+371 22841890

MODERNĀS KOKA ARHITEKTŪRAS PARAUGI PASAULĒ

Lai vispārpieņemtie uzskati nemaldina, apstrādāts koks ir ilgmūžīgs un ekoloģisks materiāls!// Foto: pexels.com

Koks kā būvmateriāls kļūst arvien populārāks materiāls ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Tā kā tas ir atjaunojams resurss, ar atbilstošu ilgtspējīgu darbu – neizsīkstošs materiāls. Ceļot ēkas no koka, tiek taupīti enerģijas resursi. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka modernais iemiesojas betona un plastmasas veidolā, koks savas ekoloģijas dēļ iegūst arvien lielāku piekrišanu dizaina, arhitektūras un būvniecības nozarē.  Koks ēkās ienāk koka būvdetaļu, koka apdares, koka karkasu izmantojumā. Koksnes izmantojums fasādē, iekštelpās veido harmonisku vidi, bez papildus izskaistinājumiem un detaļām.

Būvniecība no kokmateriāla noris ļoti strauji, bet tai pat laikā koka arhitektūra pieprasa lieliskas koka materiāla, apstrādes un būvniecības zināšanas. Darbs ar koku ir atbildīgs visos procesos. Nezināšanas dēļ pieļautās kļūdas apstrādē un būvniecībā sabojā kokmateriālu un lielākoties ir tās, kas rada nepareizu priekšstatu par koku kā būvniecībai nederīgu un īslaicīgu materiālu.

Atbilstoši un pareizi apstrādāts koks ir drošs, ilgmūžīgs materiāls, kuru arvien vairāk sasaista ar sabiedrisko ēku un publisko celtņu būvniecību. Tiek celtas ne tikai koka privātmājas un savrupnami, bet arī koka skolas, bērnudārzi, daudzdzīvokļu nami, muzeji u.c. iestādes. Koks pasaulē tiek izmantots gan debesskrāpju, gan skolu, koncertzāļu, restorānu, lielveikalu, biroju ēku un citu namu būvniecībā. Koks tiek kombinēts ar metālu un stiklu, ļaujot materiāliem vienam otru papildināt, turklāt koks tiek apstrādāts tik daudzveidīgi, ka tas neatgādina klasiski pierasto koka dēli. Materiālu kombinācija ēku būvniecībā ļauj katram no tiem izcelt savas labākās īpašības. Turpinājumā aplūkosim dažādus modernās pasaules arhitektūras paraugus, no kuriem noteikti var smelties iedvesmu arī privātmāju un koka karkasu māju būvniecībā.

Britu Kolumbijas universitāte, Vankūvera, Kanādā

Pasaulē augstākā koka ēka, Britu Kolumbijas universitātes kopmītnes, Vankūverā, Kanādā. //Foto: weburbanist.com

Lai gan ir pierasts, ka no kokmateriāliem tiek būvētas zemas ēkas, divstāvu privātmājas, šī ēkas vertikālās konstrukcijas veidotas no koka un stiepjas 18 stāvu augstumā. Tallwood House ir līdz šim augstākā šāda veida celtne pasaulē, kas nodrošina dzīvesvietu vairāk nekā 400 studentiem. Ēkas arhitekti atzīst, ka koka konstrukciju izmantošana krietni paātrina būvniecības procesu. Ārpus būvlaukuma tiek veikti  pārbaudes testi koka savienojumiem un strukturālajai stabilitātei, tā samazinot objekta būvniecībā patērēto laiku. Rūpnieciski sagatavotie kokmateriāli ļauj izmantot koksnes atgriezumus un vieglākus kokus, tādējādi samazinot atkritumu veidošanos un palielinot ražošanas procesā izmantojamās koksnes dažādību. Izmantojot šādus, rūpnieciski sagatavotus koksnes materiālus, ēka uzbūvēta 70 dienās. Līdz ar izmaksu un laika ietaupījumu, koka konstrukcijas ir vieglākas, konstrukcijas laikā ir mazāks enerģijas patēriņš, vienlaikus nodrošinot ēkas elastību un izturību pret zemestrīcēm. Protams, ēkas būvniecībā tikuši izmantoti arī citi materiāli, kā piemēram, stikla izmantojums logos, betona pielietošana lifta šahtās un metāls savienojumos.

