+371 22841890

Pasīvā māja Britu Kolumbijā, Kanādā; Fofo: passivehousecanada.com

KAS IR “PASĪVĀ MĀJA”?

Runājot par koka karkasa mājām, privātmāju būvniecību, paneļu un moduļu māju būvniecību, bieži vien tiek piesaukts termins “pasīvā” māja. Kas tas ir un ko tas sevī ietver, skaidrosim šeit. Pēc definīcijas “pasīvā māja” ir:

māja, kurā komfortablu iekštelpu klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai dzesēšanas sistēmas.

  • pietiekama siltumizolācija,
  • pilnīgi hermētiska – ne mazāko plaisu, pa kurām siltajam gaisam izplūst,
  • bez termiskajiem tiltiem (būves konstrukcijām, kuras laiž silto gaisu),
  • trīs stikla pakešu logi – kvalitatīvi, palīdz piesildīt māju ziemā,
  • pareizs ēkas novietojums – caur lieliem logiem ziemā un gada vēsajos mēnešos tiks sasildīta, bet vasarā zem speciālas logu pārkares veidosies ēna, neļaujot mājai uzkarst,
  • ventilācija ar rekuperācijas sistēmu – ar siltuma atgūšanu (gaisa apstrādes sistēma, kas veicina svaiga gaisa ieplūšanu telpā, attīrot gaisu).

Vienkārši uzskatāmā veidā pasīvā māja tiek skaidrota šeit (angliski):

Pasīva māja tiek “apsildīta” ar saules enerģiju, sadzīves iekārtu radīto siltumu, mājas iemītnieku radīto siltumu, resp., pasīvo enerģiju. Jo kvalitatīvāka ir mājas siltumizolācija un hermētiskums, jo tuvāk tā nonāk “pasīvajai mājai”- tā neatdziest ātri, izņemot ziemas mēnešos to nepieciešams nedaudz pasildīt, izmantojot krāsni vai nelielus siltuma avotus. Turklāt, ja pasīvā māja tiek aprīkota ar saules baterijām, tā kļūst par nulles enerģijas māju.

Attēls: brightcommon.com

Pasīvo ēku standarts
Pasīvo ēku standarts veidots uz eksperimentāla pētījuma rezultāta, Eiropas zinātniekiem meklējot līdzsvara punktu, zem kura biezāka siltumizolācijas slāņa iebūvēšana piedāvāja jūtamu investīciju ienesīgumu, un virs kura vairāk siltumizolācijas nesniegtu nekādus ekonomiskos labumus. Šis finansiālais līdzsvara punkts ir pasīvo ēku standarta pamatā.

Lūk, pasīvās ēkas standarta rādītāji:

  • siltumslodze ≤ 10 W/m2  vai gada siltumenerģijas patēriņš ≤ 15 kWh/m2,
  • gada primārās enerģijas patēriņš ≤ 120 kWh/m2,
  • termālo tiltu vērtība ≤ 0,0,
  • gaisnecaurlaidība ≤ 0,6/h pie 50Pa spiediena starpības.

Koka karkasa pasīvā māja
Pasīvo māju būvniecībā tiek pievērsta paaugstināta uzmanība ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskajām īpašībām, uzstādot tās ar augstākiem rādītājiem, nekā tas ir noteikts būvnormatīvos. Lai to sasniegtu, tiek izmantotas ēkas norobežojošās konstrukcijas ar augstu siltuma izolācijas koeficientu. Lai nodrošinātu nepieciešamo ēkas gaiscaurlaidību, tiek izmantoti speciāli blīvējošie materiāli (līmlentes un poliuretāna blīvgumijas) ar kurām tiek noblīvētas visas konstrukciju savienojuma un pieslēguma vietas, kā arī komunikāciju atveres ārējās norobežojošajās konstrukcijās.

