+371 22841890

Izbūvēti bēniņi Attic Loft, Polijā // Arhitekts: Cuns Studo // Foto: Hanna Dlugosz

JUMTS UN BĒNIŅI PANEĻU MĀJĀS

Bēniņi un jumts nereti rada asociācijas ar siltu cepuri, kas aukstā laikā parūpējas par valkātāja komfortu. Līdzīgi ir koka karkasa mājai un jebkurai citai ēkai. Kārtīgs jumts un nosiltināti bēniņi atvairīs vēju un aukstumu. Kas “lācītim vēderā” jeb kāda konstrukcija ir jumta pamatā, kādi ir jumta seguma materiāli un ko iespējams darīt ar neapdzīvotiem bēniņiem, lasi šajā rakstā.

Jumta konstrukcija
Māju būvniecībā ir 2 veidu jumtu konstrukciju risinājumi:

  • dzelzsbetona pārsegums – kā pamatne plakanajiem jumtiem,
  • koka konstrukcija – kā pamatne jebkuram cita veida jumta tipam.

Dzelzsbetona pārsegumiem ir daudz priekšrocību. Tos izmanto sākot no privātmāju būvniecības, daudzstāvu māju celtnēm, līdz pat sabiedriskajām (bērnudārzos, tirdzniecības centros, noliktavās, uc.) Dzelzsbetonam piemīt laba siltumizolācijas un skaņas īpašības un ir samazināts svars. Bet pie paaugstinātas temperatūras tas var zaudēt savas izturības spējas.

Koka konstrukcijas var iedalīt divos veidos

  • objektā veidotas – koka kopnes,
  • rūpnieciski izveidotas gatavās kopnes.

Koka kopnes  ir vieglas, izturīgas un ekoloģiskas konstrukcijas, kas klientam atvieglo būvniecības procesu un palīdz ietaupīt projekta realizācijas laiku, koksni un finanšu līdzekļus. Vislabākajam rezultātam ieteicams padomāt par projektam piemērotāko jumta kopnes veidu, balstoties uz ēkas vai būvniecības īpatnībām.
Koka kopnes jumtiem, kuras kopā sastiprinās ar metāla stiprinājumiem – tās ir veidotas no viegla, izturīga, videi draudzīga materiāla, kas ir ekonomisks un sniedz daudzveidīgu formu izvēli. Kopnes ir dažādas. Tām jābūt ir ugunsdrošām, kopnes ir kā dekoratīvs elements, ir saliekamas, līmētas. Līmētām koka kopnēm ir lielāka nestspēja, var izmantot kā dekoratīvu elementu.

Pirms izvēlēties vispiemērotāko variantu:

  • ir jāizvērtē konstrukcija,
  • ir jāizvērtē koka siju izvietojums,
  • jumta seguma veids un plānotais slīpums.

 

Koka kopņu varianti

Populārākie jumta veidi un to segumi koka mājām

Plakanais jumts (bezbēniņu) jumts
Tie ir jumti bez bēniņiem. Šiem jumtiem virsū tiek klāts bitumena segums. Tas samazina jumta seguma izmaksas (nepieciešams mazāk materiāla, kā arī pats materiāls cenas ziņā ir lētāks), taču ir jāņem vērā, ka zem šāda jumta seguma ir jābūt ļoti stingrai konstrukcijai (parasti betona vai dzelzsbetona paneļu pārsegumam). Kā arī, izvēloties šādu jumtu, jārēķinās, ka tiek zaudēta telpa, jo nav iespējams izbūvēt bēniņus. Ja ir plakanais jumts, uz tā parasti  krājas nokrišņi – sniegs, tas rada lielu slodzi jumta konstrukcijai. Ja jumts ir tehnoloģiski pareizi izveidots, tam ir piemontētas noteces, nokrišņi jumtam kaitējumu nenodarīs.

Divslīpju jumts
Tas ir viens no vienkāršākajiem jumta veidiem, kā arī ir visizplatītākais jumta veids.
Tas sastāv no divām vienāda platuma virsmām, kas ēkas vidū tiek savienotas jumta korē. Nokrišņi tiek novadīti uz abām pusēm. Divslīpju jumts ir praktisks, drošs, vienkārši uzbūvējams, kā arī to var pārsegt ar jebkuru jumta segumu.

Lauztais jumts, jeb mansarda jumts
Arvien biežāk pieprasīts, tas sastāv no četrām jumta plaknēm, katrā mājas pusē pa divām. Augšējās ir slīpākas, zemākās ir stāvākas plaknes. Šī franču stila jumta kore ir iecienīta, jo tas dod papildus telpu apdzīvotajiem bēniņiem, kur var glabāt arī mantas.

