+371 22841890

“North House” projekts “Emma”// Platība: 110,73m2// northouse.lv

KOKA MĀJAS PAMATI UN TO VEIDI

Kāds pamats – tāda būs māja! Jebkurai koka mājai, kuru Mēs būvējam, ir jābūt spēcīgiem un izturīgiem pamatiem!  Tad var runāt par mājas ilgmūžību, konstrukciju izturību un drošību. Tā kā mājas pamati var veidot līdz pat 20% no koka karkasa mājas  būvniecības izdevumiem, pamatiem jābūt piemērotiem, atbilstošiem plānotajai mājas uzbūvei un kvalitatīvi veidotiem.

Pirmais, kas jādara pirms ceļam jaunu ēku:

  • Jāsakārto būvatļaujas, jāsazinās ar būvuzraugu, jāizveido būvniecības žurnāls. Jāsaņem zemesgrāmatu.
  • Tad var doties pie arhitekta. Arhitekts Jums palīdzēs izpētīt zemes gabalu, izrunāt visu nepieciešamo par mājas izveidi, arī par mājas pamatiem un piemērotākajiem materiāliem.

Kas ietekmē koka mājas pamatu drošību?!

  • izmantotais materiāls,
  • konstrukcija,
  • laika apstākļi,
  • grunts veids;
  • gruntsūdens.

Koka mājas pamatus ietekmē kompleksi apstākļi, to mijiedarbība gan pamatu būvniecības laikā, gan mājas ekspluatācijas laikā. Tādēļ pamatiem jābūt stipriem, stabiliem, nemainīgiem, tie nedrīkst plaisāt, tiem jāspēj pretoties jebkādai ūdens ietekmei – lietus, gruntsūdeņiem.

Uzmanība pamatu izbūvei ir jāvelta jau no paša mājas projekta sākuma, jo nepareizi būvēti pamati var salūzt, sašķiebties un plaisāt, bojājot pašu konstrukciju un mājas apdari. Tā tikai liekas, ka pamati ir maznozīmīgāki, jo tos īsti neredz. Tie ir paslēpti zemē, mānīgi nosakot, ka būtiskākā ir apdzīvojamā telpa virs tiem. Pamatus tāpēc sauc par pamatiem, jo bez stabila atbalsta punkta iegūt stabilu, ilgmūžīgu māju nav iespējams.

Ar ko sāk būvēt mājas pamatus?
Primārais jaunas koka karkasa mājas būvniecībai ir atbilstošas celtniecības vietas atrašana. Mājai izvēlētā vieta lielā mērā ir atkarīga no gruntsūdens līmeņa. Tāpēc vispirms ir jāveic grunts ģeoloģiskā izpēte. Grunts izpēte nav dārgs process, taču šī darba veikšanai ir jāatrod atbilstošs, sertificēts ģeologs. Turklāt ģeoloģisko izpēti var pasūtīt pirms iecerētā zemesgabala iegādes, tādējādi izvairoties no necerētiem izdevumiem nepietiekamas, neplānotas grunts nestspējas dēļ. Mājas ekspluatācijas laikā radušās plaisas sienās tiek saistītas ar nekvalitatīvu pamatu izbūvi, kaut patiesībā pie vainas var būt nepietiekama augsnes ģeoloģiskā izpēte vai neatbilstošas būvpamatnes izvēle. Var gadīties, ka viena mājas daļa balstās uz labas grunts, otrā, piemēram, uz kūdrainas grunts, un rezultātā māja sēžas nevienmērīgi. Mājas būvpamatnei var būt augstāka nestspēja vai zemāka, galvenais, ir nodrošināt vienmērīgu mājas sēšanos.

