+371 22841890

LOGU IZVĒLE KOKA ĒKU BŪVNIECĪBĀ UN RENOVĀCIJĀ

Mēdz teikt, ka logi, tāpat kā durvis, ir mājas vizītkarte. Tādēļ būtiski  izvēlēties mājai  gan piemērotus logus, gan pēc tam par tiem pienācīgi parūpēties.

Bīdāmo logu variants, kas vienlaikus pilda arī durvju funkciju. //Foto: woodworkingcatalog.com

Līdz ar moderno tehnoloģiju ienākšanu būvniecībā, tiek būvētas arvien jaunas koka karkasa mājas, arvien vairāk  tiek atjaunotas vecās koka privātmājas, vasarnīcas un lauku mājas, tāpēc popularitāti atgūst logus pasūtīt no koka vai pat atjaunot vecos logus.Iemesls, kāpēc koka logiem pēdējos gados ir lielāks pieprasījums, ir ne tikai sabiedrības ekoloģiskā domāšana, bet arī fakts, ka koka logi ir viegli atjaunojami un remontējami, turklāt tie nodrošina gaisa apmaiņu telpā. Ekskluzīvi koka logi bieži vien padara koka karkasa māju  patīkamāku. Jo, lai kā censtos, plastmasas logi ir un paliek plastmasas logi. Tie nekad neizskatīsies pēc koka logiem. Logu izvēle ir svarīgs uzdevums, jo tie ne tikai ietekmē  mājas ārējo izskatu, bet tiem ir arī liela nozīme mājas energoefektivitātē.

Koka logi ilgtermiņā
Bieži vien cilvēki uzdod jautājumus par to, cik ilgi kalpo koka logi. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kādos apstākļos tie ir ielikti. Ja montāžas process ir biji normām atbilstošs, tad tikai pēc 15 gadiem būs nepieciešams atjaunot logus ar svaigu krāsojumu.

Slīdošās vērtnes logs // Foto: livingwoodwindows.co.uk

Koks ir energoefektīvs materiāls, bet koka logi parasti ir dārgāki un prasa papildus apdari – vai nu krāsu, vai koksni pasargājošu laku. Lai samazinātu šos tehniskās apkopes darbus, daudzi logu ražotāji tagad pārklāj savu koka loga ārpusi ar alumīniju, vinilu, stiklšķiedru vai pat varu. Logi, kas noklāti ar argona gāzi, kas noslēgti starp rūtīm, padara logus energoefektīvākus. Lai uzlabotu energoefektivitāti logos, stikla ārējā rūtī tiek uzklāts metāla pārklājums, kas atspoguļo saules starus un samazina saules siltuma pieaugumu.

Tomēr telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu šāda izvēle nav vēlama. Tas attiecas, piemēram, uz pirts mājām, pagrabiem, telpām, kur ir baseins utt. Lai arī logi tiek apstrādāti ar speciālām mitrumizturīgām krāsām, šādi apstākļi nespēj pasargāt dabīgo materiālu no tik izteiktas mitruma ietekmes.  Pie paaugstināta mitruma līmeņa visai drīz logiem rodas problēmas – krāsa plaisā, koks uzbriest un deformējas. Vannasistabā koka logam ir jābūt labai gaisa caurlaidībai. Logu kvalitāte atkarīga arī no tā, cik ļoti pasargāti, vai gluži pretēji – nepasargāti tie ir no klimatiskajiem apstākļiem. Pie krasām temperatūras svārstībām var rasties defekti. Nepareizi vēdinātās telpās l logi var radīt siltuma zudumu, vai pat radīt pelējuma risku.
Šādos gadījumos svarīgs nosacījums ir individuāli regulēt iekštelpu temperatūru. Energoefektivitāte, kas saistīta ar logiem, ir atkarīga arī no ēkas arhitektūras, logu iedalījuma u.c. faktoriem.

Venēciešu logs // Foto: kuikenbrothers.com

Mitros gaisa apstākļos kā risinājumu var izmantot mitrā gaisa savācēju vai mitruma mērītāju, kas palīdzēs radīt piemērotus apstākļus koka logiem. Koka logu kvalitāti ietekmē arī krāsojums, kādu izmantojis ražotājs. Kvalitatīvas krāsas labi saglabāsies un ilgi kalpos, bet lētāki izejmateriāli var ne tik labi kalpot, un tas lielā mērā atkarīgs no paša ražotāja.

