalizācija nodrošinās mājas drošību // Foto: slv.lv

Lai kaut kas aizdegtos, ir nepieciešami trīs elementi: degviela (šeit-koksne), oksidētājs (skābeklis) un aizdegšanās avots (sērkociņš, svece, bojājumi elektroinstalācijā u.c.). Kamēr pirmie divi elementi sastopami jebkur, tie bez aizdegšanās avota nedegs. Tāpēc, ja runā par ugunsdrošību, tad to var ietekmēt tikai apdomīga, vai gluži pretēji – neapdomīga rīcība. Par labu koksnes materiālam liecina tas, ka koksne nevienā savā dzīves ciklā nav absolūti sausa, tā pastāvīgi uzņem un atdod mitrumu. Tādēļ ugunsgrēka gadījumā koksne deg vienmērīgi, ar prognozējošu ātrumu. Salīdzinot koka un metāla konstrukcijas, savas labās siltumvadītspējas dēļ, metāls ātri uzkarst, deformējas jau pie 300-400 grādiem un momentāni sabrūk. Koka konstrukcijas var izturēt daudz lielāku karstumu. Ugunsgrēka laikā temperatūra pakāpj līdz tūkstoš un vairāk grādiem, bet koka konstrukcijas iekšienē nav vairāk par simts grādiem, kamēr to nodrošina iekšienē saglabājies mitrums. Tātad, nelaimes gadījumā koka māja būs gan vieglāk glābjama, gan daudz drošāka evakuācijai.
Turklāt, neatkarīgi no tā kāda tipa māja tiek celta, metāla konstrukciju vai koka karkasa māja, būtiski ir apzināt mājā esošo priekšmetu, mēbeļu un ierīču atbilstību ugunsdrošības noteikumiem, piemēram, ugunsgrēku var izsaukt pie kamīna pārāk tuvu novietots dīvāns vai aizdegta svece pārāk tuvu aizkariem, kam nav nekādas saistības ar to, kāda tipa mājā tas notiek. Ir jāizvērtē uguns riski, jāpārdomā, kā dzīvot un kā rīkoties.

Pienācīga un atbilstoša kokmateriālu apstrāde nodrošinās tā noturību pret uguni.// Foto: hipainters.net

Koka māja – līdzvērtīga betona mājai ugunsdrošības ziņā
Prakse pierādījusi – koka karkasa ēkas ugunsdrošības ziņā ir līdzvērtīgas cita materiāla būvēm. Atšķirībā no metāla konstrukcijām, koka nesošās konstrukcijas saglabā to integritāti ievērojamu laiku pat esot tiešā saskarē ar uguni. Savukārt metāla konstrukcijas salīdzinoši ātri zaudē savu nesošo kapacitāti.

Profesionāli projektēta un uzbūvēta koka karkasa māja ugunsdrošības ziņā ir tikpat droša, cik ķieģeļu un bloku māja. Maldīgi domāt, ka gan koksne ir viegli uzliesmojoša un nedroša, tā tomēr ir ugunsdrošs materiāls. Ēku ugunsdrošība ir daudz komplicētāka par kategorizēšanu – viegli uzliesmojoši vai ugunsdroši materiāli. Koka māja, kas uzbūvēta, izmantojot pārbaudītus un licencētus materiālus saskaņā ar būvniecības noteikumiem, nerada lielāku ugunsdrošības risku par jebkura cita materiāla ēku. Koka konstrukcijas pretstatā metāla konstrukcijām ilgāk iztur uguns radīto temperatūru.

Populāro uzskatu par koka ēkas nedrošību rada plašsaziņas līdzekļos nonākoša informācija par ugunsgrēkiem koka mājās. Skaidrībai jāsaka, ka lielākoties ugunsgrēki izceļas tajās koka būvēs, kuras nav celtas ar nodomu par ugunsdrošību – vasarnīcās, mazdārziņu tipa mājās.

Ugunsdrošības nosacījumi un koka mājas
Ugunsgrēka gadījumā cilvēku izglābšana lielākoties atkarīga no ugunsdzēsēju ātruma, ugunsdrošo konstrukciju izturības. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai ēkas, tostarp koka karkasa mājas, būtu aprīkotas ar ugunsgrēka trauksmi.

Testi pierādījuši, ka koka karkasa privātmājas saglabā savas nesošās spējas vismaz 90 minūtes kopš ugunsgrēka sākuma. Sākotnēji šķiet neticami, kā iespējams, ka koka starpsienas spēj izturēt uguns liesmas 90 minūtes laikā, ka temperatūra var sasniegt pat 1000°C, turklāt novēršot uguns izplatīšanos un blakus telpām un saglabājot sienu stabilitāti. Koksne satur apmēram 15% ūdens. Tāpēc, pirms koka aizdegšanās, vispirms iztvaiko ūdens. Tādējādi degšanas process koksnē noris lēnāk, ilgāk saglabājot konstrukcijas stabilitāti.

Būvējot koka karkasa māju, jāievēro daži svarīgi ugunsdrošības nosacījumi:

  • Pirms būvdarbu uzsākšanas viss kokmateriāls ir jāapstrādā ar speciālu šķīdumu, kas aizsargās to no aizdegšanās – svarīgi iegādāties augstas kvalitātes līdzekli. Pārliecināties par aizsarglīdzekļa pienācīgu iedarbību var, piesūcinot ar šķīdumu nelielu koka dēlīti un iemetot to krāsnī;
  • Ierīkojot mājā elektrību, jāseko līdzi tam, lai visi vadi būtu speciālā aizsargājošā apvalkā;
  • Veicot siltumizolācijas darbus, jāizvēlas tikai nedegoši materiāli;
  • Ugunsmūra izveidošana;
  • Ģipškartona izmantošana koka karkasa mājas būvniecībā;
  • Automātisko smidzinātāju ierīkošana;
  • Uguns un dūmu detektori un evakuācijas plāni
  • Vietās, kur būs paaugstināta bīstamība, piemēram, kur tiks novietots apkures katls vai plīts, nepieciešams izveidot apdari no ugunsizturīgiem materiāliem.