Pamatu izveide sākas ar būvbedres izstumšanu, kas lielākoties notiek divos veidos:

  • noņemot visā pamatu platībā tikai zemes auglīgo slāni (30-50 cm). Piemērots ēkām, kurām lielākoties ir garas pamatu daļas ar maz savienojumu punktiem.
  • noņemot zemes slāni visā pamatu platībā un dziļumā. Piemērots ēkām ar mazu pamatu platību un daudz savienojuma punktiem, jo tiek atvieglota veidņu montāža, demontāža un pārplānošana..

Vislabākajā gadījumā pamatu rakšana un to būvniecība būtu vasaras siltajā periodā, kad zeme ir sausa. Taču pateicoties mūsdienu straujajam celtniecības tempam un materiālu dažādībai, laika apstākļiem vairs nav tik būtiska nozīme.

Pēc pamatu izbūves svarīga ir pamatu siltumizolācija un hidroizolācija. Mitrums ne tikai bojā mājas konstrukcijas, bet ir arī veselībai kaitīgu mikroorganismu rašanās cēlonis. Gruntsūdens spiediens uz mājas pamatiem ir diezgan liels Latvijas apstākļos, tādēļ caur pamatu spraugām var ienāk ūdens. Lai  ēka būtu ilgmūžīga, lai varētu nodrošināt higiēniskus apstākļus mājas iekštelpās un lai pasargātu ēku no mitruma, tai nepieciešama kvalitatīvi izbūvēta hidroizolācija.

Virszemes augsne
Ģeoloģiski nozīmīga ir konkrētās būvniecības vietas augsne. Lai veiksmīgi izvēlētos attiecīgo pamatu veidu un atbilstoši izbūvētu pamatus, ir jāpārzina augsnes struktūra un īpašības. Lauksaimniecībā augsnes struktūru raksturo organiskās, minerālās vielas un tekstūra, dabīgi veidojoties tādā augsnē, kur māla saturs ir mazāks par 15 procentiem. Būvniecībā būtiski noteikt augsnes un grunts struktūru, lai pielietotu atbilstošāko pamatu veidu, kā arī vēlāk veiksmīgi labiekārtojot piemājas teritoriju.

GRUNTS VEIDI
Ir vairāku tipu gruntis, kuras ir atšķirīgas ar savām īpašībām: smilšaina, mālaina grunts un grunts ar augu atliekām.
Smilšaina gruntsTās parasti ir sausas, smalkas un ātri izžūstošas smiltis, ar barības vielu trūkumu, bet būvniecībā tā ir ideāla pamatu ierīkošanas vieta. Smilšaina grunts var būt ar rupjākiem vai smalkākiem smilšu graudiem. Rupjā grunts sastopama dažādos veidos –  akmeņaina, šķembu vai oļu grunts, zvirgzdu vai grants grunts, bet smilšainā grunts var izpausties grantainu smilšu, rupju , vidēji rupju vai smalku smilšu, un putekļainu smilšu veidā.
Mālainas augsnes – tai ir labas ūdens uzglabāšanas īpašība un plastiskums. Plastiskums ir spēja ārējās slodzes iedarbībā izmainīt formu, neizmainot tilpumu un viengabalainību un saglabājot piešķirto formu arī pēc šo spēku iedarbības izbeigšanās. Līdz ar to ir skaidrs, ka pamatus pa tiešo nevar būvēt mālainā augsnē. Mālainas augsnes gadījumā jāizveido pamatu spilvens no raupjas grants vai šķembām 150 – 300 mm biezumā, ļaujot spilvenam kompensēt grunts nobīdes, nedeformējot ēkas pamatus. Mālainās gruntīs pamati jāiebūvē dziļāk par grunts caursalšanas dziļumu, lai nepieļautu pamatu deformāciju.
Dūņu un augu atlieku gruntis
Par dūņainu grunti pieņemts saukt mālainu grunti tās pašā sākuma stadijā, veidojoties no struktūras nosēdumiem ūdenī, mikrobioloģisku procesu klātbūtnē. Šāda veida gruntis ir ar pazeminātām celtnieciskām īpašībām un atzīmējamas kā vājas gruntis.