Koka logi jaunbūvē
Iekštelpās notiek remontdarbi un rodas paaugstināts mitrums, krāsām vai  betonam žūstot. Ja ielikti koka logiem tas var būt ļoti traumējoši. Tādēļ pastiprināti jāregulē mitruma līmenis telpās, nodrošinot ventilāciju, un telpu apsildi jau no pašu remontdarbu sākuma.  Kādēļ tas ir tik svarīgi? Tādēļ, ka pie paaugstināta mitruma līmeņa telpās agrāk vai vēlāk uz logiem radīsies kondensāts, kas ir iesākums, lai rastos pelējuma sēnīte. Un tam nav saistības ar nepareizu logu montāžu vai zemu logu kvalitāti. Ko darīt, ja ventilāciju nav iespējams nodrošināt? Tad atliek senākā vēdināšanas metode – atverot logus vaļā un vēdinot šādi.

Koka logu kopšana
Koksne ir kaprīzs materiāls, ar to jāapietas saudzīgi. Salīdzinājumam, plastmasas logiem ir visai elementāri notīrīt putekļus, netīrumus, īpaši nepiedomājot, kādi līdzekļi tiek izmantoti. Koka logi prasa regulāru tīrīšanu ar speciāliem līdzekļiem – attīrot koku un pasargājot to no nelabvēlīgiem apstākļiem. Tas vajadzīgs, lai saglabātu koka logu sākotnējo  kvalitāti. Vismaz reizi gadā ir jānovērtē logu stāvoklis, lai vajadzības gadījumā varētu novērst sīkus defektus. Un visvieglāk ir tos novērst pašā saknē, nevis vēlāk cīnīties ar samilzušām problēmām.

Uzacu tipa logi – novietoti simetriski virs pirmā stāva logiem. //Foto: curbed.com

Logu izvēles kritēriji:

  • Kvalitāte,
  • Gaismas caurlaidība,
  • Vēja un lietus aizsardzība,
  • Vēdināšanas iespēja,
  • Siltumizolācija,
  • Skaņas izolācija,
  • Bērnu drošība,
  • Mājokļa aizsardzība.

Logu veidi

  • Klasiskais logu veids, ar verama-atgāžama loga režīmiem,

Šī ir viena no populārākajām izvēlēm. Šie logi ir iemantojuši  uzticību cilvēku vidū, jo tie lieliski pilda savas funkcijas un tajā pašā laikā ir ērti un parocīgi. Pirmkārt, klasiskais loga dizains un izskats iederas jebkura tipa mājā, kā arī logs spēj vizuāli uzlabot mājas ārējo stāvokli. Otrkārt, logam ir trīs atvēršanas funkcijas, kas ļauj izvēlēties sev vēlamāko vedināšanas režīmu. Un, treškārt,  logi ir ērti izmantojami, ar ilgu kalpošanas mūžu un labiem siltuma un skaņas izolācijas rādītājiem.

  • Bīdāmās sistēmas koka logi

Ir lielisks risinājums, ja, paliekot mājā, ir vēlme atrasties tuvākā saiknē ar dabu un pēc iespējas vairāk izmantot dabīgo saules un dienas gaismu. Šo logu stiklojums sava lielā izmēra dēļ nojauc vizuālo barjeru starp telpu un āru, tajā pašā laikā piešķirot mājai vizuālu vieglumu un lielisku funkcionalitāti. Rūpīgi atlasīts koks piešķir šim logam labas gaisa cirkulācijas spējas un labus siltuma un skaņas izolācijas rādītājus. Šāds bīdāmais logs ir vislabāk pielietojams privātai telpai, starp ēku un dārzu, terasi, balkonu, neapkurināmu verandu un ziemas dārzu.

  • Bīdāms-atgāžams logs

Bīdāms-atgāžams logs ir lielisks savu funkciju dēļ, kas ļauj logu gan bīdīt paralēlā sistēmā, gan atgāzt ventilācijas režīmā. Logs primāri saglabā nozīmīgas pamatīpašības, kā spēja apslāpēt āra trokšņus un siltuma enerģijas taupīšana. Ne mazāk būtiski ir tas, ka tiek veidots vizuāli pievilcīgs izskats, kas uzlabo arī mājas kopējo veidolu, nodrošinot mūsdienīgu dizainu. Šāds logs var pildīt arī durvju funkciju.

