+371 22841890

NOSĒDUŠIES KOKA MĀJU PAMATI – PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI

Stabilai dzīvei, stabils pamats. Mājai, dzīvei, personībai. Svarīga ir ne vien redzamā daļa, bet tas, uz kā balstās redzamais. To var teikt par visām būtiskajām lietām – dzīves vērtībām, personību veidošanos un, protams, arī māju būvniecību. Stabilas pamatvērtības noteiks indivīda dzīves kvalitāti, vērtīga izglītība un atziņas veidos indivīda personību, bet stabili, nemainīgi pamati nodrošinās ilgmūžīgas  ēkas pastāvēšanu. Runājot par ēkām, un konkrētāk par koka karkasa māju būvniecību, ir būtiski izvērtēt apbūvējamo zemes gabalu, lai nodrošinātu stabilas būves celtniecību. Mājas būvniecībā jau no paša sākuma ir kārtīgi jāapsver visi nosacījumi un raksturiezīmes vietai, kurā vietā celt jauno māju. Lokācijas iezīmju un problēmu nepārzināšana var novest pie jaunbūves deformācijas vai sabrukuma. Šoreiz aplūkosim gadījumu, kad pamati sāk bojāties – nosēsties.

Mājas pamatu galvenās funkcijas:

  • stingrs pamats topošajai būvei;
  • mājās sausuma nodrošināšana;
  • siltuma nodrošināšana mājā;
  • konstrukcijas nemainības nodrošināšana;
  • aiztur kancerogēnu gāzu ieplūšanu no zemes mājā.

Būvniecības sākums
Jebkurai būvei, arī koka karkasa mājām pirmais nosacījums stabilu pamatu izveidē ir atrast piemērotu vietu – stabilu grunti un pareizu augsni. Mājas projektēšanas laikā nepieciešamo konkrētās vietas grunts hidroģeoloģisko izpēti pasūta ģeoloģiskajā dienestā. Speciālisti izdarīs gruntī urbumus, noteiks grunts sastāvu un gruntsūdens līmeni.

Tā kā Latvijā daudzviet gruntis ir nestabilas. Pirmais, kas jādara – jānostiprina zemes grunts.  Atkarībā no tā, kāda grunts ir plānotajā mājas vietā – grants, māls vai kūdra, būvinženieris izvēlēsies piemērotāko pamatu veidu. Mainoties gadalaikiem, mainās arī grunts īpašības. Mālainās gruntīs, kļūstot mitrām, ievērojami palielinās tilpums, tāpat māls sala ietekmē ir nepastāvīgs, tas var kustēties un izcelt pamatus. Arī gruntis, kas satur kūdru un dūņas tiek kategorizētas kā vājas gruntis. Tāpēc ieteicams tās nomainīt pret smiltīm. Jāatceras, ka mājas pamatus var veidot arī mākslīgi apstrādājot grunti, taču tas izmaksās vairāk nekā dabīgā grunts.

Par Latvijai piemērotākajiem māju pamatiem var uzskatīt skrūvjpāļu pamatus.  Tā kā nestabilu grunšu nostabilizēšana un sakārtošana var prasīt lielus līdzekļus, tad skrūvjpāļi ir ieteicami, jo pamatā domāti vājām gruntīm. Tie ir izgatavoti no īpaši izturīga, karsti cinkota tērauda. Pamatus ieurbj caur vājām gruntīm un balsta blīvajos grunts slāņos. Pamatu iebūvēšanas dziļums atkarīgs no grunts sastāva un gruntsūdens līmeņa konkrētajā zemesgabalā, kā arī no grunts caursalšanas dziļuma noteiktā Latvijas rajonā. Piemēram, mālainā gruntī pamati jāiebūvē dziļāk par grunts caursalšanas dziļumu, jo māls sasalstot palielina tilpumu, spiediens uz pamatiem pieaug un tā rezultātā pamati tiek pacelti uz augšu par apmēram 10 centimetriem.

Bojājumi pamatos
Kas notiek ar pamatiem tiem bojājoties? Mitruma un sala iedarbības rezultātā pamatiem vērojamas izteiktas, nevienmērīgas sēšanās pazīmes, var rasties pamatu erozija, plaisas. Tādējādi sienas mitruma dēļ var bojāties un plaisāt, kā rezultātā var tikt bojāts arī jumts. Zūdot stabiliem pamatiem, koka konstrukcijas var zaudēt noturību un stabilitāti. Ja laikus netiek meklēti risinājumi, var nonākt līdz brīdim, kad ēka var tikt uzskatīta par nedrošu vai pat bīstamu, un noteikts aizliegums ēku ekspluatēt.