Ugunsizturības vērtējumi tiek piešķirti ēkām saskaņā ar konkrētās valsts būvniecības noteikumiem, ņemot vērā gan ēkas viedu, gan stāvu skaitu, stingrākas prasības ir daudzstāvu ēkām. Prasības dažādās valstīs gan ir atšķirīgas.

Kopš 2017. gada 1.maija stājušies spēkā grozījumi būvnormatīvā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība“, kas turpmāk ļauj projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu (iepriekš 3stāvu) vai 18 metru (iepriekš 8metru) augstumam, ar piezīmi, ja tiek ievērotas norādītās papildprasības. Grozījumos būvju ugunsdrošības noteikumos ņemta vērā citu valstu, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, Somijas pieredze šādu ēku būvniecībā. Šajās valstīs gan publiskas, gan dzīvojamās koka ēkas tiek būvētas augstākas par astoņiem metriem, neierobežojot ēkas augstumu, bet nosakot citus risinājumus, kas nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju. Šajās ēkās arī plaši tiek izmantots kapsulācijas princips, nodrošinot koka nesošās konstrukcijas aizsargāšanu pret aizdegšanos un pārogļošanos uz laiku: piesūcinot koksni ar antipirēniem vai noklājot koksnes konstrukcijas virsmu ar nedegošiem materiāliem.

Dabiska izcelsme – ugunsdrošāka vide
Domājot par ugunsdrošu māju, var pievērst uzmanību arī ar tajā esošu sadzīves priekšmetu un mēbeļu izcelsmei, jo sintētiskie materiāli ar ar zemāku uguns izturību, tie ātri aizsvilstas un deg. Salīdzinājumam izveidots video, imitējot divas atsevišķas, vienādi būvētas  telpas, pildītas katra ar savas izcelsmes mēbelēm un sadzīves priekšmetiem. Pa kreisi ir telpa, kas iekārtota ar dabīgu materiālu priekšmetiem – vilna, koks, zīds, kokvilna, porcelāns utt.), pa labi iekārtota sintētisku priekšmetu telpa, kur priekšmeti ir ražoti uz naftas bāzes. Liesmas izplatības ātrums, spēcīgums un indīguma pakāpe sintētiskajā vidē ir ievērojami lielāka.

Siltumizolācijas materiālu degtspēja
Tāpat kā konstrukcijas, tā arī pielietotie  siltumizolācijas materiāli ir katrs ar savu degšanas pakāpi un izturību. Saskarē ar tiešu uguni katrs materiāls uzvedas citādāk. Tāpēc ugunsdrošības un mājokļa vispārējās drošības ziņā šis arī ir būtisks rādītājs. Lai gan katra siltumizolācijas veida materiālam piemīt dažādi raksturlielumi  un ugunsizturība, tiem privātmājas būvniecībā ir sava pielietojuma funkcija. Pakļaujot vienādai uguns slodzei vairākus materiālus, vislabākos rezultātus uzrāda gāzbetons (AirKrete – angļu val.), celulozes vate (t.s. – eko vate) un akmens vate. Domājot par ugunsdrošību savā mājā, ir vērts apsvērt ne tikai finansiāli izdevīgākos, bet arī ugunsdrošākos ēkas siltināšanas risinājumus.

Eksperimenta video ieskatam šeit:

Izolācijas materiāla izvēle prasa ļoti atbildīgu pieeju. Būvmateriālu ugunsdrošība ir noteikta saskaņā ar standartu GOST 30244. Labākais risinājums jebkura mājas siltuma materiāls ir ar ugunsdrošības klasi N / G – kas nozīmē – neuzliesmojošs. Siltumizolācija, kas tradicionāli tiek izmantotas karkasa mājas izolācijai – minerālbazītā vilna . Tā ir ļoti izturīga pret augstām temperatūrām un spēj izturēt  temperatūras līdz 1000 ° C bez kušanas. Minerālbazītā vilna ir ugunsdroša izolācija ar uzliesmošanas klasi N / G (nedegoša). Vēl viens siltumizolācijas elements, kas ir populārs – ir polistirols (EPS) un ekstrudētais putupolistirols (Epps), bet, atšķirībā no minerālvates, tas ir ugunsnedrošas klases PPP T2-T3, un T4. Turklāt tie nav vēlami, lai tos apvienotu ar koka konstrukcijām. Cits nozīmīgs polistirola trūkums, kas rada lielāku apdraudējumu, ir toksisku vielu izdalīšana augstu temperatūru ietekmē.

Mājas papildus ugunsdrošība
Materiālu izmantošana ar zemu degšanas klasi un ugunsdrošības standartu ievērošana palīdzēs efektīvi aizsargāt māju no ugunsgrēka. Nedrīkst atstāt novārtā ugunsdrošības metodes kā dūmu detektorus, ugunsdzēsības aparātus mājā, mājas apdrošināšana ugunsgrēka gadījumā, papildu avārijas izejām no mājas. Lielākais ugunsgrēku avots ir nepareiza uguns lietošana iekštelpās, it īpaši, neatbilstoši izmantojot krāsnis un apkures katlus. Esi uzmanīgs un vēlreiz uzmanīgs, ievērojiet ugunsdrošības noteikumus un iemāciet bērnus! Rūpējieties par sevi!