+371 22841890

Arhitekts: Woodhouse Tinucci Architects // Foto: Bill Timmerman

KOKA ARHITEKTŪRAS PRIEKŠROCĪBAS

Koka karkasa māju, koka privātmāju būvniecības popularitāte liek aizdomāties par to, kādas tad ir koka arhitektūras priekšrocības, kāds ir iemesls koka karkasa ēku popularitātei. Pēdējos gados aizvien vairāk sāk domāt un runāt par koka arhitektūras jēdzienu. Vienlaicīgi, strauji attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, tikpat strauji tiek atzīts dabīgais kokmateriāls. Kokmateriāla izturība var tikt paaugstināta pielietojot dažādas tehnoloģiskās iespējas, līdz ar to tas ieņem nozīmīgu vietu līdzās ierastajiem mūsdienu māju būvniecības materiāliem – betonam, mūrim. Cilvēki pastiprināti sāk atgriezties pie senā un dabīgā, atklājot tajā jaunas vērtības. Un to sniedz senākie māju būvniecības materiāli – koki.

Vairāki pasaulē atzīti arhitekti ir atzinuši, ka koka mājas ir kā dzīvs organisms, kas reaģē uz apkārtējās vides iedarbību. Tas ir ekoloģisks materiāls, kas lieliski kalpo gan mājas konstrukcijai, gan arī ir pieprasīts interjera dizaina elements. Taču tieši pareiza koka apstrāde ir galvenais nosacījums, lai koka māja būtu ilgmūžīga.

Koka vērtīgās īpašības būvniecībā:

  • koks ir atjaunojamais resurss, tas ir dabīgs;
  • koks ir uzskatāms par vienu no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotākajiem celtniecības materiāliem;
  • šobrīd koks veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem moderno augstceltņu projektos;
  • koka apstrādē patērētā enerģija ir uz pusi mazāka nekā citiem materiāliem;
  • nenodara kaitējumu videi, tas ir ekoloģisks;
  • koks pats spēj regulēt mikroklimatu, koks  “elpo”, nodrošinot gaisa kvalitāti (iemesls, kādēļ to apsver lietot slimnīcu telpās, lai uzlabotu pacientu veselību);
  • koks aug saules enerģijas ietekmē, tas nav mākslīgi jāiegūst;
  • koks ir ekonomisks, pateicoties koka īpašībām, tas ietaupa finansiālos līdzekļus;
  • koka interjers ir labvēlīgs cilvēkiem (uz koka grīdas bērni var droši spēlēties, no materiāla neizdalās kaitīgas vietas).

Vēsturiskais viedoklis par kokmateriālu izmantošanu ēku būvniecībā pēc Otrā pasaules kara ir mainījies vairākkārt. Pēc kara priekšroka tika dota tā brīža jauninājumiem – betonam, plastmasai, izslēdzot koku kā būvniecībai nepiemērotu materiālu. Nu jau koks un kokmateriāli ir atguvuši līdera pozīciju privātmāju būvniecībā un ne tikai. Koksne tiek izmantota gan mazu ēku būvniecībā, gan daudzstāvu celtnēs ar sarežģītām koka konstrukcijām. Latvijā koks visvairāk  ir izplatīts nelielu dzīvojamo ēku būvniecībā, taču nu jau tas ir iegūst arvien nozīmīgāku vietu arī sabiedrisko ēku būvniecībā. Ir vairākas koka augstceltnes tepat Latvijā, piemēram, AS “Latvijas valsts meži” klientu centrs Dundagā.

Koka māja Kaviāno (Caviano), Šveicē.// Arhitekts: Markus Wespi Jérôme // Foto: archdaily.com

Kas ir tas, kas sniedz koka arhitektūrai īpašas priekšrocības?
Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru lielu teritoriju, tas ir – 52% no visas valsts teritorijas.  Lielākoties tie ir skujukoki, kas ir labi piemēroti būvniecībai. Turklāt mežu platības nepārtraukti turpina palielināties. Latvijas mežos pēdējā desmitgadē vērojama tendence pēc liela dabiskā pieauguma, kas ir lielāks nekā kokmateriālu iegūšana ik gadu.Tāpēc mežsaimniecība Latvijā vērtējama kā ilgstpējīga nozare.  Meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas rādītājiem, jo valstī visi novadi ir saistīti ar kokapstrādi un kokapstrāde ir vadošie novada biznesa centri.

Latvijā ir vairāk nekā 100 kokapstrādes uzņēmumu, kur tiek ražotas koka ēkas un visas tām nepieciešamākās koka konstrukcijas. Ārzemju tirgus šo piedāvājumu ir augstu novērtējis. Koka būvkonstrukciju eksporta vērtība ir pieaugusi par 30%, 2017.gadā tā bija 62,2 miljoni eiro. Pateicoties koka būvniecības atbalstam Zviedrijas pilsētiņā – Vekše –  jau kopš 90. gadu sākuma mērķtiecīgi attīstās kokapstrādes bizness, veicinot izaugsmes iespējas.

Rīgas koka arhitektūra ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Rīgā patlaban ir 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti ap 500 objekti. Paši senākie koka apbūves objekti ir datēti ar 18. gadsimtu, klasicisma stilu.

Par labāko koka būvi 2016. Gadā tika atzīta “Latvijas valsts meži “ Ziemeļkurzemes klientu centra ēka Dundagā. Koka ēkas konstrukcija ir veidota no eksponēta līmēta koka, tā ir dabīgi silitināta ēka. Jau 2016. gadā ēkas projekts saņēma 2. vietu konkursā “Ilgspējīgākā ēka un projekts” nominācijā “Ilgspējīgākais projekts”.

Konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2016” nominācijā “Inženierbūves rekonstrukcija” 3. vieta piešķirta atjaunotajam Menčupītes tiltam Kocēnu novadā. Tas ir Latvijā pirmais autosatiksmei paredzētais speciāli līmētas koka konstrukcijas tilts, kura būvniecībā izmantoti divi dabiskas izcelsmes būvmateriāli, tas ir – akmens un koks. Tilta laidums ir veidots no īpašas līmētas koka konstrukcijas, taču brauktuves konstrukcija tikusi veidota no sakombinētiem dubultiem dēļiem, no koka tika veidotas arī tilta margas. Tilts ir 87 metrus garš.

Pateicoties savām labajām koka īpašībām koka būvniecība mūsdienās strauji attīstās. Piemēram, Austrijā tiek būvēti veseli ciemi un tilti no koka, Norvēģijā ir uzcelta 14 stāvu dzīvojamā ēka no koka, Somijā koncertzāle “The Sibelius Hall”, kā arī Volta Disneja koncertzāle ASV. Līdzās esošajiem, tiek arī plānots par vairāku debesskrāpju celtniecību nākotnē.

Japāna ceļ pasaulē augstāko debesskrāpi
Japānā, Tokijā līdz 2041. gadam tiek plānots uzbūvēt pasaulē augstāko koka debesskrāpi ar nosaukumu “W350”. Parasti lielāko pilsētu būvniecībā augstceltnēs izmanto metālu, akmeni u.c. materiālus. Taču šīs milzīgās būves celtniecības mērķis ir vērst uzmanību uz koku kā labu un ļoti izturīgu izejmateriālu. “W350” tiks uzskatīta par hibrīdēku, jo papildus kokam tiks izmantots arī metāls, kuru attiecības būtu 9 pret 1. Plānotais debesskrāpis Tokijā būs gandrīz četras reizes augstāks par 18 stāvus augsto “Brock Commons Tallwoods House” Kanādā, Vankūverā. Šīs milzīgās ēkas mērķis mūsu tehnoloģiju laikmetā ir radīt dabai draudzīgu vidi, dodot cilvēkiem sajūtu, ka vienlaicīgi atrodas gan mežā, gan arī pilsētā. Skaties, cik iespaidīga ēka top Tokijā:

Pasaulē ir vairākas ilgtspējīgas attīstības organizācijas, kas atbalsta un veicina koka izmantošanu būvniecībā. Ziemeļu koka pilsētu organizācija ir sabiedriska kustība, kuras mērķis bija aizsargāt esošo koka arhitektūras mantojumu, lai veicinātu jauno koksnes materiālu izstrādi un izmantošanu būvniecībā. Šajā organizācijā ir apvienojušās pašvaldības, augstskolas, gan arī biznesa pārstāvji, lai veicinātu koka būvniecības attīstību. Pasaulē ir atsevišķas pilsētas, kas īpaši atbalsta koka izmantošanu būvniecībā. Piemēram, Londonas Hoknejas (Hackney) ir rajons, kur ir uzbūvētas vairākas daudzstāvu koka ēkas.

Latvijā koks būvniecībā tiek izmantots diezgan plaši, bet salīdzinoši mazākā daudzumā nekā citās valstīs. Arhitekti un būvinženieri atzīst, ka pēdējos gados arī Latvijā parādās jaunas ēkas, kurās tiek izmantoti inovatīvie koksnes materiāli, taču lielākoties, aizvietojot koku ar citiem materiāliem.

2015. gadā tika pabeigts dzīvokļu komplekss “Banyan Wharf” Londonā. Tā ir desmit stāvu augtsta dzīvojamā ēka. Ēkas kopējais augstums ir 33 metri, iekļaujot 6750 kvadrātmetru platībā ar 50 dzīvokļiem. Šis dzīvokļu komplekss jau ir ieguvis vairākas balvas četros konkursos.

Tiek atzīts, ka hibrīdkonstrukcijām (koka augstceltnes, kuras liek kopā ar tēraudu) ir liels potenciāls, kas paredz konstrukciju attīstību tuvākajos gados. Konstrukciju pamatā ir rūpnieciski ražotu koka paneļu apvienojums ar tēraudu, kurā koks var būt pat līdz 90%. Konstruktīvo ēkas sarežģītību rada ēkas stāvu izkārtojums.

Mūsdienu digitālās projektēšanas rīki ļauj veidot sarežģītas ģeometriskas formas ēkām un modernās iekārtas ļauj materiālu precīzi apstrādāt. Pasaulē arvien vairāk pieaug interese par koka arhitektūru un dažādu kokmateriālu ražošanu. Daļu ražo arī tepat Latvijā, piemēram, īpaši apstrādātas, ekoloģiskas ceļazīmes no mitrumizturīga saplākšņa, kas ir atjaunojams, dabīgs materiāls. Salīdzinājumā ar dārgajām alumīnija zīmēm, kuru izgatavošanai tiek patērēti lieki enerģijas resursi. Šādas ceļazīmes arī būtu drošākas pret zagļiem, jo to materiāls nav tik dārgs kā alumīnijs.

Ķīmiskā rūpniecība pasaulē ir atradusi dažādus veidus, kā koksni sadalīt sastāvdaļās, veidojot pārstrādes procesu, un radot to pašu, ko no naftas – benzīnu, plastmasu, u.c.  Latvijā šobrīd vērojams potenciāls no priežu un egļu skujām rūpnieciski iegūt dažādas bioloģiski aktīvas vielas, pēc kurām ir milzu pieprasījums pārtikas, kosmētikas rūpniecībā un farmācijas industrijā. Līdz ar to tiek meklēti arvien jaunas koka sastāvdaļu izmantošanas iespējas, popularizējot ideju par 100% koka pārstrādi.