Gruntis pēc augu atlieku daudzuma mālainā vai smilšainā gruntī iedalās:

  • ja augu atlieku saturs ir līdz 10%, tās tiek sauktas par gruntīm ar organisku vielu piejaukumu;
  • no 10 – 60 % – pārkūdrotas gruntis;
  • Virs 60% – kūdra.

Kūdras grunts – augsne ir tumši brūnā vai melnā krāsā. Bagātīgas ar organiskajām vielām, mīkstas, ar labu ūdens saturu, taču māju pamatu būvniecībā  šāda tipa augsne skaitās kā vājas nestpējas un nestabila grunts. Kūdru pamatiem ieteicams nomainīt ar smiltīm vai izmantot skrūvpāļu, pāļu, stabu pamatus.

Augsnes izpētes mērķis ir pārbaudīt tās noslogojumu, izturību zem objekta, nosakot:

  • augsnes, grunts veidu;
  • blīvumu – augsnes caurlaidība, mīkstums (kūdrai, mālu nogulsnēm, smiltīm);
  • mitrumu – gruntsūdens līmeni.

To pārbauda, veicot testa urbumus augsnē. Kā zināms, daudzviet Latvijā grunts nav tā labākā koka māju būvniecībai, tās struktūra ir mainīga pat viena metra amplitūdā, tādēļ ir svarīgi to nepieciešamības gadījumā mākslīgi uzlabot.

Vājas nestspējas un nestabilas gruntis
Vājas nestspējas gruntis
(kūdra, augsnes kārta, dūņas) ar gruntsūdeņiem tuvu zemes virsmai un dūņaina grunts – tiek uzskatīta par sliktu, jo grunts sastāvs ne vienmēr būs viendabīgs visā apbūves teritorijā, kas sevišķi būtisks ir būvējot lielāku objektu.
Grunts būs nestabila arī, ja viena mājas daļa atrodas uz stabilas grunts, otra daļa – uz nestabilas grunts. Tādēļ speciālistam jāizvēlas atbilstoša vieta celtniecībai, pēc iespējas novietojot mājas projektu uz vienas atbilstošas grunts. Ja grunts ir nestabila, ieteicams ir noņemt virsējo zemes kārtu, uzberot virsū smiltis un tās noblīvēt.

Piemērota grunts būvniecībai
Par būvniecībai labu grunti tiek uzskatīta stabila, nestspējīga, vidējās un rupjas frakcijas smilšaina grunts, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par 3 metriem.

MĀJU PAMATU VEIDI

Pāļu pamati
Diezgan pieprasīts veids ir māju būvēt uz pāļiem. Pāļu pamati der uz sliktākas grunts, kura nav tik vienmērīga un ir salīdzinoši vāja. Piemērota vieta pāļu pamatiem Pierīgas teritorijā ir Mārupe, Olaine, Baltezers. Pāļu pamati lielākoties tiek gatavoti no dzelzsbetona, lai arī var būt gatavoti arī no citiem materiāliem – koka, betona, akmens, ķieģeļiem vai dažādām materiālu kombinācijām. Mazos dzelzsbetona pamatus ir iestrādāt zemē, vieglāk iedzīt, izvairoties no skaļa trokšņa radīšanas. Tie ir izturīgi, nerūsējoši, jābūt balstītiem uz sablīvētas grunts. Pamatu dziļuma izvēle ir atkarīga no augsnes, grunts veida, gan arī no vēlamās būves smaguma. Parasti tos var rakt 1 m- 1,5 m dziļumā. Konstrukcijas piemērotas mazstāvu apbūvē.

