+371 22841890

SILTĀ GRĪDA KOKA PRIVĀTMĀJU BŪVNIECĪBĀ

Siltās grīdas ierīkošana privātmājās nodrošina pienācīgu komforta līmeni mūsdienu trauksmainajā dzīves ritmā. Apkures jautājumā sen jau vairākums dod priekšroku centrālajai apkurei nevis krāsnīm un kamīniem. Malkas iegāde, krāsns kurināšana, auksta, nepatīkama grīda vairums privātmāju ir senā pagātnē, vai arī pat nav nekad plānota. Turklāt pienācīgi, hermētiski izolējot ēku, apsildei var izmantot tikai silto grīdu.

Kādas  ir siltās grīdas priekšrocības? Viena no būtiskākajām priekšrocībām ir jau minētais grīdas siltums – ne miņas no aukstas, nepatīkamas sajūtas kājās. Istabas temperatūra tiek uzturēta vienmērīga, pat iemītniekam neatrodoties mājās, turklāt telpa netiek pārkarsēta.
Siltās grīdas temperatūra ir regulējama, var tikt izmantota gan kā pamata, gan kā papildus apkures avots, gaisu sasildot visā tilpumā no grīdas līdz griestiem.
Siltās grīdas ir hipoalerģiskas jeb piemērotas cilvēkiem ar alerģijām. Siltā grīdas ietekmē ir mazāka gaisa plūsma, putekļu un atvieglota kopšana. Līdz ar to gaiss privātmājās ar silto grīdu ir daudz tīrāks.
Telpu apsildei nav nepieciešami radiatori, kas ievērojami atbrīvo vietu pie sienām.
Silto grīdu esamība palielina īpašuma vērtību.
Energoefektivitāti palielina, ja siltā grīda ir pieslēgta pie atjaunojamiem enerģijas avotiem vai siltumsūkņa.
Siltās grīdas mīnusi? Uz siltās grīdas nav ieteicams likt paklājus vai korķa grīdas, kas ir būtisks faktors tiem, kam paklāji un korķa segums ļoti iet pie sirds. Tāpat ar silto grīdu telpa sasilst lēni, kur protams, var minēt, ka sildīšanai var uzlikt automātisku regulējumu vai laicīgi ieslēgt sistēmu. Esošu koka karkasa ēku griestu augstums var būt šķērslis jaunas, iepriekš neplānotas siltās grīdas ieklāšanai – ieklājot silto grīdu, grīdas kopējais augstums palielinās par 6-10 cm. Ūdens apsildes siltās grīdas ierīkošana ir dārga, bet atmaksājas ilgtermiņā. Turpretī elektriskās siltās grīdas ieklāšana ir lētāka, bet ekspluatācijā sadārdzinās izmaksas par elektroenerģiju. Elektriskās apsildes kabeļus nedrīkst ieklāt zem mēbelēm, kas ierobežo mēbeļu izvietojumu telpās. Silto grīdu nav ieteicams klāt zem dažādiem grīdas seguma materiāliem, jo tie var deformēties (piemēram, parketa dēlīši).

Silto grīdu veidi

  • ūdens apsildāmās siltās grīdas: sistēma izmanto silto ūdeni no centrālās apkures vai apkures katla. Uz grīdas pamatnes tiek izvietotas caurules ūdens cirkulācijai, kuru pēc tam nosedz ar grīdas konstrukcijas virskārtu. Šī sistēma piemērotāka privātmājām un telpām ar lielu grīdas platību.  Tā kā ūdens caurules atrodas grīdas konstrukcijas vidusdaļā, tad sistēma piemērota jaunceltnēm vai renovējamām ēkām. Sistēmas priekšrocība ir tā, ka tiek izmantots vēsāks ūdens nekā standarta radiatoros, kas nozīmē – zemākas apkures izmaksas.
  • elektriskās apsildes: sistēmas pamatā ir elektriskais kabelis, kas iemontēts betona klājumā zem grīdas seguma jeb virskārtas. Tāpat iespējams ieklāt elektrisko paklāju, kas ieklājams arī pēc grīdas izveidošanas. Šis variants ir piemērots gadījumiem, ja plānoto remontdarbu apjoms nav paredzēts ļoti plašs. Sistēmu regulē termoregulators, as pieslēgts pie  kabeļa.
  • infrasarkanā siltā grīda: sistēmas pamatā ir polimēra plēve, kas izstaro infrasarkanos starus, un grīdu uzsilda lokāli.