  • Salokāmais logs

Salokāmais logs sniedz iespēju loga vērtnes sabīdīt-salocīt uz vienu vai otru pusi, radot plašu izeju brīvā dabā caur lielu atvēruma platumu. Priekšrocība salīdzinājumā ar bīdāmiem logiem ir tāda, ka nav jāparedz papildus telpa, kur iebīdīt loga vērtni. Tai pat laikā salokāmiem logiem ir jāparedz tāds atvēruma platums, lai, sabīdot logu, caur to būtu ērta kustība. Salokāmie logi tiek veidoti pēc pasūtītāja vēlmēm un vajadzībām, kas nosaka vērtņu skaitu. Šāds logs var pildīt arī durvju funkciju.

Līdztekus tradicionālajam logu dalījumam izšķir arī logu veidu dalījumu, kas Latvijā gan ir mazāk sastopami, bet tāpat aplūkojami.

Franču logs // Foto: frenchly.us

  • slīdošās vērtnes (sash window) logi: atverot un aizverot logu, apakšējā vērtne aizslīd aiz augšējās vērtnes. Izplatīts Amerikā un Lielbritānijā. Loga vērtne parasti ir sadalīta vairākās rūtīs (piemēram, sešas rūtis apakšējā vērtnē, sešas augšējā). Sīko rūšu vērtnes var tikt veidotas vizuāli, patiesībā ar līstēm pa virsu veidojot sīkrūšu loga rakstu.
  • vēdekļveida (fanlight window) logs: dekoratīva, neverama loga veids, kas lielākoties atrodas virs parādes durvīm. Tam ir vēdekļveida forma jeb pusapļa forma, ar mērķi nodrošināt gaismas plūsmu koridoros. Dizaina ziņā tiek pielietoti sarežģīti raksti, arī mozaīkas. Plaši sastopams Anglijas arhitektūrā.
  • venēciešu (palladian window) stila logi: trīsdaļīgs loga veids, ar sīkrūšu loga rakstu un iekļautu pusapļa rūšu izvietojumu vidējā loga augšpusē. Kā vēdekļveida loga variācija, līdz ar izteiktu simetrijas izmantojumu populāra Anglijā.
  • uzacu tipa (eyebrow window) logi jeb virslogi: maza izmēra logi, ar mērķi izgaismot mājas augšējo stāvu. Tie var pildīt vēdināšanas funkciju, tiem esot novietotiem tieši zem jumta pārkares. Saistību ar uzacīm iegūst tādēļ, ka tie ir šaurāki, zemāki un  parasti tiek simetriski novietoti virs pirmā stāva logiem. Tāpat formas ziņā pastāv arī pusapaļa variācija, kas iebūvēta jumtā.
  • vērtņu – viru  (chasement window) logs: vispopulārākais un visjaunākais logu veids – logs veras vienā vai vairākās eņģēs tāpat kā durvis. Tā kā logiem ārpusē lietoti slēģi, kas vērušies uz āru, viru logi tikuši vērti uz iekšpusi.
  • franču logi (french window): logiem raksturīgs apvienojums ar durvju funkciju – durvju augstumā un platumā. Lielākoties pielietoti divviru logi, bet ir sastopami vienviru un sērijveida franču logi. Vienā no vērtnēm tiek iemontēta atdurīte, lai samazinātu gaisa plūsmu. Franču logi parasti veda uz terasēm, pagalmiem, balkoniem un dārziem. Loga stiklotā daļa ir tik liela, ka nodrošina plašu redzamās ainavas laukumu un saules gaismas pieplūdumu telpās.

