+371 22841890

MODERNĀS KOKA ARHITEKTŪRAS PARAUGI LATVIJĀ

Pirveida ēkas projekts “Namejs” // northouse.lv

Moderns – mūsdienīgs, kas tad īsti ir moderns un mūsdienīgs tieši šobrīd. Ar ko arhitektūrā  varam asociēt “mūsdienīguma” apzīmējumu tieši šajā dotajā brīdī. Lai arī pastāv daudz un dažādu materiālu pārbagātība, neierobežotas pielietojuma iespējas nodrošina tehnoloģiskie jauninājumi, arvien lielāku ietekmi mūsdienu arhitektūrā ieņem minimālistisks un funkcionāls skatījums, dekorativitātei atstājot vien krāsu, formu un faktūru variācijas. Mūsdienīgs cilvēks liekas, ka alkst pēc stabilitātes – noteiktas formas, lai savu apkārt skrienošo saturu, varētu noturēt vienviet. Pēdējais teikums ir jāuztver pārnestā nozīmē un ar smaidu. Cilvēks šobrīd ir tik aizņemta būtne, ar vienmēr trūkstošu laiku un tik daudz dažādām izvēles iespējām, ka, uzturoties mājās vai kādā ēkā, tam nepieciešams “noenkuroties“, neskriet prom.

Protams, cik cilvēku, tik viedokļu. Tāpēc izšķirties, kas ir un kas nav mūsdienīgs, ir tikpat neiespējami, kā vienoties par vienu kopīgu gaumes standartu. Tomēr par galvenajām tendencēm varam runāt, apskatot jauno, pēdējās desmitgades radīto projektu konceptus un izpildījumu. Minimālisms un funkcionalitāte dominē. Taisnas, liektas līnijas, saistība ar dabu un atjaunojamiem resursiem. Līdz ar cilvēka pārsteidzošo vēlmi socializēties vispasaules līmenī (sociālie tīkli – blogi, Facebook, Instagram, Twitter u.c. ) un savas privātās dzīves aktīvu publicēšanu, vēlme pēc atklātības parādās arī arhitektūrā – parādās arvien plašākas telpas, lielāki logi, atvērtāki plānojumi. Eksterjers vairs nav galvenais, kas ļauj parādīt savu sociālo stāvokli un gaumi. To visu lieliski parāda minētie sociālie tīkli. Tikpat būtiski mūsdienās ir radīt pārsteiguma efektu, kas arhitektūrā tiek izpausts ar netradicionālu materiālu, formu, krāsu un materiālu kombināciju palīdzību. Līdzās dažām pilsētām, kurās tiek rūpīgi saglabāta gadsimtu senas vēsturiskās būvniecības tradīcijas, reizēm nepieļaujot nekādas atkāpes no “normas”, pastāv pilsētvides, kur katrs arhitekts, pasūtītājs var izpausties savā radošumā un spējā pārsteigt.

Modernās koka arhitektūras paraugi Latvijā

Žaņa Lipkes memoriāls. // Arhitekts: Zaigas Gailes Birojs // Foto: Aivars Siliņš, delfi.lv

Koka arhitektūra mūsdienās vairs nav tikai Etnogrāfiskā muzeja cienīgas guļbaļķu mājas vai Jūrmalas vasarnīcu rezidences. Koka arhitektūra mijas ar citiem materiāliem, veidojot arvien netradicionālākas formas un materiālu kombinācijas. Tikpat būtiska iezīme ir tuvoties dabai, vizuāli iekļaujoties vai nu pilsētvidē, vai dabiskajā ārpilsētas ainavā. Arī latvietis kļūst atvērtāks – gan pret līdzcilvēkiem, gan apkārtējo vidi – plašāki logi, lielāki pagalmi un plānojumi. Aplūkosim ne tikai koka privātmāju paraugus, bet arī sabiedriskās ēkas, kuru dizaina izveidē redzama lielāka ļaušanās dažādiem eksperimentiem.