Passivhaus sertificēta māja Kanzasas štatā, ASV// Foto: Studio804/ dezeen.com //Vairāk info: dezeen.com

Ēkas ārsienu konstrukcijā izmantoti koka izcelsmes būvmateriāli – eko vate un kokšķiedras plāksnes, nodrošina augstu siltumpretestību un būtiski paaugstina būvelementa siltuma inerci, kas ir piemērota Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem gan ziemā, gan vasarā. Paaugstināta būvelementa siltuminerce funkcionē kā papildu siltuma uzkrājējs, nodrošinot diennakts temperatūru svārstību absorbēšanu, tādējādi samazinot karstuma pieplūdi iekštelpās caur ārsienām vasaras karstajās dienās. Ārsienas konstrukcija veidota no koka karkasa sijām, pildīta ar eko vates siltumizolāciju ( blīvums 55-60kg/m3),   no ārpuses sienu siltinot ar ekoloģiskajām kokšķiedras plāksnēm, nodrošinot augstu siltumpretestību. Sienu paneļi konstruēti tā, lai nekur neveidotos tā saucamie termiskie tilti, bet montāžas tehnoloģija ļauj iegūt kvalitatīvu konstrukciju ar izcili blīvām savienojumu vietām.

Jumti tiek ražoti rūpnieciski – nesošās jumta konstrukcijas kopnes ar 2 grādu jumta slīpumu tiek pildītas ar eko vates siltumizolāciju 80 cm biezumā, lai pēc nosēšanās biezums nebūtu mazāks par 60 cm.  Jumta konstrukcijas pārkares daļā iestrādāta lietus ūdens notece, jumta konstrukcija piemērota Latvijas laika apstākļiem.

Attiecībā uz logu pielietojumu pasīvajās mājās, šai ziņā ir būtiska ir saules enerģijas uzkrāšana, tāpēc tiek izmantoti logi ar trīs stiklu paketi un paaugstinātu saules enerģijas caurlaidību. Logu iebūvē svarīgi ir maksimāli novērst logu termiskā tilta efektu.

Grīda pasīvajām mājām tiek veidota no koka paneļiem, kur konstrukcija sastāv no nesošajām sijām (35mm), piepildot ar siltumizolācijas slāni (35mm), un apšujot ar plākšņveida materiāliem no abām pusēm.

Konstruktīvie kritēriji un risinājumi tiek izklāstīti šeit:

Ventilācija ar siltuma atgūšanu
Gaisa apstrādes iekārta ar siltuma atgūšanu uztverama un darbojas kā mājas plaušas. Tā kā tiek sekots, lai mājas atbilst energoefektivitātei, tās tiek nodrošinātas ar augstvērtīgu siltumizolācju. Līdz ar to samazinas gaisa caurlaidība un pieaug risks pasliktināties telpu gaisa kvalitātei un palilināties mitruma līmenim. Gaisa mitrums, kas radies gaisa apmaiņas tūkuma dēļ, var negatīvi ietekmēt gan norobežojošās konstrukcijas, gan mājas iemītnieku veselību. Tāpēc, lai  izvairītos no t.s. “slimās mājas sindroma” un, vienlaikus, uzturot vienmērīgu siltumu mājoklī, ir radīta gaisa apstrādes iekārta ar siltuma atgūšanu.
Par “mājas plaušām’ to dēvē tā iemesla dēļ, ka ar iekārtas palīdzību tiek nodrošināta efektīva svaiga gaisa apmaiņa telpās, saglabājot iemītniekiem vajadzīgo komforta līmeni. Ziemā āra gaiss tiek sasildīts ar iekšējā gaisa palīdzību, papildus ar filtra palīdzību ienākošo gaisu filtrējot no putekļiem, nosēdumiem un alergēniem (piemēram, putekšņiem).

