+371 22841890

Jūrmalas koka privātmājas, Kalnciema ielas koka apbūve un citas koka arhitektūras izpausmes Latvijas arhitektūrā

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

Koka karkasa māju un stāvbūvju celtniecībai ir sena vēsture. Aizsākums meklējams vieglu koka ēku būvniecībā, kas plašāk zināmas Jūrmalai un Kalnciema ielai raksturīgo celtņu veidolā. Latvija var lepoties ar joprojām dzīvo koka arhitektūru. Tieši mūsdienās koka māju būvniecība un arhitektūra ir ļoti nozīmīga kultūras mantojuma daļa. Jo citur pasaulē nav tik daudzas saglabājušās koka ēkas.

Vēl pirms mazāk nekā simts gadiem Rīgā bija ap 12 000 koka ēku, kas vērtējams kā liels daudzums, salīdzinoši ar citām vietām pasaulē, kur koka namu nav gandrīz vispār. Rīgu varētu saukt par Koka pilsētu, kurai raksturīga koka māju apbūve visdažādākajās formās.

Līdz mūsdienām ir saglabājušās 4000 koka ēku un dažādu būvju. No tām 500 ir UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Baroka, klasicisma, historisma, šveiciešu stila un jūgendstila koka nami. Rīgā ir saglabājies savdabīgs, izcils 19.gs. koka arhitektūras mantojums, kas nelīdzinās citām Eiropas pilsētām. Tas padara Rīgu ievērojamu visā Eiropā.

Tiesa, šobrīd laika zobs un vēsturiskie apstākļi ir darījuši savu un daudz kas, protams, būtu uzlabojams. Tikmēr saglabājusies koka arhitektūra stāsta par mūsu valsts vēsturi. Pat visnecilākais koka nams par savu pastāvēšanas laiku var pastāstīt neiedomājamus stāstus. Kara darbības rezultātā Rīgā daudzas koka ēkas tika nodedzinātas. Iestājoties miera laikiem, tās sāka atgriezties Pārdaugavā – greznas celtnes, koka ēku puduri, koka privātmājas.

Koka nami visvairāk saglabājušies tieši Rīgas nomalēs, pilsētas centrā – mazāk. Pēdējo padomju gadu kapitālisma apstākļos daudzas koka būves zaudēja savu vērtību, tika pamestas un vēlāk centās tās nojaukt, tā vietā iebūvējot “mūsdienīgas” celtnes – betona veikalus, kafejnīcas, naktsklubus. Padomju laikā esam pazaudējuši daudz vērtīgu koka ēku, to vietā ceļot ideoloģijai atbilstošas  celtnes, piemēram, Zinātņu akadēmijas augstceltni (1951), “Rīgas modes”, viesnīcu “Latvija”.

Senākie koka apbūves nami ir datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija klasicisma stils, kas pastāvēja 17. – 19.gs. Tam raksturīgs antīko formu atdarinājums – bez liekām, dekoratīvām detaļām, monumentālisms, simetrija un vienkāršība, kolonnas ar pilastriem.

Klasiska Jūrmalas stila koka māja

Koka arhitektūras raksturojošie elementi ir:

  • Smalki, dekoratīvi koka rotājumi;
  • Smaili tornīši;
  • Grezni, stikloti lieveņi;
  • Rotājums ar kokgrebumiem.

Vecākās muižas RĪGAS pilsētā
Koka apbūve sastopama dažādos Rīgas mikrorajonos – Maskavas priekšpilsētā, Grīziņkalnā, Ķīpsalas apkaimē. Vispopulārākā koka apbūves vieta Rīgā ir Pārdaugava. Tā aizsākās 17.gs. bagātnieku apdzīvotajā Āgenskalna apkaimē. Kā arī, protams, Latvijas kūrortpilsētā – Jūrmalā.

  • Pusmuižnieka nams
    Viena no vecākajām koka ēka Rīgā, kas celta 1757. gadā, atrodas Daugavgrīvas ielā 28. Pašlaik gan tas ir ne visai izskatīgs nams.
  • Borherta muiža
    Tiek uzskatīta par vienu no vecākajām koka ēkām Rīgā un atrodas Torņakalna apkaimē. Ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas dzīvojamā ēka ir guļbaļķu būve. Kreisā piebūve celta šķautņu guļbūves tehnikā. Vērtīgs ir ēkas interjers un apdares elementi. Muižas dārzā aug aizsargājams dižozols.

