+371 22841890

KOKA PRIVĀTMĀJU BŪVNIECĪBA LATVIJAS EKONOMIKAS IZAUGSMĒ

Koka māju būvniecība  pašreiz Latvijā vēršas plašumā. Pašlaik būvniecības nozarē vērojams kāpums par 32%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Aizvien pieprasītāka iedzīvotāju vidū kļūst vēlme pēc savas individuālas telpas, veicinot pārcelšanās uz privātmājām, prom no šauriem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās. “Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs…” kā skan kādā populārā latviešu dziesmā, apstiprina cilvēku mentālo vēlmi pēc savas apdzīvotas telpas ar iespēju “iziet laukā”, ar to domājot ko vairāk par

balkona vai lodžijas teritoriju. Un kas gan to var vairāk piepildīt, kā sava privātmāja ar dārzu, pirts lauku mājās vai vasaras māja pie ezera, padarot iespēju un rīcības brīvību krietni lielāku.

Foto: www.prosancons.com

Līdz ar palielināto būvniecības interesi Latvijā, pieaug gan pieprasījums pēc būvniecībā nodarbināta darbaspēka, gan piedāvājums, gan ekonomika kopumā. 2018.gada maijā prezentētais “SEB”bankas jaunākais pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook” norāda, ka, lai gan kopumā vislielāko izaugsmi pašlaik piedzīvo industriālo būvju celtniecība, dzīvojamo ēku sektorā  lielākais pieprasījums ir tieši  ekonomiskiem privātmāju būvniecības projektiem. Arī uzņēmumā “North House” lielāko pasūtījumu daļu veido koka karkasa māju projekti.

Apskatā kā būtiska problēma tiek minēta darba spēka iespējamais trūkums gan apmācības, gan pieredzes ziņā valstī kopumā, ne tikai būvniecības sektorā, līdz ar to celtniecībā var būt situācija, ka projekti var būt finansiāli nodrošināti, bet var trūkt meistaru, kas šo projektu uzbūvē. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinoties, atsevišķās jomās jau ir iezīmējies darbaspēka trūkums. Tas vienlaikus ar produktivitātes pieaugumam neatbilstošu algu kāpumu un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs potenciāli var samazināt ekonomikas izaugsmes tempus nākamajos gados. Tiek norādīts, ka ir nepieciešamas steidzamas reformas, kas paātrina produktivitāti, un līdz ar to atvieglojot pašreizējo pieaugošo izmaksu spiedienu. Tomēr, ir saprotams, ka šoruden notiekošās 13. Saeimas vēlēšanas būtiski aizkavēs procesa aizsākšanu.

Lielu iespaidu uz eksportu atstāj Latvijas trešās lielākās bankas “ABLV” likvidācijas process, atceļot visas operācijas, tādējādi iesaistot citas 11 bankas un to ārzemju operācijas. Līdz ar to finanšu pakalpojumu eksporta kritums samazina IKP par 0,5%.

Baltijas valstu salīdzinājumā Latvijas būvniecības izaugsme ir visstraujākā; kā visaktīvākais būvniecības reģions Latvijā ir Rīga un Pierīga (pēc izsniegto būvatļauju skaita). Uzsvars tiek likts uz to, ka jauno mājsaimniecību reālie ienākumi  turpinās pieaugt tuvākajā laikā, nodrošinot IKP (iekšzemes kopprodukta) izaugsmi.

“Nordic Outlook”apskats skaitļos:

  • bezdarba līmenis 2018.gadā samazinās par 2%, 2019. – līdz rādījumam 6,8%
  • darba algu pieaugums 2017.gadā ir vidēji 7,9%
  • inflācija 2018.gadā tiek prognozēta 2,7%, 2019.gadā samazinoties uz 2,5% (paaugstinoties darba samaksai, inflācija arī var paaugstināties)
  • budžeta deficīts varētu sasniegt 1,2% 2018.gadā, 2019.gadā nokrītoties uz 1,1 % no IKP.
  • parāda kopsumma ir 40 procenti no IKP 2017. gadā  un neliels budžeta deficīts 0,5% apmērā no IKP, liecina par valsts finansiālo stabilitāti

Būvniecības nozares kāpumu tiek saistīts ar Eiropas  Savienības fondu investīciju ieplūdi, kā arī privāto investīciju apjomu palielināšanos tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku būvniecībā. Lai arī eksperti uzskata, ka būvniecības pieauguma temps nav ilgtspējīgs, tas nenozīmē, ka ilgtspējīgs nav būvniecības apjoms. Samazinoties naudas plūsmai no ES fondu finansējumā, palielināsies plūsma no citiem avotiem. Spēcīgu mājokļu celtniecības bumu prognozē tā iemesla dēļ, ka ir liels potenciāls pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem un ļoti zems mājsaimniecību parādsaistību līmenis.

Pozitīvi ir tas, ka būvniecības nozares uzplaukums sekmē problēmu izlīdzināšanu pārējos sektoros. Gada laikā būvniecības apjomi ir palielinājušies par 32%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tiem būvniekiem, kas nosolījuši būvju cenas pēc iepriekšējā gada cenām, gan var tikt izraisītas finanšu problēmas. Pēdējos mēnešos palielinājusies arī tirdzniecības aktivitāte, kas īpaši redzama mazumtirdzniecībā. Tas gan vairāk skar reģionālos centrus, bet labs patēriņa pieaugums līdz ar to būs redzams izklaides, ēdināšanas un atpūtas pakalpojumos.  Par problemātiskāko sektoru pašlaik uzskatāms finanšu sektors. Tomēr, kā jau vēsturiski ir bijis – vienas nozares ekonomiska pārkaršana var izraisīt milzīgas sekas, tādēļ noteikti ir jādomā par ilgtspēju un nepieciešamajiem risinājumiem.

Būvniecības nozares kāpums:

  • ēku būvniecība – 47,7%
  • inženierbūvniecība – 27,8%
  • specializētie būvdarbi – 21,5%

 

Interesanti:
Šī gada otrajā ceturksnī izsniegtas 924 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 231,8 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 708 būvatļaujas ar paredzamo platību 166,3 tūkst. kvadrātmetru. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 577 būvatļaujas ar paredzamo platību 117,3 tūkst. kvadrātmetru.

 

/30.08.2018./