Vecs, ilgu laiku kalpojis koka logs, ar slēģiem. // Foto: pexels.com

Logu vēsture un tipi
Stikloti logi, lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, Latvijas teritorijā ir aptuveni 150 gadu. Līdz tam logus veidoja tukšas ailas ar aizbīdāmu slēģi. Stikls tika uzskatīts par dārgu prieku, kas izmantots muižnieku ēkās.  Senākais loga veids ir groplogs. Ir divu veidu groplogi:  dubultlogs vai vienkārtas logs, kura vērtnes ievietotas masīvā aplodā taisnās, vienkāršās gropēs. Groplogs radīts Skandināvijā, arī pašlaik šis logu veids Skandināvijā ir vispopulārākais. Groplogs ir vienkārši veidots, bez izteikta dekoratīvisma, plakans (neiedziļinās fasādē). Tā kā logs veras uz āru, ēkas augšējos stāvos ir apgrūtināta to kopšana. Latvijā tas sastopams lielākoties vēsturiskās ēkās, no jauna tos pasūta reti, – tikai nolūkā saglabāt ēkas oriģinālo izskatu. Mūsdienīgā groplogā iekšējās vērtnēs ir iestiprinātas stikla paketes un kvalitatīvs blīvējums.

Klasiskais oderlogs (futerlogs) – loga konstruktīvais tips ar fasādes plaknē aiz pieduras iedziļinātu aplodu, kurā iestiprinātas uz iekšu veramas vasaras un ziemas vērtnes. Aploda sastāv no divām daļām – ārpusē esoša rāmja un tā sauktās kastes. Vērtnes iekārtas stobrvirās. Futerlogi Latvijā ir vispopulārākais koka logu veids. Tie ir salīdzinoši viegli tīrāmi un krāsojami, tos iespējams bez īpašām grūtībām apkopt arī ēku augšējos stāvos. Futerlogi ir vēsturiski pārbaudīta koka logu konstrukcija (18. – 20.gs), iespējami arī mūsdienīgā izpildījumā – ar stikla paketēm iekšējās vērtnēs. Lielākās neērtība – katra vērtne jāver atsevišķi, katra vērtne jākopj no abām pusēm.

Savietotajam jeb zviedru logam ir divas ar skrūvēm savienotas iekšējās un ārējās vērtnes, kas veramas vienlaikus, tām ir kopīgas viras. Priekšrocība – loga izgatavošanai nepieciešams par 20% mazāk kokmateriāla nekā oderlogam (logu rāmji ir plānāki). Šis logu tips patentēts 1889.gadā Zviedrijā. Plaši izmantots koka māju būvniecībā Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Stikla pakešu logs (eirologs, vācu tipa logs) ir stiklota konstrukcija ar vienu vērtni, kurā iestiprināta divu vai trīs stiklu pakete, kura nodrošina pietiekamu siltuma aizsardzību kā vasaras, tā ziemas apstākļos. Tie ir viegli kopjami, ērti verami. Logi var būt gan neverami (vitrīna), gan verami, gan verami un atgāžami. Rāmim izmanto trīs, četru vai piecu kameru plastmasas (PVH), alumīnija vai līmēta koka profilu. Tā saucamie pakešlogi  ir vispopulārākais jaunbūvju logu veids.

Atjaunojot logu, jāpārliecinās par tā bojājumu pakāpi. // Foto: shutterstock.com

Veco logu renovācija
Arvien vairāk tiek atjaunotas koka lauku mājas, koka vasarnīcas vai vecas mājas, ietērpjot veco karkasu jaunās krāsās, materiālos un noskaņās. Nereti īstie mājas logi  ir pietiekami labi saglabājušies, lai tos varētu restaurēt. Pirms logu remonta restaurācijas darbu sākšanas jāizvēlas un jāvienojas ar mājas iedzīvotājiem un meistariem par restaurācijas pieeju, blīvēšanas metodēm, apdares kvalitāti, faktūrām, izmantojamajiem materiāliem un pat attiecīgo instrumentu pielietojumu. Ja par visiem šiem jautājumiem nav īstas skaidrības, jākonsultējas ar labākajiem šī aroda speciālistiem. Kvalitatīvi restaurēts logs bez lieliem ieguldījumiem kalpos vismaz 50 gadus. Tas ir, pie nosacījuma, ja tiešām darbi veikti kvalitatīvi un krasi nemainās apkārtējā vide (ēkas apkures sistēma, temperatūra, gaisa mitrums).
Pirms veco logu atjaunošanas, jānoskaidro logu stāvoklis, kādas ir koka detaļas, vai tās nav sapuvušas, vai turas kopā. Vai koka logi ir pirmskara vai padomju laika logi? Kā noteikt vai logs ir vai nav sapuvis – ņemot talkā kādu skrūvgriezi vai naglu, paurķējot koksni zem krāsas slāņi; ja tas viegli iegrimst, tad redzams, ka koksne ir sapuvusi un atjaunot logu nav vērts. Tāpat, ja tīri fiziski paņemot rokās loga rāmi, tas ļozās un kustās, tad no atjaunošanas var atteikties.
Iesākumā atjaunojot veco koka logu, tiek veikti stikla izņemšanas darbi – noņemta ķite vai līstītes. Ķite ir senāks veids, kā stiprināt stiklu pie rāmja, līstītes un nagliņas nāk no padomju laiku mantojuma. Ķites noņemšana ir darbietilpīgs process, kamēr līstīšu un nagliņu izraušana noris ātrāk. Runājot par stiklu – jāizvērtē stikla kvalitāte, ja tā ir apšaubāma, tad par tā saglabāšanu var nedomāt.
Tālākais solis ir vecā krāsojuma noņemšana gan no loga rāmja, gan no furnitūras. Speciālisti iesaka veco furnitūru nost neņemt, lai izvairītos no tā, ka atpakaļ var neizdoties ielikt. Krāsas noņemšana lielākoties tiek veikta ar fēnu vai drāšu ripu. Logu mērcēšana sārmu vannās nav ieteicama, jo koksne slapjumā var uzbriest un deformēties.