Kas ir siltuma rekuperācija?
Tā ir siltuma atgūšana, siltuma atkārtota izmantošana vai siltuma apmaiņas process, kurā no izvadāmā gaisa tiek izņemts siltums un tiek nodots ienākošajam svaigajam gaisam. Atvēsināšanas variantā tiek īstenots pretējs process. Tas viss tiek īstenots ar speciāliem nosūcējiem un kondicionētājiem, kuros ievietots rekuperācijas siltumapmaiņas aprīkojums. Procesa laikā ienākošais un izejošais  gaiss ir nodalīti, tiem nav iespējas sajaukties.
Neskatoties uz sākotnējo ieguldījumu nepieciešamību, rekuperatoru ierīkošana tiek atmaksāta ļoti ātri, balstoties uz siltumenerģijas patēriņu.

Kā darbojas šāda ventilācijas sistēma?

Mīti par pasīvajām mājām
Lai uzbūvētu pilnīgi 100% pasīvo māju, ir strikti jāievēro celtniecības darbu kvalitāte, jo mājai nedrīkst būt termiskie tilti. Pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem, kur ārsienu siltināšanā sienās veidojas daudzslāņaina konstrukcija, nav viegli panākt mājas pilnīgu hermētiskumu jeb gaisa necaurlaidību, tāpēc tiek ironizēts, ka ir jābūt ļoti punktuālam mājas iedzīvotājam, lai ievērotu visas pasīvās mājas ekspluatācijas prasības.

Viena no pirmajām pasīvajām ēkām, būvēta 1977.gadā, Saskatchewan Conservation House // Foto: greenbuildingadvisor.com

Galvenie mīti par pasīvo māju būvniecību:

  • pārāk dārgi būvēt” – maldīgs uzskats, jo jāierēķina ekspluatācijas laikā radušās izmaksas. Tiklīdz tas izdarīts, pasīvā māja kļūst par ekonomiski visizdevīgāko būvniecības veidu. Protams, mājas būvniecībā jāiegulda vairāk līdzekļu nekā būvnormatīviem atbilstošai mājai, bet tie ir tikai 10%, kurpretī pēc pabeigšanas pasīvajām ēkām nepieciešams apmēram 90% mazāk siltumenerģijas. Tas noved pie tā, ka vienreizējās būvniecības izmaksām atņemot komunālos ikgadējos izdevumus, pasīvās mājas apdzīvotāji ir ieguvēji.
  • nav ko elpot” – pasīvo māju hermētiskums rada priekšstatu par māju kā vakuuma telpu. Pasīvās mājas ir 10x blīvākas nekā tipiskas jaunās celtnes. Bet, pretstatā tipiskajām jaunbūvēm, pasīvā māja lepojas ar augstas efektivitātes ventilāciju ar siltuma atgūšanu, kas nepārtraukti apmaina sasmakušo iekštelpu gaisu pret svaigu āra gaisu. Jāpiemin, ka pasīvo ēku labās siltumizolācijas dēļ mājās ilgāk var tikt turēti atvērti logi nekā tipiskajās jaunbūvēs.
  • sienas ir pārāk biezas“- jā, sienas ir biezākas nekā tipiskām jaunajām būvēm, biezākas par 30cm, atkarībā no klimata. toties aizstāvībai jāmin tas, ka ziemas aukstajā periodā nav nekāda diskomforta vai aukstuma sajūtas, lai apdzīvotu telpu pie loga, jo visas ēka nodrošina vienmērīgu termālo komfortu. Tādējādi var teikt, ka, zaudējot dažus centimetrus siltināšanas dēļ, palielinās komfortablā apdzīvojamā platība.
  • eksotiski produkti“- par eksotiskiem diez vai tos varētu nosaukt, bet par energoefektīvākiem gan. Sertificēti logi un speciāli pasīvajām mājām veidotas komponentes nodrošina lielisku mājas hermētiskumu.
  • pārāk sarežģīti” – ir pieejami arhitekti un konsultanti, kas sarežģīto izskaidros vienkārši un ieviesīs pareizos aprēķinos, pašam nekas nav jādara, bet patiesībā viss sarežģītais ir vienkāršos rādītājos, skat. augstāk – Pasīvo ēku standarts.
  • pārāk standartizēti un strikti” – arī tas ir mīts. Pastāv vairākas pieejas, kā uzbūvēt pasīvo māju. Ir izveidota interneta platforma “Passipedia“, kur tiek apkopoti dažādi eksperimentāli pasīvās ēkas būvniecības veidi. Tāpat ir dažādi veidi, kā sertificēt ēku – caur sākotnējo Pasīvo Ēku Institūtu (PHI) Vācijā, caur Kanādas Pasīvo Ēku Institūtu (CanPHI), vai arī caur pieaugošu skaitu sertificēšanas institūciju ASV, Apvienotajā Karalistē un Īrijā. Tāpat ir izveidota starptautiska platforma: passivehouse-international.org, kur līdzās šīs nozares jaunumiem var uzzināt katra reģiona konkrētus akreditētus celtniecības sertificētājus.
  • pārāk neglītas” – dizaina iespējas ir neierobežotas, pēdējo gadu laikā ir uzceltas tik dažādas dzīvojamās ēkas, biroju ēkas, sabiedriskās celtnes. Ieskaties šeit: Passive House Database , cik daudz dažādu arhitektonisko risinājumu slēpj termins “pasīva māja“.
  • pārāk jauns, neuzticams projekts” – patiesība ir pavisam citāda. Pirmā īstā pasīvā ēka tika uzcelta 1991.gadā Vācijā, kaut idejas par šāda tipa māju aizsākušās jau 1977.gadā ( Saskačevanas Aizsargājamā māja). Tā kā pasīvo ēku standarta pārbaudīšanai un izstrādei ir bijusi lieliska pārbaude vismaz 27 gadu laikā.
  • pārāk ilgs laiks, kad atmaksāšu ieguldījumus” – 90% energoietaupījumi sasniedz vienu tūkstoti eiro un vairāk gadā, turklāt ietaupījumi sākas jau pirmajā ekspluatācijas gadā, un turpinās pieaugt, līdz ar enerģijas cenu kāpumu.
  • nulles enerģijas” ēkas ir labākas. Jā, tā būs taisnība, protams ka 0% patēriņš ir labāk nekā 90% ietaupījums, bet, būvniecības laikā ieguldot atlikušo 10% uzlabošanai, tas noved pie būvniecības izmaksu dubultošanās.