Mūsdienās manāmi diezgan daudz nosēdušos, sašķiebušos ēku piemēri, sevišķi starp tām ēkām, kas tika būvētas 2007. un 2008. gadā. Šis bijis ļoti aktīvs celtniecības periods, kad steigā tika būvētas mājas un bieži vien tika aizmirsts vai neievērota grunts stiprināšana. Nu ir pagājis laiks, kad var labi manīt, ka pamatu būvniecības gaitā ir pieļautas kļūdas. Nelīdzenas grīdas, plaisas – tās ir dažas no pazīmēm, kas par to liecina.

Jebkura plaisa, kas gadu gaitā kļūst aizvien lielāka, liecina, ka mājas konstrukcijā pieļautas kļūdas. Tādā gadījumā cēlonis un risinājums jānoskaidro pie speciālistiem. Nav par skādi minēt, ka jebkuru situāciju nevajag ielaist, lai vēlāk izvairītos no sastapšanās ar lielu problēmu.

Risinājums
Ūdens iekļūšana pamatos nav neatrisināms jautājums, tāpat bojātu pamatu gadījumā. Pagrabus iespējams izolēt no mitruma un atjaunot. Vecu māju atjaunošanā pamatu atjaunošana un hidroizolācijas atjaunošana nozīmē piešķirt mājai otro mūžu. Viens no risinājumiem, nosēdušos pamatu izlīdzināšanai, ir māju pacelt. Jebkurā gadījumā pirms tam jānovērš nosēšanās cēlonis, jānostiprina grunts zem ēkas, kas atvieglos slodzi zem mājas pamatiem. Speciālisti min, ka šis process esot ātrs un samērā vienkāršs.

Būtiskākā kļūda, kuru nereti lieto koka māju atjaunošanā un restaurācijā, ir vienkārša grīdas pamatnes izlīdzināšana, uzklājot pa virsu jaunu. Taču tas palielina kopējo mājas svaru un pamati var tam nebūt piemēroti, radot lieku sabrukšanas risku. Sevišķi bīstami tas ir situācijā, kad tiek ierīkota apsildāmā grīda. Šādā veidā grīdas apsildāmās iekārtas var neizturēt lielo slodzi un var pārplīst. Arī ierīkotā grīdas hidroizolācija var vietām saplīst, kas mājai rada lielu kaitējumu un māja var nosēsties vēl vairāk.

Ģeopolimēra risinājums
“Uretek”tehnoloģija
ir ieteicama tehnoloģija mūsdienu mājas pamatu atjaunošanā. Teju 30 gadus ilgā izstrādes procesā ir radīts unikāls ģeopolimēra sveķu maisījums. Tās pamatā ir ģeopolimērs. Šis ir dabai draudzīgs, satur ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs. Ģeopolimērs piebriestot, uzlabo grunts nestspēju, tam ir ilgs kalpošanas laiks, ūdenī nenoārdās un nesatur ķimikālijas. Grunti ir iespējams noblīvēt līdz pat 13 metru dziļumam. To lieto gan zem dambjiem, gan zem tiltiem. Tāpēc šis  materiāls ir iecienīts visā pasaulē.

Gandrīz četrdesmit gadu ilgā pielietošanas laikā ir apturēta nesaskaitāmu daudzumu ēku nosēšanās. Pirmie būvētie objekti ar ģeopolimēru ir nevainojami nokalpojuši pat līdz šodienai, kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi.

Darbs ar ģeopolimēru ir ērts un vienkāršs. Ar to var nostiprināt grunti, nepaceļot grīdas un pat nepārvietojot mēbeles.
Ar īpašu urbumu palīdzību materiālu ievada zemē. 12 – 15 mm diametra urbumus veido caur iekštelpu grīdu. Pēc materiāla ievadīšanas zemē, grunts sāk nostiprināties, ģepolimēram pakāpeniski paceļoties un atbrīvojot grunti no liekā ūdens. Lai to darītu, ēkas apdzīvotājiem nav jāpamet vieta. Īpaši būtiski tas skar veikalus un iestādes, kuru aizvēršanas gadījumā tie ciestu zaudējumus.

“North House” tipveida projekts “Malina”, koka karkasa mājas kopējā platība – 239,29 m2. Vairāk info: Malina

Vienmērīga sēšanās
Ja gadiem ejot, ēka sēžas, tad ir vēlamākais variants būtu, lai tā nosēžas vienmērīgi un uz viendabīgas grunts. Ir bijuši gadījumi, kad viena māja tikusi uzcelta uz divām dažādām gruntīm, līdz arto sēdusies nevienmērīgi un beigu galā ir bijis jāveic nopietni renovācijas darbi. Rezultāts vainagojies ar lielām izmaksām.
Noliktavu būvēm un ēkām, kurās liels smagums ir pastāvīgs, noteikta slodze uz grunti ir pat nepieciešama. Tādēļ noliktavu grīdas tiek līdzinātas un stabilizētas, liekot papildus uzsvaru uz grunti.