Skrūvjpāļu pamats
Līdz ar to, ka Latvijā strauji pieaug privātmāju pieprasījums, pieaug pamatu būvniecības piedāvājums. Taču Latvijā daudzās vietās ir nestabilas gruntis ar vairāku metru biezu kūdras slāni, kas parastai būvniecībai rada grūtības.
Skrūvjpāļu pamati pēc būtības ir dziļie pāļu pamati. Šis pāļu pamatu paveids raksturojams kā ļoti izturīgs, tam galos ir metāla smailes vai skrūves, ar ko izskrūvē cauri vājajam grunts slānim līdz drošai pamatnei. Stingrākai gruntij pietiek ar 1 – 3 metru dziļumu. Skrūvjpāļu (srew piles, helical piles) tehnoloģija pirmoreiz fiksēta Anglijā 19.gs. 30.gados, kur sākotnēji pielietota bāku būvniecībā. No 1850.gada tehnoloģija tiek pilnveidota ASV. Latvijā tā ir ienākusi salīdzinoši nesen, no 2009.gada, līdz ar to pieredze darbos ar šādu tipa pamatu uzstādīšanu ir mazāka, bet ne mazāk efektīva.

Skrūvjpāļi ir metāla konstrukcijas, kas sastāv no kāta, galā nostiprinātas lāpstiņas (skrūves formā), pagarinājuma (ja jāieskrūvē dziļāk par 3 m) un nobeiguma kronšteina (kas noslēdz kātu un sastiprina pamatus ar ēku). Lāpstiņa var būt vai nebūt, atkarībā no grunts tipa. Kāts ir tas, kas pārnes būves radīto slodzi uz lāpstiņu, kura to nodod tālāk uz nestspējīgu grunts slāni. Kāta izmēri tiek veidoti atbilstoši grunts sastāvam, būves izmēram un svaram, un paredzamajam mūža ilgumam. Lai nodrošinātos pret pamatu sēšanos, skrūvjpāļus reizēm kombinē ar dzelzsbetona pamatiem.

Priekšrocības:

  • ātra montāža, kuras laikā vajadzīgs uz pusi mazāks darbaspēks nekā betonējot pamatus;
  • pirms montāžas nav jāveic zemes izlīdzināšanas darbi;
  • darbi var tikt veikti jebkurā gadalaikā;
  • pamati slogojami uzreiz pēc uzstādīšanas;
  • pamatu stiprību pie noteiktas slodzes var pārbaudīt un apstiprināt ar pārbaudes aktu pirms tālākās mājas būvniecības;
  • zemākas izmaksas nekā citiem pamatu veidiem; tiek ražoti rūpnieciski masveida produkcijā optimizētā ražošanas procesā;
  • vājas nestspējas gruntīs ir stabili un regulējami;
  • tie ir noenkuroti dziļos grunts slāņos, kas nodrošina pamatu stingrību pret sasalšanas un atkušanas procesiem un pret izcelšanos;
  • videi draudzīgi – gan uzstādīšanas laikā, gan materiāla (tērauds, ir otrreiz pārstrādājams) ziņā;
  • vairākkārt izmantojami, lieliski der pagaidu būvēm;
  • var izmantot nestandarta vietās – laipu atbalstīšanai ūdenī, slīpi vai horizontāli;
  • var pielietot bojātu vai nepareizi uzstādītu pamatu labošanai.

Montāžas process ir viegls un ātrs, izmantojams jebkuros ģeoloģiskajos apstākļos, tostarp arī vājas nestspējas gruntīs, tādēļ tas ir Latvijā ļoti piemērots pamatu paveids. Skrūvjpāļu pamatu montāža ir videi draudzīga, jo netiek lieki izrakņāta zeme un radīti lieki būvgruži. Tādēļ ir viegli un ērti uzstādāms jebkādos laikapstākļos, jebkurā gadalaikā.