Dizainers: PRO forma // proformadesign.ru

Vienslīpes jumts
To parasti veido neliela platuma saimniecības ēkām, kura konstrukcija ir ļoti vienkārša, tā ir tikai vienā noteiktā slīpumā novietota plakne. Tā nav piemērota ēkām, kuru platums pārsniedz 10 metrus, jo viss nokrišņu ūdens tiek novadīts uz vienu pusi un būtu jāierīko apjomīgas ūdens aizvadīšanas sistēmas. Mūsdienu arhitektūrā vienslīpes jumtu nereti izmanto kā sarežģītāka jumta sastāvdaļu, panākot netradicionālus jumta risinājumus.

Četrslīpju jumts jeb teltsveida jumts
Tā ir diezgan sarežģīta un interesanta konstrukcija. No šī jumta konstrukcijas nokrišņu ūdens tiek novadīts uz visām četrām pusēm teknēs, kas izvietotas ap visu māju.

Bēniņu siltināšana
Siltinot māju, svarīgi, lai visu stāvi būtu vienlīdz silti. Daudzstāvu mājai, kurai ir pietiekama apkure, radiatori ir silti, taču augšējā stāvā vienalga ir auksts. Tas tāpēc, ka netiek nosiltināti bēniņi, jo par tiem bieži vien aizmirst. Viena no būtiskākajām vietām mājā, kurā zūd ēkas siltums ir augšējā stāva pārsegums, tāpēc bēniņu siltināšana būtu viena no būtiskākajām lietām, kam namīpašniekam jāpievērš uzmanība.

Aukstie bēniņi
Gan privātmājām, gan arī daudzstāvu publiskajām un dzīvojamām ēkām visbiežākais augšējās telpas tips ir tā saucamie aukstie bēniņi – tie ir bēniņi bez apkures. Auksto bēniņu galvenais uzdevums ir:

  • Novērst siltuma aizplūšanu no ēkas,
  • Jumta sasilšanu,
  • Veidot skaņas izolāciju vēja brāzmu laikā.
  • Karstā vasarā neļauj telpai pārkarst.

Foto: northouse.lv

Jebkura tipa bēniņiem  viena no svarīgākajām lietām ir pareiza ventilācija.

Ēkai ir jāatbilst būvnormatīviem ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet galvenokārt jau tādēļ, lai tās iemītnieki justos komfortabli – kādēļ gan citādi tērēt naudu remontam, labiekārtošanai. Nepareiza siltināšanas izvēle ir ne vien ekonomiski neizdevīga, maksājot par apkuri, bet var arī bojāt ēku, ja notiek nepareiza gaisa cirkulācija, veidojas kondensāts, kas veicina pelējuma rašanos, kaitē koka konstrukcijai un vēl citu materiālu kvalitātei, no kā būvēta ēka.  Izvēloties siltumizolāciju, jāņem vērā gan finansiālās iespējas, gan materiālu īpašības, tai pat laikā ir jāievēro, ka atbilstoša siltumizolācija ir ilglaicīgs ieguldījums.

Materiālam jābūt:

  • ar zemu siltumvadītspēju,
  • mitruma izturīgam,
  • uguns noturīgam vai pilnībā nedegošam,
  • ilgmūžīgam,
  • grauzējiem netīkams.

Materiāls siltināšanai
Bēniņu siltināšanai ir piemērots beramās izolācijas veids, kas veido daudz blīvāku izolācijas slāni.

  • Ekovate;
  • Beramā minerālvate.

Video ieskatam:

Mājas jumts
Jumts ir “mājas cepurīte”, kas ir viens no mājas svarīgākajiem elementiem gan vizuāli, gan funkcionāli. Jumta pamatfunkcija ir – pasargāt mājas konstrukciju un iemītniekus no dažādiem ārējiem apstākļiem. Lai jumta segums spētu pilnvērtīgi kalpot, tas jāpapildina arī ar dažādiem, jumta segumam atbilstošiem, papildus elementiem:

  • ūdensnoteku sistēmām,
  • jumta ventilācijas sistēmām,
  • ūdens novadīšanas kanālu sistēmām u.c. piederumiem.

Jumta segumu ir būtiski regulāri nodrošināt ar tehnisko apkopi atbilstoši tehniskajām prasībām. Pareizi uzstādīts un kopts jumts nodrošina ilgstošu komforta saglabāšanu un jumta konstrukcijas ilgmūžību.

Lai izvēlētos savai mājai vispiemērotāko jumta seguma veidu, ir nepieciešams iepazīties ar to raksturīgām īpatnībām. Šeit būs daži zināmākie jumta seguma veidi:

Bezazbesta šīfera jumts
Tās ir viļņotās plāksnes. Diezgan izturīgs, triecienizturīgs, veselībai un apkārtējai videi nekaitīgs jumtu sedzošs materiāls. Tas ir dažādās krāsās, ir augsta noturība pret mainīgajiem klimata apstākļiem. Bezazbesta šīferis ir pēctecis padomju laika azbesta šīfera loksnēm, kuras bija kaitīgas apkārtējai videi.

