+371 22841890

Ledus pirts Sagadi muižā, netālu no Sagadi dendroloģiskā parka, Igaunijā. Izbūvēts vecā pagraba stāvā.//puhkaeestis.ee

PAGRABS UN SALIEKAMĀS MĀJAS

Savulaik pagrabs bija teju neatņemama sastāvdaļa katra mājās, un nu, pamazām šī vēsā glabātuve atgriežas kā vērtība. Ja gribas saglabāt tādus dabīgos produktus, kā bērzu sulas vasarai, un citas dabas veltes un gatavotos labumus rudens un ziemas mēnešiem, tad atliek vien ķerties pie pagraba būvniecības. Lai arī mūsdienās plašu pielietojumu rod atsevišķi iegādājamas saldētavas, ir lietas, kuras saldētavā neieliksi. 

Par pagrabu uzskata to ēkas daļu, kas atrodas zem tās pirmā stāva, zem grīdas līmeņa. Telpas var tikt izmantotas dažādu vajadzību gadījumā. Tā var būt noliktava vai izbūvēts birojs, veikals vai pildīt aukstumskapja funkciju – produktu glabātuve u.c.  Mūsdienās pagrabu būvniecība ir daudz mazāka nekā tā bija agrāk, privātmājās izbūvējot stāvu zem pirmā stāva grīdas līmeņa, tas lielākoties pildīs garāžas funkciju.

Tagad daudz gadījumos cilvēki pagrabu aizstāj ar ledusskapjiem un saldētavām. Tomēr, dzīvojot savā ģimenes mājā, iekārtojot savu apkārtni un vidi, pamazām saimniecība pieaug. Tiek būvētas pirtis, garāžas automašīnām, lapenes, un mēdz iedomāties arī par pagrabu.

Pagrabs tradicionāli ir tā vēsā vieta, kurā glabāt bagāto sezonālo rudens ražu, gardos ievārījumus un sulas. Veselīgi, pašu gatavoti produkti, kas noder arī pienācīgi uzņemot ciemiņus un arī  kā dabīgo vitamīnu krātuve. Neaizmirstam arī šobrīd tik aktuālo ekoloģiskuma faktoru šādu produktu izveidē. Kādam tā ir arī vieta, kur patverties karstās, svelmainās vasaras dienās.

Pagraba ekspluatācija ir praktiski bezmaksas, un tā ekspluatācijas laiks – gandrīz mūžīgs. Pagrabs atbilst nesteidzīgajai un mierīgajai dzīves uztverei, tāpat kā malkas krāsns, pirts u.c. lietas, kas uz cilvēku iedarbojas nomierinoši. Tas līdzinās meditācijai un vairo mājās omulību, idilli, kur veldzēties pēc dienišķā darba. Pagrabs un tā saturs jau izsenis bijis saimnieku turības un sabiedrības statusa rādītājs, tāpēc saistās ar stabilitātes garantiju.

Vecpilsētās un senos muižniecības īpašumos tiek restaurēti saglabājušies mūrētie pagrabi, iekārtojot dažādas atpūtas vietas, darba telpas u.c. Šāda tipa pagrabi, kā “Sagadi muižas” pagrabi (skatīt bildē augstāk), rada senatnes auru un plašas dizaina iespējas dažādiem būvniecības objektiem.

Tradicionāla pagraba būvniecība
Ja pagrabs domāts veidot līdzīgi kā sentēvu paražās – zemē, nevis mājas pamatos, tad pirmais ar ko ir sāk, ir piemērotas vietas izvēle pagrabam. Tam ir jāiekļaujas kopējā sētas ainavā un ir jāatrodas pēc iespējas augstākā vietā, lai būtu zemākais gruntsūdens līmenis.

Pagrabu iespējams ir veidot:

  • ierokot zem zemes;
  • būvējot virs zemes, to apberot ar pietiekami biezu grunts kārtu.