Foto: restarif.com

Slīpēšana ar smilšpapīru pēc krāsas noņemšana, padara logus līdzenus un sagatavo tos noslēdzošajam logu atjaunošanas posmam – lakošanai vai apstrādei ar lineļļu. Lineļļa ir 100% dabisks līdzeklis, kas iesūcas dziļi materiālā un to aizsargā. Tā nenožūst. Uzklājot lineļļu jāievēro daži nosacījumi: pirms uzklāšanas tā jāsagatavo, jāsasilda – jāliek karsta ūdens peldē. Uz logiem to klāj plānā kārtā, lieko šķidrumu noslaukot nost. Ja loga rāmī saglabājas seno laiku krāsas palieka, tā var reaģēt ar lineļļu. Īpašs stāsts ir par slaucīšanai izmantotām lupatām – tās pēc lietošanas vai nu jāsadedzina, vai jāglabā drošā vietā. Kāpēc? Jo lineļļai fermentējoties rodas karstums, kā rezultātā lupata var pašaizdegties. Eļļotie logi iegūst matētu izskatu, kā tīrs koks. Apstrādei var tikt izmantota arī lineļļas krāsa. Lakošanai izmanto gan spīdīgu, gan matētu laku.
Pēc lakošanas-eļļošanas iestrādā blīvgumijas, nodrošinot logu hermētiskumu, to veicot pa logu rāmju ārējo perimetru. Darbs ir veicams pašu spēkiem, vai pie meistariem.
Stiklošana – noslēdzošā logu atjaunošanas daļa. Speciālisti iesaka to veikt pie stikliniekiem, kas sagriež stiklus vajadzīgā izmērā, sagādā un iestiprina vietā. Biezāka stikla rūts labāk aiztur skaņu, siltumu un ir triecienizturīgāks. Stikls tiek iestiprināts ar nagliņām, un apmests ar ķiti – ieķitēts. Lai ķiti pasargātu no atmosfēras iedarbības, tā ir jālako vai jākrāso.
Pašrocīgi stiklošanas darbus veic – Lineļļas ķite jāmīca rokās tik ilgi, kamēr tā nelīp pie pirkstiem, tad to ievieto ar eļļu piesūcinātā gropē. kustinot rāmi, ļoti uzmanīgi stiklu ievibrē vietā, lai vismaz divās vietās tas saskaras ar koku, pēc tam nogriež ķites pārpalikumus. Tad rūts tiek nostiprināta ar misiņa vai kapara nagliņām bez galviņām. Koka loga ārpusē savienojuma vietu aizsmērē ar ķiti, lai starp stiklu un koku netiek ūdens. Tai pārkaisa krīta pulveri. Ķite žūst ilgi. Virskārta apžūst pēc nedēļas, bet krāsot rāmjus var pēc trim nedēļām, kad virsma ir pilnībā sausa. Lineļļas krāsa pilnīgi nožuvusi ir pēc gada.