+371 22841890

KOKA MĀJAS – 2018. GADA IESPAIDĪGĀKĀS CELTNES

Ievadot jauno, 2019.gadu, tapis neliels ieskats pagājušā gada iespaidīgākajās, neparastākajās koka celtnēs pasaulē. Smeļamies iedvesmu jauniem darbiem, jaunām idejām un skaistākajām koka karkasa mājām. Lai radošs jaunu iedvesmu, meklējumu un piepildījumu gads!

Pakavveida koka māja Čiloes salā, Čīlē
Arhitektu Mauricio Peco un Sofijas fon Elrihshausenas (Mauricio Pezo, Sofia Von Ellrichshausen) radītā Rodas māja atrodas Čiloes salas pašā kalna virsotnē, pilnībā saskaņojoties ar apkārtējo ainavu. Slīpo jumtu rotā koka lubiņi, vienlaikus pārsedzot arī daļu iekšpagalma. Mājai kopumā raksturīga neparasta, gandrīz asimetriska forma, kas no vienas puses atgādina masīvu nocietinājumu, bet no otras – bezgalīgu jumtu bez stiprinājumiem. Zem Rodas mājas arkveida jumta slēpjas divi guļamistabu spārni, kuru nošķir mājas ieskautais dārzs. Katra guļamistaba atrodas savā mājas galā un ir vērsta pret savu debespusi – viena pret ziemeļiem, otra pret dienvidiem, veidojot atšķirīgas noskaņas katrā telpā. Starp guļamtelpām atrodas atpūtas, dzīvojamā zona un ēdamzāle, kā arī iekšpagalms, kuru no spēcīgiem vējiem un lietus sargā mājas pakavveida forma un jumts.
Ēkas būvniecībā izmantoti vietējie kokmateriāli, kas veido pietiekami stingru rāmi, lai balstītu struktūru un stāvo jumtu. Sienu un jumta pārkares apdarē izmantoti vertikāli koka dēļi, bet pats jumts klāts ar koka lubiņiem. Arī iekštelpu interjers var lepoties ar koka apdari.
Rūpējoties par mājas hermētiskumu, lielākā daļa logu vērsti uz iekšpagalmu, bet uz apkārtējo ainavu ļauj raudzīties logi guļamistabās. Dienvidu pusē iebūvēti apaļas formas logi, kas siltajai saules gaismai ļauj iespraukties mājas tālākajos stūros. Virtuves iekārtas, vannas istaba un skapji iebūvēti nišās, lai uzturētu estētisku minimālismu.

“Rodas māja”, arhit. birojs “Pezo Von Elrihshausen”//Foto: dezeen.com

Māja kokos kalnu ciematā, Zhejiang provincē. Ķīnā  
Brīvdienu māju dizaina jomā ierasti tiek veiktas atkāpes no drošā un noteiktā arhitektūrā un interjerā, ar mērķi pielāgoties videi, apkārtnei, pasūtītāja vēlmēm un prasībām. Šī arhitektu biroja Monoarchi radītā ēka Ķīnas ainavā rada atskaņas uz tropisku salu pludmales ainām, ko rada mājas novietojums upes krastā, bambusa meža pakājē.
Brīvdienu mājas Patvērums kokos (Treewow Retreat) jumta kupols veidots plastisks, viļņotām līnijām un vidējam latvietim no sāniem mazliet saistās ar mežā paslēpušos sēni, kas kautrīgi lūkojas no cepurītes apakšas. Lubiņu jumts balstās uz 57 dažāda garuma koka sijām, kas veido jumta neregulāro, viļņaino pārkari.
Visa ēka ir balstīta uz slīpiem tērauda balstiem, ļaujot tai pacelties virs ūdens, un saplūst ar bambusa lapotni. Tai pat laikā pacēlums no zemes ļauj paplašināt dzīvojamo telpu ar āra terasi un samazināt zemes radīto mitruma ietekmi uz ēku. Šī brīvdienu māja arhitektu aprindās tiek dēvēta par māju kokos, lai arī tā ir būvēta nevis ap koku, kā ierasti tiek dēvēta māja kokos, bet balstās uz tērauda pāļiem.
No augšas skatoties, ēku veido trīs līmeņi – āra terase, divstāvu brīvdienu nams un centrālā jumta terase. Lai ienāktu ēkā, vispirms jāiziet caur āra terasei. Telpu secība ēkā ir projektēta kā sargājot privātumu – priekšplānā izvirzot publiskās telpas, bet privātās norobežojot dziļumā. Logi, tāpat kā jumta dzega ir mainīgos augstumos, ļaujot uz apkārtējo vidi paraudzīties no dažādiem skatu punktiem. Jumta liegās līnijas savieno šo māju kokos ar panorāmu, vienlaikus saglabājot iemītnieku privātumu. Projekta tapšanas un celtniecības stadijā ir panākta lieliska sadarbība starp arhitektiem un vietējiem meistariem-amatniekiem, lai panāktu ideālu balansu starp dizaina formu un vietējām celtniecības iemaņām.

