+371 22841890

KOKSNES APSTRĀDES LĪDZEKĻI

Koks, kā jau dabai tuvākais materiāls būvniecībā, prasa īpašu un speciālu kopšanu. Ir izgudroti neiedomājami daudz krāsu, laku un citu apstrādes līdzekļu veidi. Kā lai tajos orientējas? Tāpēc šeit aplūkosim dažādus koksnes apstrādes veidus un līdzekļus, lai neapjuktu veikalu plašajā piedāvājumā.
Koksne māju būvniecībā un interjerā tiek izmantota ļoti plaši. Sākot no māju koka karkasa, koka brusām, būvdetaļām, līdz interjera priekšmetiem un miniatūrām koka figūrām. Mūsdienās ir grūti atrast mājokli, kurā nebūtu neviena pati koka detaļa. Izmantojuma apjoms noteikti var atšķirties atkarībā no katras telpas individuālā dizaina, bet koks dabā ir pieejams un salīdzinoši lēts izejmateriāls.
Koka materiāla atbilstoša apstrāde ir primārais nosacījums koka būvdetaļu, interjera priekšmetu ilgmūžībai. Pienācīga koksnes apstrāde tiek veikta jau rūpnieciski, bet liela nozīme ir ikdienišķai koksnes kopšanai un ekspluatācijai.
Aplūkosim tuvāk dažādus apstrādes un kopšanas līdzekļus tieši koka virsmām. Tās gan atšķiras savā starpā pēc pielietojuma un vēlamā mērķa. Tā kā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība rūpniecisku produktu dabīgajai izcelsmei un ekoloģiskumam, tad  apskatā pievērsīsim vairāk uzmanības dabīgajiem apstrādes līdzekļiem.

Krāsas
Krāsu pamatā ir divi elementi – saistviela un pigments. Vēl mēdz pievienot pildvielu (krīts, laukšpats, bārija sulfāts), lai samazinātu dārgā pigmenta patēriņu. Krāsas kvalitāti nodrošina pirmie divi – pamatelementi.
Pigments ir tas, kas nodrošina krāsas toni. Izšķir divu veidu ķīmiskā satura pigmentus:

  • neorganiskie – sastāv no metālu savienojumiem. Lielākoties sastopami senākajās un mūsdienu tradicionālajās krāsās. Kvalitatīvi samaltiem neorganiskajiem pigmentiem ir laba segtspēja un gaismas izturība. Zemes krāsas pigmentus iegūst no izdēdējušiem iežiem.
  • organiskie – sastāv no oglekļa savienojumiem.

Krāsas pigmentu mijiedarbība ar dažādām saistvielām rada dažādus vizuālus rezultātus. Krāsas tonis ir atkarīgs no saistvielas. Sedzošās īpašības ir atkarīgas no tā, kā gaisma pigmentā tiek absorbēta un sadalīta.

Krāsas funkcijas:

  • aizsargāt priekšmetus un būves no apkārtējās vides iedarbības,
  • dekoratīvā funkcja – vizuāli veidot pievilcīgu un izdaiļot.

Krāsu grupas:

  • tradicionālās – tiek veidotas pēc senām metodēm, tehnoloģijām, izmantojot dabīgos materiālus.
  • mūsdienu – veidotas izmantojot modernas tehnoloģijas, no sintētiskiem materiāliem.

Tradicionālās krāsas
Kā jau minējām, augošā interese par ekoloģiju un koka māju būvniecību, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu, aug arī interese par tradicionālajām krāsu izgatavošanas tradīcijām. un to pielietošanu.  Interese pieaug ne tikai būvējot ekoloģiskas koka mājas, bet arī dažādos koka restaurācijas procesos. Par tradicionālajām krāsām sauc lineļļas krāsas, kokdarvas krāsas, zviedru (t.s. somu, krievu)krāsas, kaļķu krāsas, olu tempera krāsas un līmes krāsas.
Viena no izteiktākajām tradicionālo krāsu īpašībām ir to atgriezeniskums – tās var viegli tikt notīrītas. Tāpat tradicionālās krāsas ir izteikti tvaika caurlaidīgas, kas ir ļoti būtisks nosacījums, lai koksne tiktu labi ventilēta. Tradicionālo krāsu pigmenti un saistvielas (lineļļa, kokdarva, rudzu milti, organiskā līme u.c.), nonākot apkārtējā vidē, spēj pilnībā sadalīties, tādējādi nepiesārņojot vidi. Šāda tipa krāsas ir ilgmūžīgākas nekā modernās krāsas un tām ir stingrāka sasaiste ar krāsojamo materiālu.