Rīgas koka arhitektūra
Kleistu muižiņa, kas agrāk saukta par Kleistes muižu, jeb Kungu māju,  (vācu val.: Kleistenhof, Kleissenhof) ir celta 18.gs., šobrīd ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kleistu muižiņa ir vienstāvu ēka ar guļbūves konstrukciju uz augstiem mūra pamatiem, ar mansarda jumtu un greznu interjeru. Atrodas Pārdaugavā Kleistes apkaimē, Kleistu ielā 37.

Vēl viens izteiksmīgs koka apbūves komplekss tiek veidots Grīziņkalnā –vēsturiskajā strādnieku rajonā –  Mūrnieku ielā. Tas ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kurš ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturiskajā mantojuma sarakstā. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā šeit ir diezgan labi saglabājusies vecā koka apbūve, ēkas fasāde. Taču, lai saglabātu Grīziņkalna vecās ēkas, lai tās būtu dzīvošanai atbilstošas, 2003.gadā sākās restaurācijas darbi. Restaurēja gan par iedzīvotāju, gan par pašvaldības līdzekļiem. Nozīmīgi arī tas, ka vēlāk pēc ēku restaurācijas mainījās arī iedzīvotāju kontingents Grīziņkalnā. Šeit apmetās jaunas ģimenes ar bērniem, studenti, inteliģenti.

Kreislinga nams ir viena no Grīziņkalna vecākajām un ievērojamākajām ēkām atrodas Krāsotāju ielā 12, celta 1876.gadā. Šajā ēkā atrodas koka ēku renovācijas centrs un muzejs “Koka Rīga”. Tā mērķis ir veicināt tūrismu un saglabāt koka arhitektūru Rīgā.

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola  celta Krievijas impērijas laikā 1819. gadā un ir vecākā koka ēka Rīgas centrā, kas vienmēr pildījusi skolas funkcijas. Vienstāvu koka ēkā 30. gados tika nodibināta Valsts daiļamatniecības skola. 1978. gadā ēku skāra uguns nelaime. Vēlāk Lācplēša ielas 55.numura nams ticis atjaunots arhitektes Zaigas Gailes vadībā.

E.Laubes nams Ķīpsalā

ĶĪPSALAS koka apbūve
Ķīpsala
Daugavas tuvumā, kur paveras skaists skats uz mirdzošo Vecrīgu. Ķīpsala veidota uz nelielu zvejnieku ciematiņu bāzes, raksturīga ar rosību, ielu apbūvi. Ķīpsala ir nozīmīga vieta Rīgā arī šodien.
Ķīpsalu no pārējās Pārdaugavas atdala Zunds. Tā ir sala, kura tiek sadalīta zonās. Zunda kanāla zona, Ķīpsalas vēsturiskā apbūve ir iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā un ir valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija ar visām koka mājām, dzīvokļiem, ģipša fabriku u.c.
Ķīpsalas koka apbūve cieta 1786. gada ziemā, kad ledus sastrēgumi pārpludināja salu. Līdz 17.gs. 2.pusei Ķīpsalu dēvēja par Žagarsalu. Kāpēc? Tāpēc, ka tāds bijis kāda uz šīs salas dzīvojoša zvejnieka vārds. Ķīpsala bijusi mājvieta zvejniekiem un jūrniekiem. Zvejas vieta atradusies tieši pie Daugavas. 17. gs. to pārdēvēja par Ķīpsalu zvejnieka Pētera Ķipja vārdā. (Vecvārds – “Kip”- ķīpa, ādu sainis.) Ūdens tuvums dabiski nodrošināja iztikas avotu salas iedzīvotājiem, ļaujot to apdzīvot vairāk kā 300 gadus.

Ķīpsalas arhitektūrā raksturīgas – mazas vienstāvu un divstāvu koka mājas. Pēdējos gados šeit notikusi strauja kultūras attīstība, ar arhitektes Zaigas Gailes iedvesmu, kas “atsvaidzinājusi” seno arhitektūru autentiskā stilā. Ķīpsalā ir atjaunotas daudzas senās koka mājas, veikti arī ēku pārvietošanas darbi no Rīgas centra. Ne mazāk ievērojams koka apbūvē ir Balasta dambis, jeb saukts arī par Ķīpsalas un Podraga dambi, kura celšanas laiks datējams no 1764. līdz 1784.gadam. Balasta dambja vārdu tas ieguvis tāpēc, ka 18. gs. tur bijusi ierādīta vieta, kur Rīgā iebraukušajiem buru kuģiem izkraut lieko balastu (pārsvarā tie bija laukakmeņi). Kad kuģis tika pie kravas, tad no balasta akmeņiem vajadzēja atbrīvoties. Šim nolūkam atvēlēja Ķīpsalu un beigās tas tapa par Balasta dambi. Agrāk – Balasta dambis – bija galvenā iela uz salas, raksturīga ar koka apbūvi. Iela stiepjas 1730 metru garumā.

