+371 22841890

SILTUMS KOKA KARKASA MĀJĀ

Projekts “Ella” // Platība: 123 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Tehnoloģiski pareiza koka karkasa mājas siltināšana nodrošinās zemas apkures izmaksas. Plānojot un būvējot jebkura tipa māju, tās īpašniekiem būtisks faktors ir apkures izmaksas mājas ekspluatācijas laikā. Koka karkasa mājā to var nodrošināt pienācīga būvniecības tehnoloģija un atbilstoša siltumizolācija. 

Kāpēc nepieciešams siltināt māju?
Pienācīgi nenosiltināta māja savā ekspluatācijas laikā uzrāda ievērojamu siltuma zudumu. Tā kā apkure kļūst arvien dārgāka, katram privātmājas īpašniekam ir būtiski ietaupīt apkures izmaksas. Pārzinot ēkas daļu fizisko siltuma atdevi , var paredzēt, kurās pozīcijās  būvniecības laikā nepieciešams vairāk ieguldīt. Procentuāli vislielāko siltuma zudumu – 30% atdod ēkas jumts, tādēļ tā siltināšanai būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, 25% siltuma zudums iet cauri ēkas sienām, bet 20% atveres un citas noplūdes vietas, kur gaiss cirkulē. Pretēji plaši izplatītam uzskatam par logu siltumcaurlaidību, paši logi laiž 15% no kopējā mājas siltuma, kamēr grīda ēkās zaudē 10 %. Renovējot esošu ēku, patieso siltuma zudumu var pārbaudīt ar attiecīgām ierīcēm – siltuma zuduma mērītājiem jeb termokamerām, veicot termogrāfiju. Procesa laikā vizuāli tiek parādītas siltuma zuduma vietas, ēkas konstrukcijas ar paaugstinātu siltuma caurlaidību, vietas ar paaugstinātu mitrumu un rezultātā tiek noskaidrota mājas energoefektivitāte. Tādējādi ir zināms, kur un cik daudz jāiegulda līdzekļi un materiāli būvniecības un renovācijas laikā, lai ēka tiktu vienmērīgi un atbilstoši nosiltināta. Tāpat ar termogrāfijas palīdzību var pārbaudīt paveikto būvdarbu un materiālu kvalitāti pirms jaunu būvju nodošanas, kā arī cenas atbilstību kvalitātei jaunas ēkas iegādāšanās gadījumā.

Projekts “LIV 5” // Platība: 185,41 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Protams, zemas apkures izmaksas nav vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot siltinātā privātmājā. Piemēram, koka māja jau izsenis saistās ar mājīgumu un siltumu, turklāt siltums ir nozīmīgs faktors mūsu klimatiskajā joslā, kur pieredzam visus četrus gada laikus. Aukstajā sezonā – ziemā un dažos rudens un pavasara mēnešos – piemērota siltumizolācija ļauj uzturēt stabilu temperatūru iekštelpās, neizjūtot aukstumu un mitrumu. Vasaras karstajos mēnešos siltumizolācija neļauj karstajam gaisam nokļūt mājas iekšienē, veidojot komfortablu iekštelpu temperatūru. Līdz ar to nav nepieciešamības pēc papildus gaisa kondicionēšanas avotiem, kuru iegāde un lietošana arī paaugstina apkures izmaksas. Der atcerēties, ka siltumizolācija darbojas vienlaikus arī kā skaņas izolācija, nodrošinot patīkamu klusumu mājās.

Pienācīgi mājokļu siltumizolācijai piemīt arī vidi aizsargājošs faktors. Samazinot enerģijas patēriņu individuālā projektā, nosiltinot ikvienu māju, globāli tiek samazināta kopējā enerģijas izmantošana un siltuma nevajadzīga izgarošana, saglabājot planētas dabiskos resursus un samazinot siltumnīcas efektu.

Būtisks faktors, domājot par nākotni, ir īpašuma vērtības celšana. Izīrējot vai pārdodot īpašumu, siltumizolācijas kvalitātei ir būtiska nozīme. Tāpēc arī ir būtiski parādīt, ka ēka ir nosiltināta atbilstoši prasībām.