Virszemes variants sanāk dārgāks un sarežģītāks. Līdz ar to ir jārēķinās ar papildus celtniecības izmaksām, ar grunts iegādi un pievešanu. Ja pagrabu būvē virs zemes, tad racionāls veids būtu blakus ierīkot dīķi, no kura ņemt pagrabam vajadzīgo grunti, vienlaikus pagraba apkaimē pazeminot gruntsūdens līmeni. Pagrabam ieteicams atrasties no dzīvojamās mājas no 5 līdz 20 metru attālumā. Ieteicamā platība pagrabam būtu 12 – 20 kvadrātmetri liela. Pagraba optimālā temperatūra ir +4 līdz +6 grādi, jo tā ir zemes optimālā temperatūra.

Izvēloties vietu pagrabam, ļoti būtiski noteikt ūdens āderes. Jo sakņaugiem ieteicams glabāties sausās pagraba telpās, bet augļiem ir nepieciešams mitrums. Tādēļ iesaka zem augļu nodalījuma ievietot caurtekošu strautu. Lai nodrošinātu pienācīgu ventilāciju, pagrabam ierīko cauruļveida ventilāciju, parasti caur durvīm.

Senāk pagrabus veidoja, izmantojot monolīta betona lējumu vai ķieģeļu velves pārsegumu, bet mūsdienās ekonomisku un racionālu apsvērumu dēļ būvē no keramzītbetona blokiem ar monolītbetona pārsegumu. Jebkurā gadījumā būvmateriāliem jābūt mitruma izturīgiem, un tā celtniecībā noteikti nedrīkst lietot kokmateriālus.

Pagrabs zem mājas, šķērsgriezums. // abc.lv

Noteikumi, kas jāatceras pagraba uzturēšanā:

  • Pilnībā izslēgta ir dabīgā apgaismojuma iekļūšana pagrabā. Pagrabstāvā nedrīkst būt logi, lai gan ir atļauta periodiska elektriskā apgaismojuma izmantošana.
  • Labvēlīgas temperatūras režīma nodrošināšana. Lai to izdarītu, pagrabs bieži vien novietots ar vienu sienu pret mājas ārējo sienu.
  • Normālu gaisa apmaiņu nodrošināšana, ar ventilāciju.
  • Nepieciešamā mitruma līmeņa uzturēšana. Optimālais skaitlis ir aptuveni 90%. Šis parametrs ir atkarīgs arī no ventilācijas.
  • Hidroizolācijas nodrošināšana, izvairoties no gruntsūdeņu ieplūšanas telpā.

Gruntsūdens – lielākais nelabvēlis būvniecībā
Pagraba būvniecībā vissvarīgākais ir pasargāt ēkas cokolstāvu no mitruma un gruntsūdeņu postošās ietekmes.

  • Cokolstāvs – nedaudz zemē iedziļināts ēkas apakšējais stāvs, kas pēc apdares var atšķirties no pārējiem stāviem. Tas var būt ne tikai pagrabs, tā var būt pirts, noliktava, auto garāža, kurinātava, u.c. palīgtelpas.

Latvijā gruntsūdens līmenis ir augsts. Pēdējo 20 gadu laikā tas ir palielinājies vismaz par 12 cm Latvijas jūras piekrastes zonā.

Kas nosaka gruntsūdens līmeņa celšanos?

Gruntsūdens līmeni svarīgi ir zināt ne tikai, lai izbūvētu pagrabu, bet arī, lai veiktu mājas pamatu ierīkošanu. Par gruntsūdens līmeņa celšanos tiek minēts šāds galvenais iemesls: mitrie laikapstākļi –  lietus, pavasarī kūstošais sniegs, kas radījis grunts virsūdeni, gruntsūdeni, nevajadzīgo mitrumu.