Siltās grīdas ieklāšana

  • siltā grīda ar ūdens cirkulāciju: uz betona pamata tiek ieklāta siltumizolācijas kārta (piem., putuplasts ar speciālām gropēm caurulēm), tad siltumatstarojošas folijas kārta, uz kuras tiek novietotas ūdens caurules. Ūdens caurules var novietot līkločos kā čūsku – jeb viļņveidīgi, vai savijot kā gliemežnīcu – spirālē. Pareiza cauruļu ieklāšana nodrošina vienmērīgu siltuma izplatīšanos. Pirms betona ieklāšanas rūpīgi pārbauda cauruļu hermētiskumu. Kad tas izdarīts, klāj armējošo sietu un ielej izlīdzinošo betona kārtu (biezums vismaz 30 mm, labāk 50 mm). Betons lejams uz caurulēm, kas pieslēgtas karstā ūdens sistēmai un darbojas ar tādu temperatūru un spiedienu, kāds paredzēts turpmākajā ekspluatācijā. Tas nepieciešams, lai vēlāk betonā neveidotos plaisas. Grīdas segumu ieklāj pēc tam, kad betons pilnībā izžuvis (apmēram pēc mēneša).
  • siltā grīda ar elektrisko apsildi: ir daudzslāņaina sistēma, kurā kārtām liekamas dažādas sastāvdaļas. Uz grīdas izlīdzinošās kārtas jeb melnās grīdas klāj siltumu atgrūdošu materiālu jeb termoizolāciju, tad klāj siltās grīdas kabeļus (ar intervālu 100 – 200 mm) un plēvi. Atkarībā no grīdas seguma priekšpēdējā kārta ir finieris/saplāksnis (mīkstie grīdas segumi – paklāji, korķis, linolejs), vai betons (20 – 50 mm biezumā)/ ģipškartons (flīzes).
  • siltā grīda uz grunts: vispirms gatavo grunti, to rūpīgi noblietējot horizontālā līmenī ar vibroblieti. Pēc noblietēšanas grunti noklāj ar šķembu, oļu vai raupjas grunts kārtu, ne mazāk kā 80 mm biezumā, ko ieblietē gruntī. Pēc tam uzber nelielu smilšu kārtu, ieskalo gruntī un noblietē.Pēc tam izmanto kompensācijas lenti, kas samazina aukstuma tiltus, atstaro siltumu, kalpo kā skaņas izolācijas materiāls un hidroizolācijas materiāls. Tad ieklāj  siltumizolācijas materiāla kārtu (akmens vate, putupolistirols, minerālvate). Lai betons temperatūras ietekmē varētu staigāt un mitrums neiesūktos siltumizolācijas materiālā, tiek ieklāta slīdošā starplika. Pēc tam tiek ieklāts armatūras siets, uz kura tiek montētas siltās grīdas caurules, protams, jau zinot vietas telpā, kur siltā grīda nav nepieciešama (dušas kabīnes, skapji u.c. nepārvietojamas mēbeles). Klāj betona kārtu 70 – 90 mm biezumā ( ja grīdu betonē 2.stāvā, tad betona biezums ir 40 -50 mm).

Apsildāmās grīdas segumi
Apsildāmā grīda ievietojama telpās, kur plānotais grīdas segums būs auksts – flīzes, lamināts, linolejs – koridors, virtuve, vannas istaba. Siltā grīda šādās telpās likvidēs lieko mitrumu.
Ja aplūko koka grīdas seguma piemērotību siltajām grīdām, speciālisti iesaka to nedarīt, jo koksnei nepiemīt laba siltumvadītspēja, tādēļ ir neefektīvs segums siltajai grīdai, jo zudīs sistēmas efektivitāte. Siltuma rezultātā dēļi zaudēs savus parametrus – fizikālās un ķīmiskās īpašības, respektīvi – deformēsies un vizuāli kļūs nepievilcīgi. Ja ir nepārvarama vēlme izmantot koka grīdas segumu siltajām grīdām, tad, konsultējoties ar grīdu speciālistiem, iesakāms divslāņu un trīsslāņu parkets.

Siltās grīdas temperatūra
Cik liela ir pieļaujamā grīdas temperatūra dažādās telpās? Dzīvojamās telpās un telpās, kurās cilvēki uzturas lielāko dienas daļu, nav pieļaujama tāda grīdas temperatūra, kur, pieskaroties ar pēdu, var just, ka grīda ir silta. To turpretī var darīt telpās, kur uzturas salīdzinoši maz – vannas istabā un tualetē. Katrā telpā ir jānodrošina iespēja regulēt temperatūru atsevišķi. Temperatūras regulatori pieejami bezvadu un ar vadu savienojumu. Ja ūdenscirkulācijas siltā grīda uzklāta uz koka seguma, tās temperatūra nedrīkst pārsniegt +27 ºC, bet, ja uz betona pamata, tad +29 ºC. Īpaši karstās telpās – saunās, pirtīs, baseinu telpās optimāla grīdas temperatūra ir +32…+35 ºC.  Viesistabā un guļamistabā optimālais grīdas siltums ir 27 ºC.

Kas jāņem vērā, klājot silto grīdu

  • Lai nodrošinātu pienācīgu sistēmas darbību un plānoto telpu apsildi, ļoti būtiska ir siltumizolācija, lai izmantotais siltums nepazustu.
  • Visi elektriskie darbi un ūdenscirkulācijas sistēmas darbi  uzticami sertificētiem speciālistiem.
  • Izvēlēties kvalitatīvus un drošus termoregulatorus.