 

“Metropol Parasol”, Seviļa, Spānija // Arhitekts: J. Mayer H. Architects // Foto: weburbanist.com

“Metropol Parasol” jeb “Sēņu iemiesojums”, Seviļa, Spānija
Šī ēka tiek dēvēta par pasaulē lielāko koka konstrukciju, kas veidota pilnībā no koka. Vizuāli konstrukcija veidota kā seši milzīga izmēra saulessargi, kas pēc formas atgādina sēņu mežu. Dizains radīts ietekmējoties no netālu esošās Seviļas katedrāles un Cristo de Burgos laukuma fikusa kokiem. Ēka izbūvēta četros līmeņos, kuros ietverts muzejs “Antiquarium” (pazemes stāvā), Centrālais tirgus (ielas līmenī, pirmajā stāvā), bārs, restorāns, panorāmas terases (otrajā un trešajā stāvā). Pirmā stāva jumts veido publisku, atvērtu terasi, kuras jumtu savukārt veido augstāk esošie koka “saulessargi”. Otrā un trešā stāva terases veido panorāmisku skatu uz Seviļas pilsētu, piedāvājot vienus no labākajiem skatiem uz pilsētu. Iepriekš objektā veikti arheoloģiskie izrakumi, tādēļ no tiem augošās 30 metru augstās “sēnes” veido netiešu saikni starp vēsturisko un mūsdienīgo pilsētu. Respektējot atklātās romiešu drupas, ēkas pamatus varēja būvēt tikai dažās laukuma vietās. Līdz ar to radušies statņi – “sēņu kāti“, kuros iebūvēti lifti vai kāpnes, radot piekļuvi ēkai. Strukturāli šī vairāk kā 18 tūkstoši kvadrātmetru lielās ēkas režģis rada atsauci uz lidojošām vafelēm.
Objektā izmantotā bērza koksne pasūtīta no Somijas, bet konstrukcijas stiprināšanai izmantota augstas veiktspējas līmēšanas metode.  Saulessargi viļņveidīgi mijas viens ar otru, koka paneļiem augot no betona un tērauda savienojuma pamatiem. Pārpildītās viduslaiku pilsētas centrā Metropol Parasol izceļas ar savu urbāno unikalitāti, bet tajā pašā laikā liektās līnijas un sasauce ar dabas objektiem lieliski iekļauj milzīgo struktūru pilsētvidē.

 

Moderna koka māja kalna galā. “Metamorphosis 1” // Arhitekts: José Ulloa Davet, Delphine Ding // Foto: José Ulloa Davet

Metamorfoze 1, Tunkena, Kasablanka, Čīle
Metamorphosis 1” privātmāja slejas kalna galā, ļaujot īpašniekiem netraucēti baudīt neatkārtojamo ainavu. Ēkas apdarē izmantotais neapstrādātais koks nosedz dažādos izmantotos materiālus un kontrastē ar apkārtnes akmeņaino ainavu, un kļūst par lielisku renovācijas piemēru. Ceļš ir vienojošais elements, kas vijas augšup kalnā, taisni sētā iekšā, un turpinās cauri visai mājai līdz pat tās jumtam. Raupjais, neapstrādātais koks ienāk telpās, telpu apdarē, tādējādi nojaucot robežu, kur beidzas ārtelpa un sākas iekštelpas. Izmantotie lielie, plašie logi ļauj netraucēti baudīt ainavu arī mājas iekšienē. Lai izvairītos no ūdens un mitruma uzkrāšanās starp ēku un koka apdari, koka apdare ir veidota kā autonoma vienība, labi ventilēta, ar spraugām. Ēku raksturo vienkāršības spēks taisnās līnijās, aicinot uz mierīgu relaksāciju, bet jumta terase paplašina ainavas baudīšanas horizontu.