Lineļļas krāsas
Krāsas vēsture iestiepjas 13., 14.gadsimtā, savu uzplaukumu piedzīvojot 18.-19.gadsimtā. Krāsas sastāvā ir neorganisks pigments un karsēta lineļļa. Pielietojums: koka un metāla virsmu krāsošana.
Plusi:

  • nodilumizturīga. Koka virsmā iesūcas līdz pat 5mm un labi sasaista virsmu.
  • zems patēriņš. Krāsojot 1 kvadrātmetru 2 reizes, tiek patērēti 200-250 grami krāsas.
  • plāna krāsas slāņa kārta. Krāsa ir 6 reizes plānāka, salīdzinājumā ar mūsdienu analogu.
  • izturīga. Krāsas kalpošanas laiks ārdarbiem rēķināms vismaz ar 10 gadiem. Protams, pie nosacījuma, ka darbs veikts kvalitatīvi, termiņš var būt pat ilgāks.
  • krāsa oksidējoties sabiezinās, tā ir elastīga.

Mīnusi:

  • ilgs žūšanas laiks. Var paiet pat vairākas diennaktis, kamēr krāsoto virsmu varēs lietot.
  • nav pieejama veikalos.
  • informācijas trūkums. Skopa informācija par krāsas pielietošanu.
  • prasa kvalitatīvu krāsošanas tehnoloģiju ievērošanu.

Kokdarvas krāsas
Kokdarvai piemīt antiseptiķa īpašības. Lietošanas ziņā populāra no viduslaikiem. Latvijā kokdarva plaši pielietota piejūras zvejnieku koka māju apdarē (no 17.-20.gs.). Tad parasti izmantots sarkanas vai melnas krāsas pigments. Kokdarva tiek izgatavota no priedes koksnes – saknēm un galotnēm, iegūstot caurspīdīgu šķidrumu, kam sedzošām īpašībām pievieno konkrētu pigmentu.
Plusi:

  • vislabākā spēja iesūkties virsmā.
  • elastīgums.
  • Dēļu, šindeļu jumts jādarvo ik pēc 5 gadiem, kamēr fasādēs saglabājas 15-20 gadus.

Mīnusi:

  • Ilgs žūšanas periods.
  • Pirms krāsošanas jāuzsilda.
  • Nav nopērkams veikalos.
  • Skopa informācija par pielietošanu.

Zviedru krāsas
Tautā tiek sauktas arī par somu un krievu krāsām, pielietotas no 17.-19.gs. Sastāvā ir rudzu miltu klīsteris, ūdens, dzels vitriols, pigments un atsevišķos gadījumos var tikt iekļauti arī koku sveķi un lineļļa.

Plusi:

  • lētas,
  • videi nekaitīgas,
  • sedzošas ar matētu virsmu,
  • atšķaidāmas ar ūdeni,
  • viegli klājamas,
  • ilgmūžīgas (īpaši sarkanais pigments), ~50gadi

Mīnusi:

  • nav pieejama veikalos,
  • smērē,
  • skopa pielietošanas informācija.

Kaļķu krāsa
Kā jau nosaukumā minēts – sastāvā ir kaļķis, kaļķūdens vai kaļķa piens un pigments. Kaļķis krāsas sastāvā pilda gan saistvielas, gan pildvielas funkciju. Krāsa Latvijas teritorijā zināma no viduslaikiem.

Plusi:

  • lēta krāsa,
  • videi draudzīga,
  • sedzoša, ar matētu virsmu,
  • pielieto gan iekšdarbos, gan ārdarbos,
  • mitruma caurlaidīga.

Mīnusi:

  • gatavā veidā nav iespējams iegādāties veikalos,
  • meistaru trūkums krāsu sagatavošanā un pielietošanā,
  • krāsa neiztur nodiluma slodzi, smērē,
  • skopa pielietojuma informācija.