Ja pagrabā pamanāms mitrums, pelējums, ūdens uz grīdas, tad noteikti jānoskaidro tā iemesls, kāpēc tas radies. Ja sabojājusies pamatu un grīdas hidroizolācija, jādomā, ka tā nepareizi ir ielikta, vai arī ir savu laiku nokalpojusi un novecojusi.  Ja grunts apņem ēkas konstrukciju no visām pusēm, tad problēmas nerodas, jo starp ēkas daļu un grunti iestājas mitruma līdzsvars. Ja ēkas konstrukcijas otrā pusē atrodas brīva telpa, piemēram, pagrabs, tad mitrums sāk sūkties cauri konstrukcijai, jo uz brīvās virsmas ūdens iztvaiko un pieplūst atkal jauns mitruma daudzums.

Pilsētas centra namos galvenā pagrabu problēma – ir kapilārais mitrums, kurš kopā ar sāļiem sabojā virsmu. Tas notiek tādēļ, ka paceļot ietves līmeni, grunts saskaras ar neaizsargāto sienu un mitrums sūcas uz augšu kopā ar ielās nokaisīto sāli, kas kopā ar nokrišņiem iesūcas mūros.

Pagrabs no senatnes līdz mūsdienām
Pagrabam ir sena vēsture. Agrāk pagrabu ierīkoja zem zemes, ne tikai lai glabātu pārtiku, bet izmantoja arī kā slēptuves vietu.
Rīgā vien ir vairāk nekā 200 vietu, kur Otrā pasaules kara laikā tika slēpti ebreji. Tāda, piemēram, ir arī pagrabu sistēma iepretim Brīvības piemineklim «Saktas» jeb Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēkas pazemē. «Saktas» pagrabā 1943. gadā tika slēpti seši ebreji, neskatoties uz to, ka pagrabā bija izbūvēta vācu armijas virtuve, ebreji tika slēpti pašu nacistu degungalā. Pagrīdes labirinti “Saktas” pagrabos pašlaik gan pieder “Valsts nekustamajiem īpašumiem” un publiskai apskatei nav pieejami.

“Mileci Mici” – simtiem kilometru vīna. //Foto: Alexander Spatari // gettyimages.com

Palūkosimies arī uz kādu vērtīgu ārzemju pieredzi pagrabu kultūrā – Moldovas unikālais vīna pagrabs. Moldovai raksturīgs silts klimats un atbilstoša augsne izcilu vīnogu audzēšanai un vīna darināšanai. Vīna izgatavošanas aizsākumi Moldovā datējami  jau sākot ar 3. gs. p.m.ē.,  kad grieķu tirgotāji ieveduši savus pirmos vīnogulājus.  Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas piepilsētā zem nosaukuma “Milestii Mici” nu jau vairāk kā 50 gadus atrodas unikāla vīnu glabātuve. Šeit glabājas novērtēti un Eiropas valstīs iecienīti vīni. Kopējais pazemes tuneļu garums ir 200 km, no kuriem 55 km tiek izmantoti ražošanas vajadzībām, un, lai arī ekskursantiem  ir iespēja pārvietoties ar auto, paši īpašnieki iesaka doties ekskursijā ar kājām, atklājot pazemes vīna pilsētas ielu tīklu, kur katrai ielai dots kāds ar vīnu saistīts vārds, piemēram, Cabernet, Aligote, Feteasca u.c. “Milesti Mici” vīna pagrabs iekārtojies vecās kaļķakmens raktuvēs, kur dabiski ir izveidojusies ideāli apstākļi un temperatūra vīna glabāšanai un vecināšanai. Tā kā puse no pazemes telpām glabā aptuveni 2 miljonu pudeļu, šī vīna glabātuve izpelnījusies ierakstu Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā lielākā vīna kolekcija pēc pudeļu skaita.