 

“Final Wooden House” // Arhitekts: Sou Fujimoto // Foto: skaties.lv

“Pēdējā koka māja” – “Final wooden house”, Japāna
Brīvdienu māja, kas vizuāli atgādina galda koka klucīšu spēli “Jenga”, ir unikāla ar universālu pašas mājas pielietojumu. Ēka nav tikai kaste, kurā salikt interjera priekšmetus un mēbeles. Pati ēka ietver sevī dažādu virsmu izmantojumu, atkarībā no apmeklētāja perspektīvas, katra mājas virsma var kļūt par galdu, krēslu, sienu vai griestiem. Tiek respektēta un izcelta kokmateriāla daudzpusīgā daba un pielietojums, ļaujot tam izpausties ne tikai kā strukturālam elementam – kolonnu, balstu veidā, bet pilnībā caurvijot visu māju, iekļaujot pamatus, ārsienas, iekšsienas, griestus, grīdu, siltumizolāciju, mēbeles, kāpnes, logu rāmjus u.t.t. Arhitekta vēlme ir, izmantojot vienu elementu, šai gadījumā – koku, izveidot vidi, kur viena procesa laikā var uzbūvēt pilnībā nokomplektētu un funkcionālu māju. Šādi tiek pierādīta koka materiāla daudzpusība gan arhitektūras, gan interjera ziņā. Mājas būvniecībā izmantotas 35 cm platas koka brusas, kas ir nesalīdzināmi smagnējāki nekā pierastie koka dēļi. Kokmateriāls iegūst pilnīgi citu nozīmi, jo attiecībā pret cilvēka ķermeni tie ir masīvāki.

Ēkas struktūra nenosaka skaidru robežu, kur sākas vai beidzas siena, griesti vai grīda. Tie var transformēties atkarībā no vērotāja atrašanās vietas. Telpas netiek nodalītas viena no otras klasiskajā izpratnē – ar durvīm un slieksni, bet ar saplūstošiem elementiem. Līdzīgi kā miglainā ainavā, iedzīvotāji atklāj arvien jaunas un jaunas esošas struktūras funkcijas. No ierastās arhitektūras šeit nav ne miņas, likvidējot plānu un pieturas punktus. Varbūt koks ir vienīgais, kas spēj sevī ietvert gan siltumizolācijas, gan strukturālo funkciju vienlīdz ar apdares un mēbeļu veidošanas funkciju. Tā radās nenosakāmo apstākļu radīšanas metode, kur par galveno izteiksmes līdzekli kļūst koka bloki nevis plāksnes.

“Final Wooden House” // Arhitekts: Sou Fujimoto // Foto: archinect.com

 

“Daiwa” – senas koka apdares pārnešana jaunās skaņās! // Arhitekts: Kengo Kuma // Foto: dezeen.com