Materiāla īpašības:

  • Kalpošanas laiks ir 50 un vairāk gadu;
  • Mitruma un erozijas izturīgs;
  • Noturīgs pret pūšanu un sēnīti;
  • Nedegošs;
  • Minimāla kondensāta veidošanās;
  • Noturīgs pret krasām temperatūras svārstībām;
  • Neaiztur radaru un radio viļņus;
  • Loksnes viegli apstrādāt ar rokas instrumentiem.

Bitumena viļņotās loksnes
Bitumena viļņotās loksnes tiek ražotas no organisko šķiedru kompozītmateriāla (kartona), piesūcinot to ar krāsu un bitumenu. Šīs loksnes ir vieglas un lielas, tādēļ tās ir ērti ieklājamas (līdzīgi kā bezazbesta šīferis), tāpat tās pieejamas dažādās krāsās. Šī jumta seguma pluss ir tā zemā cena, bet tā kalpošanas laiks ir salīdzinoši īss, tikai 5 – 15 gadi.

Ir plašas iespējas izvēlēties sev patīkamāko jumta konstrukcijas veidu.

Metāla jumta segumi
Tie ir pieejami dažādās krāsās un formās (viļņveida, profilētās un valcētās skārda loksnēs), tās ir viegli ieklājamas un to ieklāšana var būt atšķirīga. Ja metāla jumta segumu pabalējis vai parādījušās korozijas pazīmes, to iespējams atjaunot, pārkrāsojot. Iegādājoties metāla jumta segumu, jāpievērš uzmanība seguma pārklājumam un metāla biezumam, jo biezāks būs metāls un vairākas aizsardzības slāņu kārtas, jo ilgāks būs tā kalpošanas laiks. Ar laiku zem metāla jumta segumiem veidojas kondensāts, tādēļ, lai tas nenokļūtu bēniņos un siltumizolācijā, nepieciešams zem jumta seguma ieklāt pretkondensāta plēvi. Negaisa laikā uz metāla jumtiem rodas paskaļš troksnis. Metāla segums kalpo apmēram 15 – 40 gadus.

Dakstiņu jumts
Dakstiņu jumta segums ir ar senu lietošanas vēsturi un tas sevi ir pierādījis vairāku gadsimtu gaitā. Laikam ejot tā ražošanas kvalitāte ir krietni uzlabojusies. Šis jumta segums ir labvēlīgs sliktiem laikapstākļiem. Senākie ir māla dakstiņi, ir arī betona dakstiņi, kas ir lētāki par māla dakstiņiem, taču abi pēc formas ir vienādas.
Dakstiņi tiek ieklāti uz jumta latām, dakstiņus piestiprinot ar skrūvēm vai speciāliem stiprinājumiem, taču to ieklāšana nav tik vienkārša kā varētu šķist, it īpaši sarežģītākas formas jumtiem, tādēļ to montāža prasa zināmu pieredzi. Tā kalpošanas laiks ir 40 – 100 gadi.

Akmens jumts jeb dabīgā šīfera jumts
Šīferis, bieži saukts par slānekli, ir akmens, kas radies pirms 500 miljoniem gadu un ticis izmantots kā celtniecības materiāls jau senajā Ēģiptē. Šis ir ekskluzīvs un izturīgs jumta segums, kurš savas labākās īpašības saglabājis simtiem gadu. Tas ir vieglāks par dakstiņu jumtu. Akmens jumts ir ilglaicīgs, taču salīdzinoši dārgs. To piestiprina pie jumta latām ar naglām vai ar speciāliem jumta āķīšiem.

Niedru jumts
Niedru jumts tiek ieklāts no kūlīšos sasietām niedrēm, kas pie jumta latām tiek piestiprināts ar stieples palīdzību. Niedru jumts tiek veidots 250 – 400 mm biezs. Tas ir ekoloģisks un ar dabisku izskatu. Tas ir piemērots lauku mājām, vasaras mājām. Tas ir diezgan sarežģīti uzklājams, un kalpo 40 – 60 gadus.