“Treewow Retreat”, arhit. birojs “Monoarchi”, Ķīna// Foto: dezeen.com

Mobilā dārza māja Eidnhovenā, Nīderlandē
Pārsteidzošā kārtā viens no ievērojamākajiem 2018.gada objektiem tapis bez speciālām zināšanām arhitektūrā un reprezentē pēc mobilitātes nepieciešamības arhitektūrā un dizainā. Nepietiek ar to, ka ēka pilda vienu noteiktu funkciju, tai ir jābūt pielāgojamai, transformējamai, mobilai. Tai pat laikā srežģītais uzdevums neatstāj atsauces dizaina minimālismā. Kaspara Šola (Caspar Schols) veidotā Dārza māja no pirmā skatiena atgādina tipisku dārza koka šķūni. Patiesībā pasūtījums tapis viņa mātei – izpildot vēlmi pēc ģimenes atpūtas vietas un dārza paviljona. Šķūnim līdzīgā ēka veidota pilnībā no koka. Taču pirmais iespaids ir stipri mānīgs. Zem vienkāršajām koka sienām un metāla jumta slēpjas vēl viena – koka un stikla konstrukcija, bet visas ēkas sienas konstrukcijas balstās uz ritentiņiem, un var tikt modificēta virzienos turp un atpakaļ. Sienas var izvilkt un ievilkt, mobili veidojot dažādas dārza mājas variācijas.
Ideja šādai ēkai tapusi pēc līdzības ar drēbēm, ko mēs valkājam – ir jābūt iespējai transformēt arī ēku gluži kā cilvēki uzvelk un novelk drēbju kārtas, atkarībā no laikapstākļiem un iegribām.
Koka dārza māja ir tik mobila, ka ietver arī gultu, kas transformējas no grīdas, bet, ja ir nepieciešams, par siltumu rūpējas melns kamīns pašā ēkas centrā. Siltumu uzturēt un saglabāt telpā nodrošina iespēja slīdošās sienas nofiksēt un noslēgt. Ja ir vēlme baudīt zvaigžņotās debesis vai saules peldes, tad iekšējo stikloto moduli var atvērt un radīt vaļēju telpu, lai pienācīgi baudītu dabu, tai pat laikā saglabājot iespēju zem tiem patverties, ja negaidīti pārsteidz lietus vai spēcīgs vējš. Ielūkojies šajā video un pārliecinies, cik šis ir vienkāršs un efektīgs dārza mājas risinājums.

