+371 22841890

KOKA KARKASA MĀJAS: ILGMŪŽĪBA UN ILGTSPĒJA

Foto: pexels.com

Teju katrs ražotājs šobrīd ir apņēmies sludināt sava produkta ilgmūžību un ilgtspējīgas vides nodrošināšanu. Kas tad ir ilgmūžība, ilgtspēja, vai un kā tā saistās ar koka karkasa māju būvniecību?

ILGMŪŽĪBA

Pēc definīcijas ilgmūžība ir “materiāla spēja ilglaicīgi pretoties ķīmiskām izmaiņām un saglabāties vismaz dažus gadsimtus bez ievērojamas bojāšanās normālos glabāšanas un izmantošanas apstākļos.”
Zinot to, ka koksne bioloģiski sadalās, tad aktuāls ir jautājums, kāda ir  koka mājas ilgmūžība, kā koka māja noveco un kā to kopt, lai ilgāk saglabātu.
Atbilstošos apstākļos koksne izstrādājumi saglabājas tūkstoš un vairāk gadus. Koka mājas, koka baznīcas ir pat 800 gadu vecas. Kāds gan ir koksnes ilgā mūža noslēpums?
Par lielāko koksnes ilgmūžības panākumu atslēgu tiek minēta pareiza koksnes izmantošana. Tā kā koksne jebkurā savā dzīves ciklā ir dzīva, tā atdod un saņem mitrumu, tad neatbilstoši apstākļi un konstrukcijas izmantošana ir tie faktori, kas veicina paaugstināta mitruma rašanos. Paaugstināta mitruma ietekmē rodas koksni degradējošie mikroorganismi un sēnītes. Interesants ir fakts, ka koksne iztur atrašanos zem zemes, bet kļūst neizturīga tieši robežā starp zemi un gaisu. Tas īpaši labi novērojams aizaugušās māju sētās – māju apakšējā līmenī vērojama trūdēšana. Pats vienkāršākais risinājums, lai novērstu šādus gadījumu, ieteicams mājas apakšējo līmeni būvēt no cita materiāla, atstājot koka apšuvumam vai guļbaļķiem drošu attālumu no zemes. Tāpat, regulāra piemājas dārza kopšana – pļaušana un tīrīšana ļaus saglabāt koka mājas zemākās daļas sausumu.

Koksnes apstrāde ir būtisks nosacījums materiāla mūža paildzināšanai. Mūsdienu apstrādes līdzekļu sortiments piedāvā plašas iespējas. Koksnes novecošanu veicina tiešo saules staru iedarbība, tāpēc koksnes apstrādes līdzekļu izvērtējumā būtiskākais rādītājs  ir UV starojuma aizsardzība. Lai arī novecošanās process ir neizbēgams, apstrādes līdzekļi to var palēnināt. Pie apstrādes līdzekļiem ir minami – impregnētāji, eļļas u.c. Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, koksnei patiesībā nav nekas īpašs nepieciešams, lai tā labi saglabātos. Patiesībā šajā gadījumā noteicošā ir pasūtītāja  vēlmes pēc noteiktas koka krāsas vai toņa. Viedokļi dalās – ir kam patīk dabiski novecojuša koka pelēcīgais tonis, ir kas kategoriski iebilst pret to. Tad nākas lietot ķīmiju. Tāpat katrai koku sugai ir dabiska izturības pakāpe – ozols šajā ziņā ir visizturīgākais, bet egle visnenoturīgākā.

Dzīva māja – laba māja
Lai cik kokmateriāli būtu labi apstrādāti, lai cik kvalitatīvi  būtu māja uzbūvēta, vissvarīgākais ir māju tiešām apdzīvot. Kopt, apkurināt, rūpēties. Pamestās lauku mājas un koka vasarnīcas iet bojā ne jau tāpēc, ka izmantotā koksne būtu nederīga, bet gan tāpēc, ka nav neviena, kas šo māju lolotu. Pamestā mājā ir pastāvīgs mitrums, kas rada labvēlīgu vidi koksnes noārdītājiem – pelējumam un sēnītēm. Tāpat tas notiek ar sezonālajām ēkām – vasarnīcām. Ziemā būtu vēlams vismaz reizi nedēļā ēku izkurināt, vai uzstādīt automātisko apsildes sistēmu, kas nodrošina vienmērīgu gaisa temperatūru vismaz uz +5˚C.