Citi faktori, kas nosaka mājas pamatu izvēli
Mājas pamatu veida izvēli ietekmē arī kopējais mājas plānojums. Piemēram, būvējot mājai pagraba stāvu, ir nepieciešami lentveida pamati, kuru “lentes” pilda sienu funkciju.
Sliktai gruntij ieteicami ir plātņveida pamati. Šie pamati pieļauj grunts svārstības, pamatiem kustoties līdzi grunts svārstībām.
Pamatu stiprumu uzlabo arī laukakmeņi, kurus speciāli ieklāj betonā un rada ilgnoturību.
Pieprasīti ir arī stabveida pamati. Tos veidojot izurbj zemi, pēcāk urbuma vietā ievieto stiegrojuma karkasu, kuru pielej ar betonu. Šie pamati labi iederas privātmāju karkasa ēku būvniecībā. Pamatu ieklāšana prasa daudz laika, taču tie būs izturīgi.
Ļoti izturīgi ir dzelzsbetona pāļu pamati. Tos zemē ieurbj 10 – 12 metru dziļumā. Pamatiem ir spicēti gali, kurus ir vieglāk iedzīt zemē. Dzenot pāli zemē, zeme sablīvējas, tie labi nogulsnējas. Materiāls ir nerūsošs, šie pamati kalpos ilgmūžīgi. Vairāk par pamatu veidiem, skatīt šeit.

Kādēļ nosēžas grunts ?
Grunts sēšanās var būt saistīta ar:

  • slikto nestspēju,
  • grunts blīvumu,
  • grunts izskalojums zem ēkas,
  • drenāžas trūkums,
  • steiga, bezatbildīgs būvdarbs,
  • nepareizi noteikti grunts testi,
  • līdzekļu ekonomija uz pamatu rēķina.

Piemērs no kaimiņvalsts, Lietuvas puses. Zināms gadījums, kad tikušas apzināti būvētas ēkas, lai negodīgā veidā ieekonomētu līdzekļus. Jauniem dzīvojamiem rajoniem grunti apzināti piepildīja ar eiro paletēm un celmiem, kas gadiem ejot sāka trūdēt, nodarot  ļaunumu gruntij.

Foto: Pixabay

Ūdens ietekme uz pamatiem
Pamatiem ir jābūt ierīkotiem tā, lai tie vairs nekustētos. Nedrīkst pamatus pakļaut ūdens ietekmei rudenī, lai par ziemu tie nosēstos. Tas, pamatiem turpinot sēsties, radīs plaisas. Hidroģeoloģiskajos apstākļos, ieteicams apkārt mājai izveidot pamatu drenāžu, lai gruntsūdeni no pamatiem aizvadītu prom uz citu, zemāku vietu un novērstu gruntsūdens tiešo ietekmi uz pamatiem. To var darīt vietās, kur tuvumā ir kāda lielāka vai mazāka upe, kur ļaut aizplūst ūdenim. Jau iegādājoties zemi uz kuras plānots celt māju vēlams ir izpētīt to āderes. Āderēm pievērš uzmanību jau kopš seniem laikiem. Pareiza āderu noteikšana un māju iebūvēšana āderu tīklojumā, nodrošina mierīgu naktsmieru un veselību. Āderu noteikšanai parasti lūdz rīkstnieka palīdzību.

Pamati sasalumā
Pirms pamatu būvniecības, rūpīgi jāizpēta augsnes sasaluma pakāpe, jo nepiemērota dziļuma pamati var atstāt sekas uz ēku jau pirmajā pavasarī – ēkas sienas var izliekties un deformēties. Sasalusī augsne pamatus stumj uz augšu, tādēļ pamati ir jābūvē dziļāk, zem sasaluma līmeņa. Sasaluma līmenis smilšainās augsnēs ir ap 1,20 metri, mālainām un smilšmālainām augsnēm līdz 1,50 metri.

Senāk māju pamatu būvniecībā izmantojuši dabīgus, vienkāršus materiālus, kā piemēram, laukakmeņus. Tas tādēļ, ka zem sasalušas zemes ir vienmēr nepastāvīga un kustīga  grunts, kas neļauj pamatiem būt stabiliem un nekustīgiem. Pamatu būvniecības process bijis salīdzinoši vienkāršs. Uz zemes novietoti lieli laukakmeņi, kuri tad kalpoja kā mājas pamati. Un uz šiem pamatiem tika celtas senās mājas. Mūsdienās to piekopj vietās, kur ir auksts klimats un sasalums, kā arī būvējot mājas, kas tuvinātas senajām metodēm.