+371 22841890

JUMTI UN JUMTA SEGUMU VEIDI KOKA MĀJĀM

Projekts “Ella” // Platība: 123 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Mājas jumts ir ne tikai vienkāršs pārsegs, tas arī aizsargā pret lietu, sniegu, saules stariem, uzturot nemainīgu komforta līmeni koka karkasa mājā. Jumts ir sava veida mājas arhitektūras turpinājums, nobeigums mājas kopskatam. Taču  jumtam ir jābūt ne tikai skaistam, bet arī drošam. Šeit aplūkoti mūsdienās populārākie koka privātmāju jumtu veidi un segumi. Pastāvot jumtu un segumu veidu dažādībai, tai skaitā tradicionālajā būvniecībā pazīstamos niedru, salmu un lubiņu jumta segumus, kas vairāk gan ir pieprasīti tradicionālajās koka būvēs, par tradicionālo būvniecību vairāk lasi šajā rakstā.

JUMTU VEIDI
Plakanais jumts

Pēdējā laikā arvien populārāki kļūst savietotie (t.s. bez-bēniņu) jumti, kam virsū tiek klāts bitumena segums. Tas samazina jumta seguma izmaksas (būvniecībā nepieciešams mazāk materiāla, kā arī pats materiāls cenas ziņā ir lētāks), taču ir jāņem vērā, ka zem šāda jumta seguma ir jābūt ļoti stingrai konstrukcijai (parasti betona vai dzelzsbetona paneļu pārsegumam). Kā arī, izvēloties šādu jumtu, jārēķinās, ka tiek zaudēta telpa, jo nav iespējams izbūvēt bēniņus. Ja ir plakanais jumts, uz tā parasti  krājas nokrišņi – sniegs vai lietus, tas rada lielu slodzi jumta konstrukcijai. Ja jumts ir tehnoloģiski pareizi izveidots, tam ir piemontētas noteces, nokrišņi jumtam kaitējumu nenodarīs. Šādam jumtam var būt divu veidu noteces – ārējās vai iekšējās. Ārējās noteces ir visiem labi zināmās notekcaurules mājas ārpusē, ko pārsvarā montē slīpajiem jumtiem. Iekšējās noteces nozīmē, ka ūdens uzkrājas jumta iekšpusē un pa kanalizācijas stāvvadiem tiek novadīts lejā uz kanalizācijas caurulēm. Jāatzīmē, ka lietus ūdens novadīšanai un kanalizācijai būtu jāizveido atsevišķi stāvvadi.

Divslīpņu jumts ar bēniņu izbūvi
Divslīpņu jumtu veido, ja vēlas telpas, kur uzglabāt mantas, vai  arī ir vēlme izbūvēt tajos telpas. Bēniņu labiekārtošana prasa daudz mazāk pūļu un naudas, nekā jaunu piebūvju labiekārtošana. Turklāt, izbūvējot bēniņus, nav nepieciešams izmantot papildus platību piemājas teritorijā.

Privātmājas projekts “Darius” // Platība: 220 m2 // Vizualizācija: northouse.lv

Vienslīpņu jumts
Pašlaik vienkāršākais un lētākais risinājums ir vienslīpņu jumts. Tas ir savietotā jumta veids, kas uz sienām balstās  dažādos augstumos. Jumta slīpums ir tikai vienā virzienā. Taču ir arī kāds mīnuss – nav iespējams izbūvēt bēniņus.

Četrslīpņu jumts
Četrslīpņu jeb teltsveida jumtam ir ievērojami sarežģītāka konstrukcija, taču tas ir arī arhitektoniski pievilcīgāks. Individuālajā būvniecībā šis jumta veids  nav pārāk populārs, jo ir komplicēts un jumta izveidei ir  salīdzinoši augstas izmaksas. No četrslīpņu jumta nokrišņu ūdens tiek novadīts uz visām četrām pusēm teknēs, kas izvietotas visapkārt mājai.

Piramīdas jumts
Arī piramīdas veida jumts vizuāli ir ļoti interesants.  Ekstravagantā izskata dēļ to parasti veido kā tradicionālas jumta konstrukcijas papildus elementu vai izbūvē mazām ēkām, piemēram, garāžai vai citām palīgēkām.

Kombinētais jumts
Kombinētais jumts ir vizuāli izteiksmīgs un pamanāms.  Šim jumtam ir dažādas šķautnes. Ēkās ar šādu jumtu zem augstās jumta daļas dažkārt ierīko divus apdzīvojamus stāvus, bet zem lēzenās daļas – tikai vienu.

Korē lauztais jumts
Šim jumtam ir salīdzinoši liels lauziena leņķis, un tas ļauj lietderīgāk izmantot mansarda telpu. Jumta forma mājai piedod ļoti greznu arhitektonisku izskatu. Katrai ēkai, atkarībā no jumta konfigurācijas, ir piemērots savs konkrēts jumta segums. Jumta segumu izvēlas atkarībā no jumta slīpuma, piemēram, savietotam jumtam bieži veido bitumena uzkausējamo jumta segumu. Savukārt jumtiem ar vismaz 15 grādu slīpumu ieteicams izvēlēties metāla, bituma šindeļu, māla, betona dakstiņa u.c. jumta segumu.