Koka karkasa mājā apkures izmaksas kā trīs istabu dzīvoklī
Efektīvākais materiāls koka karkasa māju siltināšanai ir cieta vai puscieta minerālvates plāksne. Šis materiāls nodrošina augstu siltuma un skaņas izolāciju, nemainot tās ģeometriskos izmērus laika gaitā. Koka  karkasa mājas konstrukcija,  ja tā ir tehnoloģiski pareizi uzbūvēta (hermētiska), pati par  sevi  ir energoefektīva, tādēļ koka karkasa mājā parasti  ir  salīdzinoši zemas apkures izmaksas. Bez šaubām, energoefektivitāti nodrošina pareizi veikta siltināšana – atbilstoši tehnoloģijai iestrādāts siltumizolācijas materiāls, pareizi nofiksētas savienojuma vietas utt. Ja koka karkasa māja ir pareizi uzbūvēta un nosiltināta, 150 kvadrātmetru ēkas apkures izmaksas ir līdzvērtīgas trīs istabu  dzīvokļa apkures izmaksām. Izpildot visas būvnormatīvu  prasības mājas siltināšanā, koka karkasa mājā tiek  saglabāts koka mājas unikālais mikroklimats. Ja siltināšanā tiek izmantots dabīgs siltumizolācijas materiāls, tad sienas un  siltumizolācijas materiāls kļūst par vienu veselumu, kas “elpo” uz iekšpusi un uz ārpusi. Īpaša priekšrocība  ir  tā, ka koka karkasa māju var nosiltināt neizmantojot būvniecības plēves, jo, lai  mājā saglabātu ekoloģisku un dabīgu mikroklimatu, ārsienu  un  iekšsienu apdarei ieteicams izmantot “elpojošus” apdares materiālus.

banja-12-color-less

Projekts “Pirts”// Platība: 18,2 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Moduļu māja, paneļu māja, saliekamā māja nodrošina zemākas apkures izmaksas
Ja mērķis  ir panākt, lai koka karkasa  māja ir garantēti energoefektīva, vēlams izvēlēties  no rūpnieciski ražotiem moduļiem būvētu koka karkasa māju. Šādu māju dēvē arī par moduļu māju, paneļu māju, saliekamo māju vai vienkārši gatavu māju. Šādai mājai ēkas konstrukcijas tiek ražotas rūpnieciski,  piemēram, koka  paneļos jau ir iestrādāts  noteikta biezuma  siltumizolācijas materiāls, un šāda siltināšanas tehnoloģija nodrošina lielāku precizitāti un novērš risku  siltināšanā pieļaut  kļūdas, kā arī ļauj ēkas siltumizolāciju izveidot ar tieši tādu siltumvadītspēju, kāda nepieciešama, un  tas  dod iespēju plānot zemas apkures izmaksas.

Ja koka karkasa paneļi ir rūpnieciski ražoti un samontēti atbilstoši tehnoloģijai, tiem ir  zema siltumvadītspēja.  To nodrošina koks  kombinācijā ar siltumizolācijas materiālu ( tā var būt, piemēram, eko vate, akmens vate, minerālvate u.c.), kā arī pareizi  iestrādāta difūzijas  membrāna un tvaika izolācijas plēve, kam savienojuma  vietās ir  pielīmētas speciālas lentas. Koka  karkasa mājas montāžas laikā starp paneļiem tiek izmantotas speciālas blīvējošas lentas, tādējādi pilnībā hermetizējot visus stūrus un savienojumus. Koka karkasa mājai energoefektivitāti nodrošina arī logi, tiem  jābūt pareizi izvietotiem un atbilstoši iestrādātiem. Koka karkasa mājai siltumizolācijas slāņa biezums tiek  izvēlēts arī  atkarībā no tā, kāda ir koka karkasa  mājas  funkcija, piemēram,  vai  tā ir vasaras māja vai  koka karkasa privātmāja, kas tiek  būvēta pastāvīgai dzīvošanai. Siltumizolācijas slāņa biezums tiek izvēlēts arī atkarībā no mājas lieluma un citiem faktoriem.

Koka karkasa māja – kāds siltumizolācijas materiāls būtu vispiemērotākais?