Koka karkasa pasīvās mājas tapšana Īrijā:

Viens no koka konstrukcijas māju projektiem, kas Latvijā realizēts, ir ģimenes māja Mārupē //Foto: passivhausprojekte.de

Pasīvā māja Latvijā
Latvijā pasīvās mājas pirmsākums tiek saistīts ar 2012.gadu, kad tiek uzsākts programmas Inteliģenta Enerģija Eiropai projekta ieviešana – Pasīvās mājas un atjaunojamo energoresursu reģioni (saīsin. – PassREg). Analizējot reālus būvniecības  un rekonstrukcijas projektus, kuru būvniecībā izmantoti pasīvo māju principi un ieviesta atjaunojamo energoresursu maksimāla izmantošana, tieši projekta ietvaros. Pasīvo ēku princips un energoapgādē izmantotās atjaunojamās enerģijas pielietošanas mērķis ir veicināt t.s. nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību Latvijā.
Pašlaik Latvijā izveidota vietne PASĪVĀ MĀJA, kur uzskatāmi var iepazīties ar Latvijā realizēto māju sarakstu, dažādiem jautājumiem, kā arī publicēts saraksts ar sertificētiem projektētājiem, konsultantiem un amatniekiem Latvijā, kas palīdzēs tikt pie savas pasīvās mājas.

Mērķtiecīgas politikas, tiesību, aktu un atbalstu rezultātā tiek sasniegti pasīvās mājas standarti vairākās pilsētās Vācijā, Dānijā un Austrijā, tādējādi jau ar skaitļiem pierādot, ka šāda tipa māju būvniecība ir izdevīga, radot vietējām pašvaldībām nozīmīgu ietaupījumu, atvieglojot budžeta slogu, kā arī samazinot šobrīd tik aktuālo – siltumnīcas efekta gāzu emisijas daudzumu.