Skats uz Lustūzi no ārpuses. // Foto: latvia.travel.lv

Līgatnes smilšakmens klintis
Nemeklējot nekur tālu, tepat pie mums Latvijā, Līgatnē un tās apkārtnē ir ievērojams skaits smilšakmens atsegumu, ko saucam par klintīm un iežiem. Iespējams, ka šeit ir lielākā smilšakmens iežu koncentrācija Latvijā, ko Līgatnes un apkārtnes iedzīvotāji, daudzu gadu garumā, praktiski un veiksmīgi izmantojuši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām veidojot alu sistēmas un pagrabus. Vairāki ieži – Lustūzis, Anfabrikas klintis un Spriņģu ieži ir Valsts nozīmes aizsargājami dabas objekti.
Vairāk par Lustūzi. Tā ir smilšakmens klints, kas atrodas Līgatnes upes labajā krastā, tas ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā, ar kopējo platību 4,454ha. Šī klints tiek saukta arī par Alu iezi, jo tajā gadu gaitā ir izveidotas gan alas, gan pagrabi, dažos no tiem vēl šodien līgatnieši glabā savus ziemas krājumus. Lustūzis ir ne tikai kā pagrabiņu un alu objekts, bet arī kā lieliska skatu vieta, jo iespējams uzkāpt pašā klints augšā, lai vērotu dabu. Pirmie pagrabi veidoti aptuveni 18. gadsimta vidū, galvenokārt praktiskām – miltu dzirnavu un tajās dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām. Vēlāk, jauns būvniecības vilnis bijis 1815., 1816.gados, līdz ar Anfabrikas (Handfabrik, papīra dzirnavu) būvniecību. Katras jaunas, ievērīgas celtnes būvniecība izraisīja arī palielinātu interesi par Lustūža pagrabiem un alām. Interesanti ir tas, ka šeit pagrab-alas kaltas pat divos līmeņos. Vienā no alām ir izveidots vīna veikals un vasarā darbojas arī neliela kafejnīca. Tiem, kas vēlas baudīt mājās gatavotu vīnu un sajusties mazliet kā senajos laikos – šī vieta ir kā radīta. Sajust īsta mājas vīna garšu.

Eko pagrabs // ekopagrabs.lv

Mūsdienīgs pagrabs
Šī vēsā glabātuve mūsdienās nav līdz galam pazudusi, tā ir kļuvusi daudzveidīgāka, pielāgojoties mūsdienu cilvēku vajadzībām, prasībām un dzīvesveidam, iegūstot pavisam citu vērtību. Mūsdienās pagrabu mājām būvē salīdzinoši retāk, nekā tas bija agrāk. Tomēr arī mūsdienās tas nav neiespējami, it sevišķi, ja tiek piekopta pašu audzētu vai konservētu produktu uzglabāšana. Latvijā pārtikas uzglabāšanas mērķim tiek piedāvāts EKO pagrabs , kas pārstāv modernu risinājumu tradicionāliem paradumiem. Eko pagrabs tiek izgatavots no kompozītmateriāliem, kas ir 100% ūdensizturīgs. Tie nodrošina mitrumnecaurlaidību un tas ir nekaitīgs pārtikas produktiem, jo neizdala nekādas kaitīgās un toksiskās vielas. Eko pagrabs  pasargā no produktu bojāšanās, pelēšanas, no dažādiem nelabvēlīgiem grauzējiem. Ir viegli lietojami, viegli kopjami, viegli uzstādāmi, un, kas nav nenozīmīgi – gruntsūdens līmenis tos neietekmē. Šāda veida pagrabs ir siltināts un  viegli uzsildāms. Taču ievērībai – lai produkti uzglabātos ilgāk, pirms ievietošanas pagrabā, augļi un dārzeņi noteikti ir jāsašķiro, jāatlasa sliktie no labajiem, kā arī tie jāapžāvē.
Ierokot šāda tipa pagrabu 1,8 metru dziļumā, tiek nodrošināta vienmērīga pagraba temperatūra, balstoties uz apkārtējās grunts konstanto temperatūru.