Jumts ir viena no svarīgākajām būvniecības procesa sastāvdaļām, tāpēc nebūtu vēlams taupīt uz tā rēķina. Tikai kvalitatīvs jumta segums, kā arī pareiza tā ieklāšanas tehnoloģija pasargās māju no nokrišņiem un laikapstākļu iedarbības. Mēdz teikt, ka vīru neskata no cepures. Māju gan var vērtēt pēc jumta. Nekvalitatīvs vai nepiemērots jumta segums var sagādāt daudz problēmu un galvassāpju. Jumts ne tikai izdaiļo māju, bet arī pasargā no lietus, sniega un citiem nokrišņiem. Lai izvēlētos savai mājai piemērotāko jumta segumu, vēlams zināt tā īpašības un kalpošanas ilgumu.

JUMTA SEGUMU VEIDI

Viļņotā bitumena jumta segums
Šis ir  vienkāršākais jumta segums. Viļņotais bitumens tiek ražots no organisko šķiedru kompozītmateriāla, piesūcinot to ar krāsu un bitumenu. Loksnes ir vieglas un ātri montējamas, līdzīgi kā vecais padomju laiku šīferis. Viļņotās bitumena loksnes var būt dažādās krāsās. Šī jumta seguma priekšrocība ir zemā cena. Viļņotā bitumena lokšņu jumta segumu ieteicams veidot saimniecības ēkām, palīgēkām, maznozīmīgām ēkām. Kalpošanas laiks ir  salīdzinoši īss – apmēram 15 gadi.

 

Bezasbesta šīferis
Šis jumta segums līdzinās vecajam azbesta šīfera jumtam. Taču līdzīga ir tikai forma, bezazbesta šīfera ražošanā netiek izmantots videi un veselībai kaitīgais  azbests, kā tas bija senāk. Bezazbesta šīferis tiek ražots izmantojot cementu, kaļķi un celulozes šķiedras. Bezazbesta viļņotās loksnes ir elastīgākas par azbesta šīfera loksnēm, un ir pieejamas dažādās krāsās. Loksnes tiek stiprinātas pie jumta latām ar skrūvēm vai naglām, līdzīgi kā azbesta šīferis. Tas arī ir šī jumta seguma pluss, jo, ieklājot to, nav nepieciešams mainīt jumta konstrukciju vai latojumu. Šī jumta seguma trūkums – lai arī tas tiek ražots pēc  mūsdienīgas tehnoloģijas, vizuāli tas tomēr atgādina padomju laika azbesta šīfera loksnes. Jumta seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir 25-45 gadi.

Bitumena uzkausējamais jumta segums
Bitumena jumta segumu parasti veido plakanajiem jumtiem un jumtiem ar nelielu slīpumu, piekausējot to jumta konstrukcijai ar gāzes degļa palīdzību. Šī jumta priekšrocības ir ātrā ieklāšana un salīdzinoši zemās izmaksas. Lai nodrošinātu jumta segumam ilgāku kalpošanu, ruļļveida materiāls tiek ieklāts divās kārtās. Jumta seguma kalpošanas laiks ir apmēram 35 gadi.

 

 

Metāla jumta segums
Metāla jumta segumi ir pieejami dažādās krāsās un formās. Loksnes var būt viļņotas, profilētas, valcētas, to ieklāšanas tehnoloģija var atšķirties. Viļņotās un profilētās loksnes ir viegli ieklājamas, tās klāj uz iepriekš sagatavotām un ar antiseptiķi apstrādātām koka latām, pieskrūvējot ar speciālām skrūvēm. Valcprofila jumta seguma ieklāšana notiek, loksnes savā starpā valcējot un salokot. Loksnes pie jumta latām tiek stiprinātas ar speciāliem āķiem, tādēļ valcprofila jumta segums ir salīdzinoši ūdensdrošs. Metāla jumta segumu iespējams atjaunot, to pārkrāsojot. Jumta seguma trūkumi ir iespējama kondensāta veidošanās, tādēļ pirms jumta seguma ieklāšanas, jāieklāj pretkondensāta plēve un rūpīgi jānolīmē salaiduma vietas. Metāla jumta segums lietus, sniega laikā ir salīdzinoši skaļš. Jumta seguma kalpošanas laiks ir apmēram 40 gadi.