Žaņa Lipkes memoriālais muzejs
Ķīpsalā esošais Zaigas Gailes projekts  ir piesaistījis ne vienu vien apmeklētāju tieši sava arhitektoniskā risinājuma dēļ. Iedvesmojoties no vēsturiskās personas – Žaņa Lipkes, kurš Otrā Pasaules kara laikā glābis nāvei nolemto ebreju likteņus, radīta melnā koka būve ar stikloto sienu, kas rada atsauci uz Ķīpsalas zvejnieku melnajām ēkām, uz mutes apgāztu zvejnieku laivu vai pat – Noasa šķirstu. 2013.gadā atklātā ēka skatītāju acīm ir noslēpta, simboliski apliecinot Ž.Lipkes darbību – slēpties un tapt paslēptam. Memoriāls uzbūvēts blakus patiesajām notikuma vietām, ar skatu uz Daugavu.
Muzejs projektēts ar nodomu, lai apmeklētājs nenojaustu tā patiesos izmērus, neielaist dziļi sevī iekšā, tai pat laikā iztiekot bez drūmām emocijām, neļaujot izklaidēt, bet pašam apmeklētājam liekot aizdomāties par ilgstošu slēpšanos, par to “kā tad īsti varētu būt bijis tajos laikos“.

AS “Latvijas Valsts meži” Ziemeļkurzemes klientu centrs Dundagā. // Arhitekts: Ija Rudzīte // Foto: buvlaukums.lv

AS “Latvijas valsts meži” biroju ēka
Radītais projekts ir augstā dziesma Latvijas mežā un Latvijā ražoto materiālu izmantošanai. Būvniecības laikā izmantoti tikai Latvijā ražoti būvmateriāli. Ēkā izmantoti videi draudzīgi risinājumi: nesošie konstruktīvie materiāli izgatavoti pilnībā no koka, siltumizolācijai izmantota kokšķiedra, no ēkas jumta un apkārtējās teritorijas savāktie nokrišņu ūdeņi tiek attīrīti un izmantoti tehniskām vajadzībām, žalūzijas uz stiklotajām fasādēm pasargās ēku no pārkaršanas, ēkas ventilācijas sistēma izveidota ar gaisa kvalitātes kontroli un gaisa siltuma rekuperāciju, bet stiklotās konstrukcijas radītas ar īpaši augstu siltuma pretestību. Ēka parāda ilgtspējīgu domāšanu un mūsdienīgu attieksmi pret dabu, veidota ar mērķi transformēt sabiedrības uzskatus, kādai jābūt sabiedriskai ēkai, dzīvojamajai ēkai vai birojam. Lai gan pēdējos gados  būvniecībā audzis zemas enerģijas patēriņa ēku pieprasījums, progress ir salīdzinoši  lēns. Lai atsvērtu pieaugošo CO2 emisiju būvniecības nozarē,  Eiropas Arhitektu padome izstrādājusi “Atbildīgās būvniecības manifestu“, pēc kura pamatprincipiem veidots Dundagas projekts. Projekts ir saņēmis Eiropas arhitektu padomes atzinību.

Īsumā par “Atbildīgas būvniecības manifestu”
Ko ietver “Atbildīgās būvniecības manifests” (Manifesto for responsible architecture)? Tā ir arhitektu apņemšanās vispasaules līmenī par arhitektu pievēršanos nākotnes klimata jautājumam. Arhitekti ir aicinājuši starptautiskās institūcijas un valstu vadītājus vērtēt būvniecības nozares ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu un risinājumus, ko sniedz arhitektūras nozare, lai radītu drošu apdzīvojamo vidi. To var nodrošināt konkrēti un inovatīvi risinājumi, kas nodrošina pēc iespējas mazāk piesārņotu vidi jaunajos klimatiskajos apstākļos. Tādēļ arhitekti apņemas sekmēt noteiktus pasākumus, gan privātajā gan valsts sektorā.