Izstrādājumu izturība
Izstrādājumu izturība ir atkarīga no produktam paredzētā pielietojuma un uzturēšanas kvalitātes. ES Vadlīniju dokumentos, kas attiecas uz Būvizstrādājumu regulu, izturība tiek definēta: Izstrādājuma izturība ir tā spēja saglabāt savu efektivitāti kādā noteiktā vai ilgstošā laika periodā, paredzamu darbību ietekmē. Pie atbilstošas uzturēšanas, izstrādājums nodrošina pienācīgi projektētu un veiktu darbu atbilstību Darbu veikšanas pamatprasībām ekonomiski pamatotā laika periodā.

Novecošana
Koksnes novecošanas process ir lēnas izmaiņas laika gaitā koksnes produktos – kokmateriālos. Liela mitruma daudzuma, UV starojuma un temperatūras svārstības vienlaicīga iedarbība var ietekmēt koksnes mehāniskās īpašības. Ekstrēmie apstākļi maina materiāla stiprību, to degradējot.

Formas stabilitāte
Formas stabilitāte nozīmē to, ka materiāls saglabā savu sākotnējo formu un biezumu pie noteiktas slodzes, temperatūras un mitruma ietekmes ilgstošā laika periodā. Šī īpašība tiek testēta saskaņā ar EN 1604 standartu (testēšana: 48 stundas 23 °C temperatūrā, 90% mitruma; maksimālās pieļaujamās izmaiņas – 1 %).
Formas stabilitāte ir svarīgs parametrs, lai noteikta mājas konstrukcija pienācīgi funkcionētu ilgstošu laika periodu. Prasības tiek noteiktas vai nu formas stabilitātei nemainīgā temperatūrā (EN 1604), vai formas stabilitātei temperatūras un mitruma ciklā (EN 1603). Slodzi nesošai struktūrai ir svarīgi izvēlēties izolācijas izstrādājumu ar labu ilgtermiņa biezuma stabilitāti (EN 1606).
Visiem materiāliem ir raksturīgs savs termiskās izplešanās koeficients -ātrums, ar kādu materiāls saraujas vai izplešas tam atdziestot vai sakarstot.  Praktiski visiem materiāliem šis koeficients ir atkarīgs no materiāla ķīmiskā sastāva.
Koka karkasa māju siltināšanā bieži vien izmantotā akmens vate ir neorganisks materiāls, un tai raksturīga formu un izmēru nemainība neatkarīgi no laikapstākļiem.
Līmētai koksnei, jo tā ir izžāvēta līdz 10% +/-2%,  ir zems mitruma līmenis, kas paaugstina dabisku koksnes noturību un aizsardzību pret stipru ķīmisko vielu iedarbību. Pateicoties šīm koksnes īpašībām, līmēto koksni var izmantot peldbaseinos, sporta centros, auto salonos un fabrikās. Līmētu koksni arī var aizsargāt ar impregnēšanu pret insektu un sēnītes iedarbību.

ILGTSPĒJĪBA
Ilgtspējības jēdziens
(angļu val.: sustainability) ir viens no visbiežāk minētajiem apzīmējumiem runājot par ikvienu jaunu būvi, celtni vai pat pilsētvidi.
Definējot ilgtspējību: ” vides, kurā mēs dzīvojam, nodošana nākamajām paaudzēm, nekompromitējot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas. Pēc šīs definīcijas ilgtspējību var interpretēt ļoti dažādi, tādēļ to attiecina uz trīs pamatvirzieniem: vides ilgtspējība, sociālā ilgtspējība un ekonomiskā ilgtspējība.”

  • Vides ilgtspējība ir atbildīga rīcība attiecībā pret vidi, saglabājot tās daudzveidību; darbība vērsta galvenokārt uz vides saglabāšanu.
  • Sociālā ilgtspējība ir atbildīga rīcība pret visdažādākajiem cilvēkiem visdažādākajos apstākļos; galvenokārt attiecināma uz visu sabiedrības daļu ietveršanu.
  • Ekonomiskā ilgtspējība ir atbildīga rīcība pret finansiālo aspektu; galvenokārt nozīmē paredzēt un izvairīties no ekonomiskās neveiksmes.

Ilgtspējību mēdz saukt arī citos vārdos – ilgtspējīga attīstība, līdzsvarota attīstība. Jēdziens “ilgtspējīga attīstība” pirmoreiz minēts, definēts un lietots 1972.gadā ANO Vides un attīstības komisijas darba noslēguma dokumentā “Mūsu nākotne“. Populārākā definīcija ir: ilgtspējīgā attīstība ir vides, sociālā un ekonomiskā attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot risku nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgā attīstība paredz dzīvi saskaņā ar dabas likumiem un līdzvērtīgu resursu sadali starp sabiedrības pārstāvjiem.”
Savukārt mūsdienu ekonomikas izpratne par attīstību ir visai īslaicīga, lielākoties balstīta uz doto brīdi, kur par galveno elementu tiek uzskatīts tirgus liberalizāciju un ekonomiskas izaugsmi, kas neredzami vada visas citas dzīves sfēras.