Bitumena šindeļu jumta segums
Bitumena šindeļi sastāv no stiklšķiedras vai poliestera armējuma, uz kā tiek veidots  ar minerālu skaidiņām pārklāts bitums. Bitumena šindeļu jumta segums tiek ieklāts uz līdzenas virsmas, piemēram, OSB, finiera, vai kokskaidu plāksnēm un piestiprināts ar naglām. Bitumena šindeļu ieklāšanas process nav sarežģīts, taču tas ir laikietilpīgs. Bitumena šindeļi ir plāni un lokani, tādēļ tos var ieklāt arī sarežģītas konfigurācijas jumtiem. Šindeļiem saulē uzkarstot, tie savstarpēji salīp un veidojas vienlaidus pārklājums, tas nodrošina  jumtam ilgmūžību un novērš risku, ka tas varētu laist mitrumu. Bitumena šindeļu jumta trūkums – uz  tā intensīvāk veidojas sūna, tādēļ tas ir biežāk jātīra, kā  arī, ja jumts sāk laist mitrumu, ir grūtāk atrast bojāto vietu. Bitumena šindeļu jumtam ir nepieciešama līdzena pamatne, un tas sadārdzina ieklāšanas izmaksas. Jumtam ir specifiska smaka, kas ar laiku izgaro, tomēr komfortam ir vēlams veidot papildus ventilāciju. Bitumena šindeļu jumta seguma kalpošanas laiks ir apmēram 40 gadi.

Māla un betona dakstiņi
Māla un betona dakstiņu jumts  ir viens no senākajiem, un ir pierādījies,  ka jumts ar šādu  segumu ir ļoti ilgmūžīgs. Mūsdienās māla un betona dakstiņu kvalitāte, pateicoties tehnoloģijām, ir krietni uzlabojusies. Dakstiņus, tāpat kā viļņotās bitumena loksnes un metāla jumtu klāj uz iepriekš izveidotām latām, piestiprinot ar skrūvēm vai speciāliem stiprinājumiem. Tomēr šāda jumta seguma ieklāšana, īpaši sarežģītas formas jumtam, nav vienkārša. Katrs dakstiņš salaiduma vietās ir precīzi jāpiezāģē, tādēļ šāda jumta ieklāšanu vislabāk uzticēt speciālistiem.
Dakstiņu jumta galvenās priekšrocības – ilgais kalpošanas laiks un  izturība visdažādākajos klimatiskajos apstākļos, kā  arī laika gaitā šis jumts nezaudē savu vizuālo izskatu. Savukārt jumta  seguma trūkumi ir dakstiņu salīdzinoši lielais svars, tādēļ  tos vēlams izvēlēties mājai  ar izturīgu  jumta konstrukciju. Uz dakstiņu jumta intensīvāk veidojas sūna, tādēļ, laiku pa laikam, tas ir jātīra. Jumta segums var kalpot  100 gadu un ilgāk.

SPĀRU SVĒTKI
Latviešiem ikdienā ir vairāk svētku, nekā dažkārt šķiet. Pat būvējot māju, ir svētki, kuros tiek svinīgi klāts galds, un, runājot par jumtiem, galvenie ir Spāru svētki.

Kas ir Spāru svētki?
Latviešu tradīcijas ir ļoti bagātas.  Ar Spāru svētkiem  tiek atzīmēta privātmājas noteikta būvniecības posma pabeigšana – ir uzbūvēts ēkas karkass un uzslietas spāres. Lai arī mūsdienās  būvniecības darbus biežāk uztic meistariem, šos  svētkus svin ne tikai meistari, bet arī jaunās mājas saimnieki, kopīgi novērtējot  un pasakoties par padarīto. Spāru svētki ir viens no skaistākajiem brīžiem kok karkasa mājas būvniecības procesā,  jo pēc jumta spāru izveides, ēka iegūst kopskatu, galējo nojaušamo veidolu. Būvniekiem spāru svētki vienmēr ir īpašs notikums, tie simboliski iezīmē brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē.

Svētku tradīcijas
Tradicionāli Spāru svētkos  būves saimnieki vai pasūtītāji izsaka atzinību projektētājiem, būvuzraugiem un celtniekiem par līdz šim paveikto darbu. Mājas augstākajā punktā būvnieki piekar zāļu vai ozollapu vainagu, kas apliecina mājas saimnieku un būvnieku savstarpējās labās attiecības,  simbolizē drošību jaunajai mājai. Savukārt saimnieki, izrādot pateicību celtniekiem, klāj svētku galdu.
Pēc vainaga uzlikšanas, būvnieki un saimnieki sēžas pie galda un bauda saimnieku sarūpēto maltīti, kas nav tikai sviestmaizes, bet gan kārtīgs pamatēdiens un arī saldais ēdiens, lai visi būtu kārtīgi paēduši un mājas pamati godam  kalpotu. Cik pamatīgi svētki, tik pamatīgs mājas mūžs.
Tradicionāli uzskata, ka tad kad svētki ir aizvadīti, pēc 10 dienām vainags ir jānoņem un jānoliek  bēniņos vai kādā citā netraucētā vietā. Vainags ir mājas drošības un svētības simbols, tādēļ to nedrīkst izmest, tam vienmēr jābūt mājā. Protams,  tas, cik vērienīgi šie svētki  tiek svinēti, atkarīgs no mājas saimniekiem. Tomēr paši būvnieki spāru svētkus  uztver kā nozīmīgu notikumu ēkas būvniecības procesā.