Eiropas arhitektu padome //Architects’ Council of Europe

  • Cilvēks – urbānās vides attīstības centrā. Ilgtspējīga kvalitatīvas dzīves nodrošināšana ar mērķi  izveidot nākamajām paaudzēm drošus dzīves apstākļus, kompaktu un pieejamu pilsētvidi.
  • Kompakto pilsētu sociālā un funkcionālā daudzveidība. Harmoniska, mobila un kompakta pilsētvide.
  • Sabiedrisko ēku projektiem pēc iespējas racionālāka resursu izmantošana. Būvniecībā un renovācijā izmantojami inovatīvi un daudzfunkcionāli risinājumi.
  • Arhitektoniskie risinājumi un to saistība ar ēkas ietekmi uz vidi. Ēkas orientācija un kompaktums ir tikpat svarīgs kā materiālu un sistēmu siltuma veiktspēja.
  • Vietējo resursu un risinājumu izmantošana. Izmantojot lokāli pielāgotus un pieejamus resursus, bez lielas  starpnieku ķēdes samazinās procesa laikā patērēto CO2. Prioritāte piešķirama videi, koncentrējoties uz vietēji pierādītiem tehniskiem risinājumiem.
  • Ēkas konkrētām vajadzībām ar iespēju tās pielāgot nākotnē. Ilgtspējīga un energoefektīva ēka nodrošina  iedzīvotāju vajadzības tagadnē un nākotnē. Komerciālo ēku un sabiedrisko iekārtu novecošanu var palēnināt, paredzot galapatērētāju nākotnes prasības.
  • Veicināt pilsētu atjaunošanos. Atjaunojot pilsētas, izvairīties no jaunu pilsētu rašanās, ievērojot kultūras mantojumu saglabāšanu.
  • Ilgtspējīgas pilsētas pārvaldes mehānismi. Sadarbības plānošana starp visiem pilsētu attīstītājiem – padomniekiem, iedzīvotājiem, arhitektiem un visas būvētās vides komandas, balstoties uz kopīgiem pārvaldes mehānismiem.
  • Ēku otrreizējā pārstrāde un ilgtspējība. Būvmateriālu otrreizēja izmantošana, nojaukšanas darbu un atkritumu uzraudzība.
  • Atjaunot esošo ēku fondu. Lai sasniegtu vispārējo mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, svarīga ir esošo ēku renovācija.

Arhitektūra ir būtisks spēks, kas palīdz samazināt CO2 emisiju un sagatavot neizbēgamajām klimata pārmaiņām. Arhitekti aicina īstenot izšķirošu politiku, lai novērstu nekontrolējamu pilsētu augšanu, resursu sadales netaisnībām, palēnināt klimata maiņu un nelietderīgu dabas resursu izniekošanu.

Veikals “Top” Salacgrīvā 
Arhitektu biroja “Arhis” radītais koka ēkas projekts lepojas ar melnu koka dēļu apdari, pēc formas un krāsas atgādinot apgāztu, darvotu zvejnieku laivu. Ideja balstīta uz Salacgrīvas zvejniecības un kuģniecības tradīcijām. Ne tikai laivas forma, arī viļņu reljefs iekļauts veikala aizmugures fasādē un instalācijās. Tēma caurvij arī veikala interjeru, kur galveno akcentu melnās krāsas vidū nes dzeltenās krāsas pielietojums. Veikals ārēji  veidots it kā no divām pusēm – lielceļa puses un pilsētas puses, par galveno virzītāju paturot ideju par veikalu, kas neizskatās pēc veikala.

Veikals “Top” Salacgrīvā// Arhitekts: ARHIS // Foto: Madara Gibze

Saldus  mākslas un mūzikas skola
Pirmais projekts Baltijas valstīs, kur apdarē izmantoti dabīgi  masīvkoka paneļi 34 cm biezumā.  Projekts saņēmis Lielo arhitektūras gada balvu 2012.gadā. Koksni no laika apstākļu ietekmes pasargā stikla paneļi, veidojot 5 cm platu gaisa spraugu starp koku un stiklu. Iekšpusē ir kaļķa apmetums un krāsas apdare. Veiktais risinājums ļauj kokam elpot un dabiski regulēt mitruma un temperatūras līmeni telpās, veidojot dabisku ventilāciju un mikroklimatu. Projekts izceļas ar atbilstību ekoloģiskumam, energoefektivitātei un telpu racionālam plānojumam. Projekta funkcionalitāte un resursu apdomīga izmantošana, minimāls patēriņš ekspluatācijas laikā ir viens no raksturīgākajiem apzīmējumiem.

Saldus mākslas un mūzikas skola // Arhitekti “Made arhitekti”// Foto: skats.lv

Peldmāja
Peldmāja sastāv no sešiem atsevišķiem namiņiem, kam piešķirti jūras navigācijā bieži pielietotā starptautiskā fonētiskā alfabēta apzīmējumi Alpha, Bravo, Charlie, Delta, Echo un Foxtrot. Katrs namiņš veidots 4 cilvēkiem no vienas telpas, apvienotu ar virtuvi, dzīvojamo istabu un guļamistabu, kā arī pusstāvu ar papildus guļvietām. Katram namiņam ir savs vārds un atsevišķa terase ar skatu uz Sakas upi. Atzīta par labāko koka būvi 2018.gadā, saņēmusi Latvijas Būvniecības gada balvu un atzīta par pirmo peldmājas projektu.

Atpūtas vieta “Peldmāja” Pāvilostā // Projekts: Līga Rutka un Jānis Sauka // Foto: peldmaja.lv