“Daiwa”- Tokijas universitātes Datorzinātņu fakultāte Hongo, Japānā
Šī Kengo Kumas projektētā ēka katram latvietim sasauksies ar lubiņu apdari vai lubiņu jumtu tradicionālajā latviešu koka būvniecībā. Izglītības un pētniecības centrs aptver 68 tūkstošus kvadrātmetru lielu platību piecos stāvos, iekļaujot trīs virszemes stāvus, divus pazemes. Ciedra koka strēmeles ieskauj visu fasādi, noklājot to vairākos, pakāpeniski atsedzošos līmeņos un rada sajūtu, ka tūlīt, tūlīt nokritīs. Un ko studenti izmato savos pierakstos un konspektējot grāmatas? Vienu pie otras salīmētas līmlapiņas. Arī šādi var tulkot universitātes ēkas apdari, kā miljoniem, miljardiem domu, konspektu un svarīgu atziņu krājumu, kas slēpjas zem ārējām sienām. Interesanti, ka paši arhitekti pozicionē savu dizaina līdzību ar zivs zvīņām.
Strēmelīšu forma ir viegla, radot gludu, organisku fasādi, tādējādi pilnībā nosedzot betona, metāla un akmens būvdetaļas. Ciedra strēmeles tiek piestiprinātas pie tērauda rāmja konstrukcijas, kopīgi veidojot priekšstatu par vieglu, gaisa caurlaidīgu ēku, ļaujoties gaismas spēlēm un vēja plūsmai. Šāda apdare apzināti lietota, lai ēku padarītu maigāku, no ierastās universitātes pilsētas aukstā stila atšķirīgu. Koka lubiņu ritmiskais klājums tiek pārtraukts logu joslas vietās, ļaujot rūpīgi apdomātās telpas apgādāt ar dabīgo dienas gaismu. Stikla sienas izmantotas ieejas apzīmēšanai, rodot vietu arī kafejnīcai un reģistratūrai. Ēkas apdare rada lieliskas, no skatītāju acīm paslēptas vietas, kur ierīkot automatizētu ēkas vadības sistēmu – simtiem sensoru, kas regulē mitrumu, temperatūru, nodrošina ventilāciju, kontrolē vēja ātrumu, radiāciju, daļiņas un daudzus citus faktorus. Dati tiek reģistrēti un augšuplādēti tiešsaistē un var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, t.s. “Internet of Things”.
Ēka ietver ne tikai galerijas un auditorijas, bet arī  papildus iekštelpas un āra atpūtas vietas. Pirmā stāva līmenī izveidota publiska pasāža, savienojot gājēju ielu ar japāņu dārzu ēkas sētas pusē, kas vienlaikus ir daļa no universitātes viesu mājas.

“Kaga House” // Arhitekts: AE5 // Foto: archdaily.com

Kagas māja –  “Kaga House“, Kaga-shi, Japāna
Kagas māja vai Māja Kagā būvēta kalnu rajonā, starp rīsu laukiem un zaļiem pakalniem, senas pilsētas tuvumā. Parojekta pamatā ir ideja par sakņošanos kultūras un vēsturiskajā kontekstā, vienlaikus esot atbilstošs klimatam un modernai pasaules uztverei. Līdz ar to veicinot ne tikai mājas iedzīvotāju, bet arī pilsētas iedzīvotāju atzinību. Pilsētvides tipiska iezīme ir  “kura” jeb japāņu noliktavu būvniecība. Lai arī ēkai ir sekundāra nozīme, katrai japāņu mājai blakus pieder “kura”, kas veidota ar smalku, estētisku proporciju izjūtu starp ēkām, noslēpjot pagalmu no ziņkārīgu kaimiņu acīm. “Kura” tiek būvēta starp noslogotu ceļu un dzīvojamo ēku. Mājas izmērs atbilst tēmai “māja sievietei, kura dzīvo viena pati“. Ēkas individualizēšanai un piederībai pie “kura” tika ņemtas vērā vietas un konteksta ierobežojums. Koka strēmeles vai paletes veido šīs lauku mājas ārējās apdares veidolu, no attāluma radot iespaidu par ķieģeļu izmantojumu mājas apdarē. “Kura” kā jau noliktavas ēka nav projektēta ar daudziem atvērumiem gaismai, bet esošos nedaudzos pārveido mūsdienīgā, jaunā skatījumā. Arhitektu biroja AE5 radītais projekts lepojas ar palešu radīto īpatnējo gaismēnu rakstu, jo tās uzklātas arī uz stikla logiem, tādējādi interjerā ienesot it kā žalūziju neregulāras ēnas un gaismas spēli visas dienas garumā.