KALNCIEMA ielas kvartāls
Šobrīd tas ir viens no dzīvīgākajiem Rīgas kultūras centriem. To arhitektoniski sauc arī par brāļu Dambergu komūnu. Tas ir daudzpusīgs un izceļas ne tikai ar savu koka arhitektūru, bet tas pilda arī rosīga sabiedriskās dzīves centra funkciju. Tur regulāri notiek dažādi pasākumi, brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, izglītojoši kursi un dažādi pasākumi visai ģimenei. Īpašu popularitāti pilsētā ir ieguvis ar vietējo zemnieku un amatnieku produkcijas tirgus ar sezonas veltēm. Kalnciema kvartālā ir arī Vīna veikals, kafejnīcas, restorāns “Māja”, Kuldīgas rezidence. Melnsila ielā 10b kopš 2016. gada atrodas Koka arhitektūras centrs, un Koka arhitektūras fonds, kur sniedz konsultācijas par koka arhitektūras saglabāšanu, restaurāciju, kā arī projektē ēkas.

Kalnciema kvartāla atjaunoto koka ēku komplekss ir 18. un19. gadsimta (Eiropas vēlīnā klasicisma stila) koka arhitektūras mantojums. Tas ir koka arhitektūras ansamblis. Mājas fasādes koka apdare, dekoratīvi koka grebumi. To atjaunošana sākās 2001. gadā. Atjaunojot pašu nepieciešamāko – jumtu, ūdens noteku, pamatu remontu, pārkrāsojot fasādes galvenās daļas. Mūsdienās ēkas tiek restaurētas, izvēloties autentiskas tehnoloģijas – nama fasādes krāsojot ar lineļļas krāsām, jo vecu māju restaurācijai jāpieiet ar lielu rūpību, lai procesa gaitā nepazaudētu ēkas autentiskumu un sākotnējo šarmu.

Kalnciema iela no abām pusēm paver brīnišķīgu skatu ar koka apbūves mājām. Kopumā ielu rotā 23 vienstāvu un divstāvu ēkas.

Kalnciema ielas rota ir 18.gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis – Hartmaņa muižas ansamblis. Tas ir viens no skaistākajiem kultūras elementiem Kalnciema kvartālā. Tā ir vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda tipa jumtu un manteļskursteni. Ēka būvēta  1786. gadā un sākotnēji ir celta šķautņu guļbūves veidolā. Vēlāk, restaurējot, piebūvēta deju zāle un kolonnas, kas vērstas ar skatu pret ielu.

MASKAVAS priekšpilsēta
Maskavas priekšpilsētā ilgstoši bija atļauta tikai koka būvniecība. 17., 18. gs. nodedzināja vairāk nekā 700 namus Maskavas priekšpilsētā, atstājot bez pajumtes  vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju. Arī vēlāk tās tika atjaunotas vairākas reizes. Visvairāk tika celtas nelielas vienstāvu koka ēkas.

Maskavas priekšpilsētas pērle ir Rīgas Jēzus baznīca. Tas ir Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas dievnams. Baznīca celta no 1818. līdz 1822. gadam. Tās sākotnējais projekta autors bija Kristians Frīdrihs Breitkreics, taču projektu pabeidza arhitekta Johana Pētera Krīka vadībā. Baznīca ir no koka guļbaļķiem, ar kolonnām. Baznīcai nav nevienas vitrāžas. Baznīcas zvans ir liets no bronzas, un ir saglabājies no 1708. gada.
Elijas ielā vairākas koka ēkas tika nojauktas, Zinātņu akadēmijas celtniecības dēļ. Saglabājusies ir viena Elijas ielas 1 ēka.
Jersikas ielas komplekss – būvēts 19.gs. Jersikas ielā. 20. gadsimta koka ēka ir “Lido” galvenās ēkas atpūtas nams. Tā ir viena no lielākajām koka guļbūves ēkām visa Eiropā. Tajā vienlaicīgi var uzņemt ap 1000 viesu. Ēka ir īpaša ar to, ka tā ir būvēta no speciāli izmeklētām, vairāk kā 100 gadus vecām, Latvijas eglēm.