Saliekamā māja “Avalon House”, Austrālija // Arhitekts: ArchiBlox // Foto: Michael Wickham

Jumts ar zālāju
Tā kā mūsdienās  viss dabīgais un ekoloģiskais kļūst moderns, tad šis ir ļoti interesants jumta veids lauku mājām. Šis jumts ir diezgan smags, sevišķi mitros laika apstākļos tas piesūcas ar mitrumu. Tādēļ šim jumtam ir vajadzīga spēcīga, izturīga jumta konstrukcija. Šo segumu ieklāj uz līdzenas pamatnes, pārklājot to ar hidroizolācijas materiāliem uz kuriem tiek uzklāta purva virskārta (zeme ar visu zāli, sūnu). Senāk, kad hidroizolācijas materiāli nebija pieejami, tā vietā tika izmantotas bērza tāsis un daži šādi būvēti jumti kalpo vēl līdz mūsdienām (~100 gadi). Šādi ieklāts jumts ne vien skaisti izskatās, bet tas arī kalpo kā jumta siltumizolācija. Aptuvenais kalpošanas laiks ir 40 – 80 gadi.

Mansards – izbūvētie bēniņi
Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst bēniņu telpu izmantojums, neatstājot ēkās liekas, tukšas un neapdzīvotas platības. 1630. gadā franču arhitekts Fransuā Mansards (François Mansart)  pirmo reizi dzīvošanai piedāvāja izbūvētus bēniņus. Tādēļ viņam pa godu dzīvojamie bēniņi ieguva nosaukumu – mansards.

Mansardu siltumizolācijai izmanto speciālās būvniecības putas, kas :

  • ievērojami samazina ārējo troksni;
  • novērš sniega uzkrāšanos un lāsteku veidošanos.
  • Gada karstākajā laikā iekštelpu temperatūra nepaaugstinās, jo putas arī novērš gaisa sasilšanu no uzkarsētā metāla. Gluži pretēji ziemā mājas iekšējais siltums saglabājas ilgu laiku, tādā veidā samazinot izmaksas par apkuri.

Tipisks mansarda jumta paraugs. // Foto: roofingmagazine.com/

Mansards – kā ērtība dzīvojamā telpā
Mūsdienu arhitekti mansardu var pārvērst par mākslas darbu, atbilstoši savām ērtībām, jo tieši tikai bēniņos ir iespējami logi ar skatu pret debesīm, kas dod vairāk gaismas, kā arī var interesanti izdekorēt neapstrādātās sienas.
Augšstāva telpu netipiskās formas ir lieliska vieta pašizpausmei, improvizācijai un novatoriskiem risinājumiem mājokļa individuālā interjera izveidē. Pateicoties šīm īpašībām, mūsdienās mansarda, bēniņu vai studio tipa dzīvoklis no sākotnējā funkcionālā risinājuma pārtapis par elitāras klases īpašumu.
Dizaineri atzīst, ka ēku jumti kalpo par avotu radošiem meklējumiem un paver plašas iespējas fantāzijas lidojumam. Savukārt nekustamā īpašuma eksperti atzīmē, ka mansards bēniņos palielina īpašuma vērtību un ir vērtīga investīcija ar ienesīgumu nākotnē. Tajā pašā laikā Rīgā ir daudz neizbūvētu mansardu, jo bēniņu rekonstrukcijas projekts veido pusi no neizbūvēto bēniņu cenas, un saskaņošanas process ir tehniski sarežģīts.

Daži piemēri mansarda izbūvei
Tā kā bēniņos  jumta konstrukcijas ir no koka, tad ir jāparedz to iekļaušana kopējā interjerā. Mansardu jumti vizuāli palielina telpu. Mūsdienās mansardus reizēm izmanto kā ērtu guļamistabu. Mansards savas norobežotības dēļ ir attālākā vieta no ieejas, tāpēc tā kļūst par klusu vietu , kur var atpūsties no nogurdinošas dienas vai ielu kņadas. Pat ja telpa nav liela, šeit guļamistabu, bērnistabu vai atpūtas stūri var iekārtot arī pavisam mazā platībā, jo neko vairāk par dažām mēbelēm atpūtai nemaz nevajag, atliek tikai padomāt par to, kā panākt mājīguma noskaņu. Jumta koka konstrukcijām jāpievērš uzmanība, jo tās ir nesošās un nedrīkst demontēt. Tāpat ir nepieciešama atbilstoša koka apstrāde, lai panāktu konstrukciju ilgmūžību un vizuāli pievilcīgu skatu.

Mansarda priekšrocības:

  • Tas labi iederas gan dzīvojamā mājā, gan arī dzīvokļos;
  • Telpas vienmēr būs gaišas;
  • Augstais stāvs nodrošina tīra gaisa ieplūdi;
  • Lieliskais skats no loga, kuru neaizsedz priekšā augoši koki, krūmi utt;
  • Mansardu var izmantot arī kā terasi;
  • Platība ļauj izpausties radošajā interjera dizaina jomā;
  • Šis ir mājas pēdējais stāvs, nav jārēķinās ar augšējiem kaimiņiem.