Par ēkas tapšanas procesu: ēkas projektu nosaka būvniecībai pieejamā apjoma izstudēšana, saglabājot proporcijas, kas veidojas dialogā starp ēkas plānu un apkārtējo vidi. Tad starp dzīvojamo ēku un jaunbūvi izveidots V veida pagalms, lai radītu pilnīgu ansambli, ko dēvē par “kunoji“. Pagalms iekļauj arī privātu dārza stūrīti, kļūstot par aicinošu telpu gan mājas īpašniekiem, gan viesiem.
Ēkas plāns grīdas plaknē veidots no diviem kvadrātiem, kas savienots ar vienādsānu trijstūri.

Skats no malas uz promenādi un dzīvojamām ēkām “The Waterfront” // Arhitekts: AART architects //Foto: aart.dk

Projekts “Ūdensmala” – “The Waterfront” Stavangeras osta, Norvēģija
Projekts transformē bijušo rūpniecisko ostu dzīvojamā zonā un ir mūsdienu koka arhitektūras novators pilsētvidē. Ja iepriekš robustā osta bloķēja piekļuvi līcim, tad tagad līcis ir ievērības cienīgs ar Eiropā vienu no lielākajām koka dzīvojamām ēkām, publisko laukumu un pastaigu celiņiem. Promenāde no šī objekta stiepjas gar jūru līdz pat vecpilsētai, savienojot jauno vidi ar vecpilsētas sirdi, un simboliski radot saikni starp atpūtas vietu jūrmalā un urbāno un vēsturisko atmosfēru pilsētas centrā. Atpūtas un dzīvojamās zonas iedzīvotāju labsajūtai pirmā stāva līmenī radīta vieta ēdināšanas un veikalu telpām, nodrošinot apmeklētāju socializēšanos arhitektoniski kvalitatīvā vidē. Promenādes, laukums un jūras krasts ir savienoti ar kāpnēm, ļaujot ikvienā brīdī piekļūt vēlamajai vietai.
Projekts ir modinājis interesi gan lokālā, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, saņemot atzinību un balvas gan Norvēģijā, gan pasaulē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ dzīvokļi tikuši izpirkti 40 minūšu laikā, neskatoties uz to, ka tikai viena kvadrātmetra cena bijusi ~10 tūkst. eiro.
Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka ir saglabāta pilsētas pietāte un lepnums pret koksnes izmantošanu būvniecībā, radot Norvēģijas dramatiskās ainavas atkārtojošu pilsētvidi. Ne velti Stavangera ir Eiropas ziemeļu pilsēta ar procentuāli vislielāko koka ēku būvju skaitu. Norvēģijas trešās lielākās metropoles arhitektūrā dominē 18. un 19.gs. koka ēkas, veidojot daļu no kultūras mantojuma. “Waterfront” paceļas pret debesīm kā koka kalnu masīvs starp pilsētu un jūru, papildinot un turpinot pilsētas koka arhitektūras tradīcijas jaunā skatījumā. Ēkās konsekventi izmantots koks, ģeometriska stingrība un dramatiskas pārejas, veidojot dažādu formu un izmēru dzīvokļus. 128 dzīvokļu dažādība pieļauj dažādu iedzīvotāju grupu ieinteresētību, sākot no viena īrnieka un jaunlaulātajiem, līdz pat daudzbērnu ģimenēm, ļaujot apdzīvot platības no 44 līdz 225 kvadrātmetriem. Atbilstoši platībai un vēlmēm, ir arī dzīvokļi vairākos stāvos un ar jumta terasēm.
Projekta viena no īpašībām ir  ilgtspējīgums un videi draudzīgums. Dizains ir izstrādāts izmantojot IED – integrētās enerģijas dizainu (Integrated Energy Design) – kur dizaina mērķis tiek nosprausts jau pašā procesa sākumā. Rūpīgā un plašā kokmateriāla pielietošana ir viens no ilgtspējīgas būvniecības rādītājiem, noklājot fasādi un jumtu ar videi draudzīgu “Moelven ThermoWood” materiālu. Šī koksne ir īpaša ar to, ka tā ir ražota no Skandināvijas koksnes un termiski apstrādāta, pierādot, ka tradīcijas un inovācijas ir savienojamas lietas.