Dzintaru koncertzāle Jūrmalā

JŪRMALAS koka apbūve
Jūrmala ir brīnišķīga koka pilsēta Rīgas jūras līča piekrastē. Tā ir Latvijā lielākā kūrortpilsēta, atrodas Vidzemē, 25 km attālumā no Rīgas. Pilsēta stiepjas 24 kilometru garumā gar Rīgas līci un Lielupi. Viens no lielākajiem kūrortpilsētas lepnumiem ir tās unikālā arhitektūra, kuras būvniecība ir aizsākusies 19. gs. un 20. gadsimta sākumā. Jūrmalas koka arhitektūrai raksturīgi dekoratīvi tornīši un stiklotas verandas. Dekorativitāte, koka stāvbūvju vieglums, mozaīku krāsainība raksturo vieglo Jūrmalas apbūvi un tiekšanos pēc pilnasinīgas vasaras pie jūras.

Jūras iela
Vēl 19.gadsimta sākumā Jūras iela veidojusies Majoros kāpu un mežu ielokā. Laikam ejot tā ir papildinājusies ar brīnišķīgiem arhitektūras pieminekļiem, reprezentējot dažādus arhitektūras stilus. 20.gs sākumā tika uzceltas greznas vasarnīcas ar dārziem, zirgu staļļi, skaistas lapenes, pansiju ēkas un villas bagāto ļaužu aprindām. Namus rotā kokgriezumi, dažādi koka dekorējumi, terases, kolonnas ar grezniem kapiteļiem.
Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde
Ēka būvēta 20.gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā. Šajā namā pirmo reizi Jūrmalā piedāvāja dažāda veida jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstraktu vannu procedūras visa gada garumā. Tā bija lieliska relaksācija atpūtniekiem. Koka ēka raksturīga ar diviem stāviem, ar augstu ēkas cokolu, ar dekoratīvu kokgriezumu. Padomju laikos šī bijusi viena no labākajām ārstniecības iestādēm.
Dzintaru koncertzāle
Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras vēstures pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu, kādreiz bijis populārs ar nosaukumu “Edinburgas koncertzāle”. Celta 1936. gadā Dzintaros, būvēta ar metāla konstrukciju un koka apdari, kas labi saglabā akustiku.
Viesnīca “Villa Joma”
Celta un pilnībā atjaunota 19.gs. nogalē. Izteiksmīgais koka nams uz Jūrmalas galvenās promenades blakus Dzintaru koncertzālei.

Borherta muižiņa Pārdaugavā

Vēsturiskās koka ēkas MŪSDIENU SKATĪJUMĀ

Tā kā koks ir dabīgs materiāls un koka ēkas ir senas, to pilnīga atjaunošana izmaksā ļoti dārgi. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vēsturiskās koka ēkas netiek restaurētas. Ir īpašnieki, kas nerod vēlmi atjaunot šādus namus, jo tie ir seni, ar zemāku energoefektivitāti un uguns nedroši. Tādēļ vieglāk tos nojaukt un uzcelt vietā jaunas, spožas rezidences.

Sevišķi izceļams faktors ir māju būvniecības mērķis. Jūrmalā izsenis celtas vasaras dzīvošanai piemērotas koka mājas, ar mazām istabām. Jūrmalas vasarnīcas nebija paredzētas dzīvošanai ziemā. Tā kā mūsdienu urbānās vides ietekme ir krietni mainījušas cilvēku prasības, tad lielākoties vecās mājas tiek nojauktas, to vietā uzbūvējot plašākas, greznākas celtnes, kur saistību ar klasisko Jūrmalas koka arhitektūru var tikai attāli nojaust.

Šobrīd, par laimi tradicionālajai koka arhitektūrai, arhitektu vidū pastāv domāšanas virziens, kas vienlaikus vienā objektā ļauj saglabāt tradicionālās vērtības un iekļaut modernās tendences. Jaunie arhitekti cenšas atjaunojot senatnes noskaņu.  Pastāv arī pasūtītāji, kam ir būtiska vēstures saglabāšana, kas vēlas sakārtot savu senču īpašumu, uzstādot šo faktoru par primāro. Taču, lai saglabātu kāda konkrēta īpašuma, rajona vai pilsētas kopīgu vienotu veidolu, tas ir jādara vienoti – visam ēku kompleksam vienlaicīgi, nevis atsevišķi domājot par vienu konkrētu māju.