Viens no apdares materiāliem, kas tradicionālajā būvniecībā ir plaši izplatīts ir lineļļas ķite. Pašlaik tiek pielietots galvenokārt renovēšanas darbos – logiem un galdniecības izstrādājumos. Ķites sastāvā ietilpst krīts un lineļļa. Veikalu piedāvājumā pašlaik pieejams vien Anglijā ražota lineļļas ķite – ” Vallance MULTI-PORPOSE linseed oil putty”, kuru speciālisti atzīst par pietiekami labu esam.

Mūsdienu krāsas
Par modernajām krāsām tiek uzskatītas alkīda, akrila, ūdens emulsijas krāsas.To galvenā priekšrocība un lielais patēriņa iemesls ir viegla iegāde un perfekta tonēšana pasūtītāja vajadzīgajā tonī.
Žūšanas laiks salīdzinājumā ar tradicionālajām krāsām ir krietni īsāks, bet pēc nožūšanas kļūst neelastīgas un cietas attiecīb”a pret vides temperatūras un mitruma izmaiņām. Tas ir galvenais iemesls krāsas plaisāšanai un lobīšanai. Tādējādi ūdens viegli iekļūst materiālā.
Sintētisko materiālu klātbūtne krāsās neļauj krāsām dabīgi sadalīties, resp., tās, nonākot apkārtējā vidē, nesadalās. Salīdzinājumā ar tradicionālajām krāsām, novērojami vēl divi mīnusi – tām ir īss kalpošanas laiks un tās ir neatgriezeniskas – notīrāmas tikai mehāniskā veidā.
Mūsdienu krāsu pazīme ir tā, ka tā procentuāli 40-60% satur dažādus šķīdinātājus, kas laika gaitā izgaro. Līdz ar to, nopērkot 1  kg krāsas, tiek zaudēti 40-60% tās svara un uz virsmas paliek tikai 400-600 g krāsas.
Toņu iegūšanai tiek taupīti dabīgie pigmenti, tā vietā izmantoti sintētiski pigmenti un vairāk pildvielas, kā rezultātā tiek zaudēta krāsas toņa noturība.

Alkīda krāsa
Latvijā sāk izmantot kopš 20.gs. 50. – 60.gadiem. Alkīda krāsas sastāvā atšķaidīti alkīda sveķi, pildviela un pigments. Izmanto koka un metāla virsmu krāsošanai.
Plusi: viegli nopērkama, bieza, vidēji nodilumizturīga un salīdzinoši lēta. Vidēji ātri žūst. Viena no retajām atgriezeniskajām krāsām.
Mīnusi: mitruma necaurlaidīga (veidojas plēve) un īss kalpošanas laiks (līdz 5 gadiem).

Akrila krāsas
Latvijā to intensīvi sāk izmantot sākot ar 20.gs. beigām. Sastāvā ir akrils un ūdens, kā arī dažādas piedevas. Izmanto koka virsmu krāsošanai.
Plusi: Viegli nopērkama, plāna, vidēji nodilumizturīga un salīdzinoši lēta. Ļoti ātri žūst. Uzklājama ar pulverizatoru.
Mīnusi: Mitruma necaurlaidīga (veidojas cieta plēve). Īss kalpošanas laiks (līdz 5 gadiem).

Ūdens emulsija
Latvijā pazīstama kopš 20.gs. 60.gadiem, bet intensīvi to sāka izmantot 20.gs. beigās. Tā sastāv no atšķaidītas PVA līmes ar pildvielu, ūdeni un pigmentu. Izmanto iekštelpu apdarei.
Plusi: Viegli nopērkama, plāna, nodilumizturīga, salīdzinoši lēta. Ļoti ātri žūst. Viegli uzklājama.
Mīnusi: Mitruma necaurlaidīga – veido plēvi.

Silikāta krāsa
Latvijas teritorijā pazīstama kopš 20.gs. 30.gadiem, bet intensīva izmantošana sākās no 20.gs. 5-.gadiem. Tā ir izturīga, pilsētas ēkām domāta fasāžu krāsa ar labu noturību nelabvēlīgos apstākļos.
Plusi: Viegli nopērkama, sedzoša, nodilumizturīga. Ātri žūst.
Mīnusi: Neatgriezeniska, slikta toņu noturība, salīdzinot ar tradicionālajām krāsām, dārga.