Lentveida pamati
Arī ir diezgan izplatīts un izturīgs veids. Lentveida pamati ir dzelzsbetona konstrukcija, kura iet pa visu mājas perimetru. Pamatiem ir vienāds augstums un biezums. Tie tiek veidoti zem visām nesošajām iekšējām sienām. Pamati ir piemēroti objektiem ar stabilu, labu grunti, nav piemēroti mitrās vietās ar augstu gruntsūdens līmeni. Tādēļ lielas mājas ar masīvām sienām uz drošas grunts ar tikt būvētas uz lentveida pamatiem. Ja ir stabila pamatne, var tikt celtas mājas ar betona, akmeņu, ķieģeļu sienām, ar smagiem pārsegumiem. Privātmājai lentveida pamatus būvē, ja zem mājas plānots pagrabs. Pamatiem noteikti nepieciešam izmantot hidroizolāciju un siltumizolāciju. Lentveida pamatus var veidot no betona blokiem vai betona lējuma.

Monolītā konstrukcija, kas būvēta no ūdensizturīga betona, ir labs šķērslis gruntsūdeņiem un mitrumam. Lentveida pamati labi noder pagrabstāvu būvniecībai, jo tas vienlaicīgi kalpo gan kā siena, gan kā pamats. Tie ir izturīgi, tāpēc diezgan pieprasīti.

Pamati no blokiem
Bloku pamati ir pamatu būvniecībai piemēroti bloki (fibo bloki, keramzīta bloki, betona bloki) piemēroti uz labas, nestspējīgās grunts. Šāda tipa pamatus būvē līdzīgi kā ķieģeļu sienu – vienu virs otra kraujot bloku rindas.

Darbs pie pamatiem iesākas ar augsnes virskārtas noņemšanu un pamatu tranšejas izrakšanu. Tad tiek izveidots pamatu spilvens – pamatu daļas grunts slānis, vairākkārtīgi noblietējot raupjas grants vai šķembu kārtu. Kopējais spilvena biezums ir no 150 – 300 mm, atkarībā no grunts. Mākslīgi veidotais spilvens nepieļauj pamatu deformāciju, uztver grunts izmaiņas un svārstības. Tālāk tiek izveidota pamatu pēda – par pamatu bloku platāks (100-400 mm), taisns betona laukums, kas palielina pamatu nestspēju. Lai izveidotu pamatu pēdu var izmantot speciālus pamata pēdu blokus vai izveidot betonētu pēdu.

Izvēloties pamata blokus ieteicams izvēlēties atbilstoši koka mājas svaram: lielākai ēkai – tādus, kam spiedes izturība ir 5 MPa jeb 50 kg/cm3,  mazākai ēkai vai vieglākas koka karkasa konstrukcijas – 3 MPa jeb 30 kg/m3.

Mūrējot pamatus ieteicams tos armēt ar armatūras stieni ik pa 2 kārtām (ja armatūra neietilpst pašu bloku sastāvā), uzmanību pievēršot arī mūrjavas kvalitātei. Arī būvējot pamatus no blokiem, tie ir jāsiltina, jānodrošina ar hidroizolāciju. Darbus noslēdz pēc elektrokomunikāciju, izolācijas u.c. darbiem ar pamata grīdas ieklāšanu starp pamata sienām.

Bloki ar pirmajā gadā pēc ēkas uzbūvēšanas var nedaudz “staigāt”. Taču vēlāk tie nostiprinās. Tos ir ļoti viegli būvēt, īsā laika periodā.

Plātņveida pamati

Plātņveida pamatus (slab foundation) jeb vienlaidu pamati ir vieni no populārākajiem pamatu veidiem Latvijā. Tos gan izmanto vietās, kur ir vairāk nestabila grunts. Pamata plātne ir kā liels, monolīts atbalsta punkts, kas ievērojami samazina kopējās koka karkasa mājas masas spiedienu uz grunti. Pamati labi pielāgojas grunts kustībām, kā arī pasargā mājas pagrabus no gruntsūdeņa uzsūkšanās. Tie ir masīvi, vertikāli betona pamati, kurus izmanto vieglām vienstāvu ģimenes mājām.