“Garden House”, arhit. Caspar Schols// Foto: dezeen.com

Melnā māja “T Noie” Tojotā, Japānā
Arhitekta  Katsutoshi Sasaki projektētā ēka “T Noie” ir 102 kvadrātmertus plaša, astoņus metrus augsta melna, kastes formas celtne bez logiem. No malas tā atgādina cietumu vai nocietinājumu. Patiesībā māja projektēta tieši paša arhitekta ģimenei ar trim bērniem un iekšpusē ir veidota pilnīgi pretēji – gaiša, plaša un mājīga. Pasaules arhitektūras tendencies jau ilgāku laiku virza pārsteiguma moments jeb “nekas nav tā kā izskatās”. Ārējais ēkas veidols ir apmāns, lai pasargātu privātumu iekštelpās. Pats arhitekts min, ka ēkas eksterjeru projektējis kaimiņiem un pilsētniekiem, bet interjeru – sev un savai ģimenei. Gaismu “T Noie” nodrošina gar ēkas augšējo jumta perimetru izvietotās logu strēles. Ierasto logu telpu apgaismošanai nav, ir tikai vienas bīdāmās stikla durvis, tādēļ iekštelpu komfortam izmantoti dažādi citi apgaismošanas paņēmieni. Bez minētajām gaismas spraugām ēkas jumta dzegā, interjera apdarē izmantots gaišs falkatas koka saplāksnis (Falcata plywood), atvērtais plānojums un spirālveida kāpnes, kas dabiskajai dienasgaismai ļauj plūst cauri visai ēkai. Gaisma, krītot lejā, kļūst arvien maigāka. Atvērtais plānojums rada plašuma sajūtu ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli, pārredzot mājas telpu arī no pašas augšas. Astoņi metri augsti griesti šķiet milzīgs attālums koka privātmājai, bet tāds ir Sasaki mājas vietējā reģinona vidējais pilsētas māju augstums. Arhitektaprāt, šādas, augstu griestu mājas projektēšanas filosofija ietver mijiedarbību starp dabu un cilvēku. Izmērs un dimensija tam ļauj vispatiesāk izpausties.
Māja ir sadalīta uz pusēm gareniski, veidojot 1,55 metrus platas telpas, kuras, pēc arhitekta teiktā, ir optimālajā lielumā, lai atvērtajā plānojumā izveidotu intīmo noskaņu. Bieži atvērtais plānojums tiek pielīdzināts biroja telpām, tāpēc, Sasaki mājā telpas veidotas ar tādu plašumu, apzināti ierobežojot, lai telpas iekļautos atvērtajā plānojumā, un vienlaikus veidotu privātmājas noskaņu, kur katram ģimenes loceklim ir privātā zona.
Istabas ir izvietotas uz dažāda līmeņa platformām, kuras savieno spirālveida kāpnes. Augšējā līmenī atrodas četras guļamistabas, studija un vannas istaba, bet virtuve, ēdamistaba, bibliotēka un iekštelpu dārzs ir izvietoti pirmajā stāvā.

“T Noie”, arhit. Katsutoshi Sasaki. // Foto: dezeen.com

Māja Lohsaidā “Lochside House”, Rietumaugstiene, Skotija
Nelielā, vienkāršā māja Skotijas reljefainajā vidē iekļaujas ne tikai ar savu vizuālo tēlu, bet arī ar savu būtību – būt pilnīgi autonomai, spēt pati ražot elektroenerģiju no saules paneļiem, attīrīt notekūdeņus un iegūt ūdeni no sava urbuma ar minimālu enerģijas patēriņu. Arhitektu “Haysom Ward Miller Architects” projektētā māja ir integrēta apkārtējā vidē un būvēta ar vislielāko pietāti pret dabu, respektējot katru īpašumā augošo koku.
Mājas konstrukciju veido strukturāli izolēti paneļi (SIP), vienlaikus samazinot materiālu transportēšanas izmaksas, saglabājot vidi un nodrošinot ēkas augsto energoefektivitāti.
Mājas modulārā forma sastāv no trīs apjumtām celtnēm, kas savstarpēji savienotas ar “zaļo” jumtu.
Kopumā privātmājas apdares un formas iedvesmai aizmetņi gūti no vietējās Skotijas Augstieņu kultūras – izmantoti gan vietējie materiāli – koks un akmens, gan vietējo māju dizains. Mājas ārējās apdare lepojas ar apšuvumam izmantoto Skotijas lapegli, kas apdedzināta, lai iegūtu bagātīgu pelēkā nokrāsu gammu un materiāla izturību. Savukārt sēta ap māju un daļa apakšējās apdares veidota no akmeņiem, kas vizuāli sasaucas ar senu lauku māju un saimniecību drupām, kas ir ierasta parādība šajā Skotijas ainavā.
Tuvība dabai nav vienīgais, uz ko tiekties. Mērķis ir pēc sevis atstāt pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu – dabisko materiālu izmantojums, vietējo materiālu izmantojums, kā arī vietējo augu izmantojums dārzos, lai neieviestos invazīvas, ainavai neraksturīgas sugas. Lai nomāktu rododendru invāziju, tiek stādītas jauni, vietējie augi, ieviestas ganības un stādīti skotu priežu, kadiķu un viršu stādi. Plakanais jumts, kas savieno trīs slīpos jumta jomus, kļūs par zaļo jumtu, vēl vairāk iekļaujot ēku plašajā dabas panoramā.
Projekts ieguvis atzinību kā Labākā Lielbritānijas māja 2019.

“Lochside House”, arhit.birojs “Haysom Ward Miller Architects”. //Foto: architectmagazine.com