Ilgtspējīga pilsēta
Domājot par koka karkasa māju un koka māju būvniecību, ir būtiska jaunas ēkas iekļaušanās ilgtspējīgā pilsētā. Kas tad ir ilgtspējīga pilsēta? Lai arī pašlaik tas šķiet diezgan utopiski, bet ilgtspējīga pilsēta ir tendēta uz cilvēku un vides vajadzību vienlaicīgu apmierināšanu. Ilgtspējīgā pilsētā ir ērti un patīkami dzīvot, pilsētas teritorija ir vizuāli pievilcīga gadu desmitiem, nekustamais īpašums saglabā savu vērtību un nodrošina drošus ieguldījumus. Ēkas ir vienkārši uzturamas, to tehniskie risinājumi un konstrukcijas ir ilgmūžīgas. Tā ir vieta, kas domā par nākotni, kur dzīvot un strādāt. Domājot par ekoloģiju, šāda tipa pilsētas samazina siltumnīcas efektu radošās gāzes, jo tiek nodrošināts efektīvs un pievilcīgs sabiedriskais transports, tāpēc nav nepieciešamības pēc privātā transporta. Daba tiek iekļauta pilsētvidē kā dabiska pilsētas daļa. Iedzīvotāji jūtas sociāli saistīti ar rajonu, jūtas droši un komfortabli. Tādēļ var teikt, ka ilgtspējīga pilsēta ir vērtīgs projekts visām ieinteresētajām pusēm.
Ilgtspējība galvenokārt tiek saistīta ar atbildīgu attieksmi pret dabu, ekoloģiju un energoefektivitāti, jo kas gan mums var nodrošināt nākotni, ja ne labvēlīgi vides apstākļi. Otrreizējā pārstrāde, atjaunojamā enerģija, ilgmūžīgi materiāli, atjaunojami resursi – tie ir redzamākie ilgtspējības rīki.

Par ilgtspējīgu attīstību mūsdienu izpratnē varam runāt sākot no 1992.gada, kad ANO pasaules valstu vadītāju konferencē Riodežaneiro “Par vidi un attīstību” tika pieņemta Riodežaneiro deklarācija un rīcības programma 21.gadsimtam – Agenda 21. Kopš tā brīža, iesaistoties arī nevalstiskajām organizācijām, ilgtspējīgās attīstības principi tiek ieviesti dzīvē, valstu valdībām izstrādājot attīstības stratēģijas, nosakot indikatorus, lai novērtētu progresu, kā arī konferences – RIO+10 (2002, Johannesburga), RIO+20 (2012, Rio).

Ilgtspējība un Latvijas situācija
Līdz ar integrāciju ES un Nato, Latvijas iesaistīšanās ilgtspējības attīstības veicināšanas procesos ir bijusi kūtra un novēlota. Tomēr jau kopš 1991.gada Latvijā ilgtspējīgas attīstības vecināšanu nodrošina sadarbība ar Ziemeļvalstu ministru padomi, kas izveidojusi savu Ziemeļvalstu ministru padomes pārstāvniecību Latvijā. Ziemeļvalstu padome ietver valstu pārstāvjus no Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas, kā arī trim pašpārvaldes teritorijām – Farēru salām, Grenlandes un Ālandu salām. Sadarbība Ziemeļvalstu padomei notiek ar visām trim Baltijas valstīm.
Latvijā ir izveidota Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, kas sadarbojas ar citām valsts stratēģiskās attīstības plānošanā iesaistītajām institūcijām – valsts pārvalde, privātais sektors un nevalstiskais sektors. Darbības mērķis ir, izmantojot pozitīvo starptautisko pieredzi un iesaistīto pušu analīzes un pētījumu rezultātus, nodrošināt priekšlikumu izskatīšanu un iespējas tālākai iniciatīvu virzībai Saeimā.

Ilgtspējīga būvniecība
Kas ir ilgtspējīga ēka?
– kopumā tā ir ēka ar plašāku izpratni par ēkas, lietotāja un vides savstarpējo mijiedarbību un sekām nekā tradicionālajai mūsdienu celtnei. Ilgtspējīga ēka (sustainable building – angļu val.) ne tik daudz uztraucas par moderno tehnoloģiju klātesamību vai ārējo izskatu, bet uzsver veselīga mikroklimata un iekšējās vides kvalitātes, energoefektivitātes un energo resursu nozīmību. Svarīgi ir ne tikai būvmateriālu nekaitīgums, bet arī būvmateriālu ieguve, saudzīgi izturoties pret dabu.
Ilgtspējīgas ēkas koncepts tiek izstrādāts pirms būvniecības vietas izvēles un tiek ievērots visu būvniecības laiku.