Pamatu būvniecībā vispirms zemē tiek izrakta pareizu izmēru padziļinājums, kur tiek ieliets betons un tad tas tiek nostiprināts ar armatūras ievietošanu.

Priekšrocības:

  • plātnei ir īss betona žūšanas laiks, līdz ar to netiek kavēts būvniecības process;
  • samazina plūdu radītus riskus, kā arī gāzu noplūdi no pagrabtelpām;
  • plātņu pamati aizsargā mājas koka konstrukcijas no ķirmju un citu kaitēkļu radītiem bojājumiem. Pamati noklāj zemes plakni blīvā, monolītā kārtā, liedzot kukaiņiem pieeju.
  • pretstatā pamatiem ar pagrabstāva izbūvi, šis ir lētāks variants izmaksu ziņā;
  • tā kā plātņu pamati tiek būvēti tuvāk pie zemes, ir vieglāka piekļuve koka mājai, jo nav nepieciešami augsti sliekšņi vai kāpnes uz parādes durvīm. Tas samazina traumatisma risku, rada papildus komfortu un būtiski atvieglo dzīvi cilvēkiem ar īslaicīgākiem vai ilgstošiem kustību ierobežojumiem.

Ierobežojumi:

  • lai arī pamati ir kaitēkļu droši, mājas tuvā atrašanās pie zemes rada iespēju kaitēkļiem tajā iekļūt caur sienām, it īpaši, ja ārējais apšuvums ir no koka un ir tuvu pie zemes;
  • tā kā apkures sistēmas cauruļvadi parasti tiek ierīkoti pie pagrabstāva griestiem, plātņveida pamatu gadījumā tiem jāveic papildus siltumizolācija, lai nodrošinātu vienmērīgas temperatūras uzturēšanu;
  • kurtuve, ventilācijas sistēma un citas instalācijas, kas parasti būtu ierīkojamas pagrabstāvā, šajā gadījumā jāparedz ievietot mājas pirmā stāva līmenī. Tas savukārt aizņem vietu un būtu izmantojams citiem mērķiem.
  • sarežģīts un dārgs pamatu remonts. Ja pamati sākuši plaisāt, tas apdraud mājas strukturālo vienotību. Plaisāšanu var izraisīt koku saknes, augsnes pārvietošanās vai sasalums, zemestrīces u.c. faktori.
  • gaumes jautājums – ir uzskats, ka māja, kas atrodas līdz ar zemi vai zemāk, nav pievilcīga.

BŪTISKI PAR PAMATIEM:

  • Mājas būvniecība sākas ar pamatnes sagatavošanu būvobjektā. Nostiprināt dabisko pamatni, var arī mākslīgi piesūcinot grunti ar cementu, darvu, silikātu, bitumenu u.c. materiāliem, taču mākslīgais veids būs dārgs, sarežģīts un laikietilpīgs process. Tādēļ ģimenes mājai izmanto ierastās pamatnes.
  • Visu veidu pamatiem ir nepieciešama hidroizolācija, lai grunts mitrums nepārceltos uz ēkas konstrukcijām un saglabātu tās neskartas.
  • Nepieciešams siltināt pamatu virszemes daļu.
  • Uz zemes virskārtas pa visu pamatu perimetru var veidot ap 70 cm platu betona apmali ar nelielu slīpumu, kas atvirzīs nokrišņus no ēkas sienām.
  • Pagraba būvēšana var sarežģīt pamatu būvēšanas procesu. Pirms būvēt pagrabu, ir jānoskaidro gruntsūdens līmenis, lai izvairītos no tā sūkšanās.
  • Pamatu izmaksas ir atkarīgas no grunts sastāva, pamatu veida, sastāva un arī lieluma. Kā arī no tā, vai plānots ierīkot pagrabu.
  • Pamatu izbūve sastāda pat 20% no kopējām ēkas izmaksām.