Vasaras mājas projekts “Sems” // Platība: 81 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Koka karkasa mājas siltināšanā kā siltumizolācijas  materiāls biežāk tiek izmantota eko vate, akmens vate, minerālvate u.c. Būtiski, lai  siltumizolācijas materiāls ir  ne tikai siltumizolējošs, bet arī dabīgs. Ne  velti sendienās ēku siltināšanai  tika  izmantotas skaidas, linu spaļi, kūdra, kaņepes u.c.
Siltumizolācijas materiālu dabīgums kļūst populārs arī  mūsdienās. Dabīgs siltumizolācijas materiāls ir ekovate. Tai piemīt lieliskas siltumizolācijas īpašības.  Nosiltinot ar ekovati, tiek radīta ne  tikai laba siltumizolācija, bet arī  skaņas izolācija. Ar ekovati var ļoti labi  aizpildīt vissīkākās spraudziņas, ekovate nepieļauj kondensāta  veidošanos sienās. Ja ēka ir nosiltināta ar ekovati, sienu apdarei var izmantot salīdzinoši vienkāršākus materiālus un tehnoloģiju.  Savukārt no iekšpuses koka  karkasa māja var tikt siltināta ar kokšķiedras plātnēm. Tās nodrošina  gan skaņas izolāciju, gan siltumizolāciju un tvaika izolāciju. Turklāt siltināšana  ar kokšķiedras plātnēm ir ļoti vienkārša, to paša spēkiem var paveikt viens pats cilvēks.

Koka karkasa māju siltināšanas materiālu veidi
Koka karkasu, koka paneļu, koka moduļu māju siltināšanai var tikt izmantoti triju veidu siltumizolācijas materiāli – minerālvate, sintētiskie materiāli un dabiskās šķiedras. Katram siltumizolācijas variantam ir savi plusi un mīnusi.
Minerālvate ir populārākais privātmāju māju un sabiedrisko ēku siltināšanas veids.  Siltināšanā tiek pielietota divu veidu minerālvate – akmens un stikla vate, kas tiek ražota no vulkāniskajiem iežiem, smiltīm vai pat pārstrādāta stikla, izstrādājot tos vates ruļļos. Ražošanas process pats par sevi nav visai ekoloģisks – ražošanas laikā tiek patērēta liels enerģijas daudzums un atmosfērā tiek  izdalīta CO2 gāze. Minerālvates priekšrocība ir tās zemās izmaksas un ugunsizturība, bet uzstādīšanas laikā materiāls var radīt kairinājumu, tāpēc nepieciešams nodrošināt atbilstošus darba drošības pasākumus: sejas masku, cimdus un brilles.
Sintētiskie siltināšanas materiāli tiek ražoti no naftas produktiem, siltumizolācijai  izstrādājot poliuretāna putas vai putuplastu. Abu materiālu priekšrocības ir to zemās izmaksas un stipra siltumizturība. Sintētiskie materiāli ir neuzņēmīgi pret kukaiņiem, nodrošina skaņas necaurlaidību, palielina konstrukcijas stabilitāti. Tomēr sintētiskie siltināšanas materiāli līdzīgi citiem naftas produktiem nav pārstrādājams materiāls, tas degot izdala toksiskas gāzes un temperatūras svārstību rezultātā var sarauties.
Dabīgo šķiedru siltināšanas materiāli tiek ražoti no dabiskiem avotiem – augu vai dzīvnieku valsts, piemēram, kaņepes, koka šķiedras, kokvilnas, aitas vilnas, salmi, spalvas, korķis un pat pārstrādāta makulatūra. Ražošanas process atstāj minimālu ietekmi uz vidi, jo pārstrādājot tiek izmantots mazs elektroenerģijas patēriņš, kā arī visi materiāli ir otrreizēji pārstrādājami. Tomēr, ražojot mazos daudzumos, dabīgais materiāls ir dārgāks nekā minerālvate vai sintētiskie siltināšanas līdzekļi, tāpēc finansiālais faktors lielākoties attur māju īpašniekus no siltināšanas ar dabīgajām šķiedrām, kaut vienmēr būtu jāatceras par dažādu materiālu ietekmi uz veselību un jāizvērtē ieguldījums nākotnē.