Tā kā būvniecības ietekme uz planētas globālo vidi ir kritiski liela – 40%, tad jebkuras pozīcijas piesaistīšana energoefektivitātei un apdomīgai resursu tērēšanai, globāli samazinās siltumnīcas efektu. Ir pagājis diezgan ilgs laiks un daudzviet pasaulē un Eiropā industriāli jau tiek ievērota prakse plānot un būvēt ilgtspējīgas ēkas un pilsētas. Prasība pēc ilgtspējīgas būvniecības tiek iekļautas vairāku valstu likumdošanā. Ilgtspējīga būvniecība ir kļuvusi par rādītāju, kas uzsver sociālo atbildību un izaicina sabiedrību mainīt paradumus. Tomēr, ilgtspējīga būvniecība nav tikai modernu jauninājumu ieviešana. Ilgtspējīga būvniecība apvieno moderno ar tradicionālo, pieredzes bagāto.

Ilgtspējīga ēka nav tikai ieguvumi atbildībā pret vidi, tā nodrošina augstu ēkas rentabilitāti, ekspluatācijas un apsaimniekošanas ietaupījumus. Ēka ir funkcionāla un veiktspējīga, ar augstu novērtējumu nekustamo īpašumu tirgū un reputāciju.

Ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi

  • ilgtspējīga dzīves vides attīstīšana,
  • optimāla ēkas vietas izvēle,
  • samazināts enerģijas un ūdens patēriņš,
  • videi un veselībai draudzīgu vietējo materiālu izvēle,
  • atjaunojamo resursu izmantošana,
  • paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte,
  • inovāciju izmantojums projektēšanā.

Vienots ēkas ilgtspējības vērtējums – sertifikāts
Lai ēkas pasūtītājs vai pircējs būtu drošs par ēkas atbilstību ilgtspējīgas būvniecības prasībām, tām tiek piešķirti sertifikāti. Mērīšana tiek veikta, nosakot, cik ļoti ēka atbilst noteiktiem kritērijiem un standartiem, kas katrā valstī var būt atšķirīgi. Tāpat paralēli pastāv starptautiski standarti, kas ļauj savstarpēji salīdzināt ēkas dažādās pasaules valstīs. Uz doto brīdi pasaulē pats izplatītākais ir Lielbritānijā izstrādātais standarts “BREEAM” (british research establishment environmental assessment method), kas uzskatāms par ēkas garantiju tās pircējam vai lietotājam. Tāpat līdzās BREEAM pastāv tādi sertifikāti kā LEED (Leadership in Energy and Environmental Design), pieņemts ASV un Kanādā; CASBEE (Comprehensive Assessment System for Building Environmental Efficiency), pieņemts Japānā; GREEN STAR, pieņemts Austrālijā u.c.

 Ilgtspējīgu būvniecību Latvijā virza valstiska līmeņa regulas, tādas kā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007-2013 un būvniecības nozares dokumentācija. Zaļā iepirkuma principi valsts un pašvaldību līmenī kļūst arvien pieprasītāki. Biedrības “Zaļās mājas” un “Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības Padomes” izstrādātie kritēriji ir balstīti uz BREEM bāzes.

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI): “ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju “.

Ilgtspējīga būvniecība iet roku rokā ar ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības rada pieprasījumu pēc videi un veselībai draudzīgākas dzīves telpas, veicinot ilgtspējību arī ekonomiskajos, sociālajos un ekoloģiskajos procesos.

Mēs varam dzīvot, neatsakoties no ierastajām ērtībām un dzīves kvalitātes, bet varam arī vienlaikus domāt par mūsu bērnu un viņu bērnu nākotni.
Jo visiem ir tiesības dzīvot tīrā, resursiem bagātā vidē!

Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi, kopsavilkums:

  • ieguvums videi: mazāk atkritumu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ekosistēmu saglabāšana, uzlabota gaisa un ūdens kvalitāte;
  • ieguvums ekonomikai: ēku ekspluatācijas izdevumu samazināšana, paaugstināta pievienotā ēkas vērtība, atbalsts vietējiem ražotājiem, paaugstināta strādājošo labsajūta un darba produktivitāte, paaugstināts ēkas ekonomiskums;
  • ieguvums sabiedrībai: uzlabota gaisa kvalitāte, paaugstināts komforta līmenis, samazināta slodze infrastruktūrai, paaugstināta dzīves kvalitāte.