+371 22841890

IZMANTOJAMIE MATERIĀLI KOKA MĀJU BŪVNIECĪBĀ – TERMOKOKSNE

Mājas fasādēes apdarē izmantota termokoksne. Māja Londonā// Arhitekti: Giles Pike Architects//Foto: Logan Irvine-MacDougall

Kas ir termokoksne un ar ko tā atšķiras no parastas koksnes? Termokoksne ir speciāli termiski apstrādāta koksne, kur apstrādes procesā tiek mainītas koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības. Apstrādes tehnoloģija balstās uz koksnes karsēšanu 160 – 220˚C. Koka karkasa māju būvniecībā koksnei ir noteicošā loma, tāpēc būvējot koka karkasa māju ir ļoti būtiski izvēlēties izturīgu un atbilstošu kokmateriālu. Mājas fasādei lieliski piemērots materiāls ir termokoksne, jo tas ir dabīgi apstrādāts pret vides skarbo ietekmi. Apdarei tiek izmantoti skujukoki, gan arī lapukoki.

Koksni apstrādā ar tvaicēšanas metodi speciālās kamerās. Process notiek dabiski, bez ķimikālijām. Termokosne pēc fizikālām īpašībām ir divu veidu-  ir mīkstās un cietās. Pie mīkstām ir pieskaitāmas  – egle, priede, pie cietām – lapegle, ciedrs, kļava, bērzs, alksnis, apse, ozols, liepa. Katrai koka sugai ir savas īpatnības un tās ir dažādas. Tām arī atšķiras savas karsēšanas temperatūras. Pēc karstuma ietekmes koksne maina savu struktūru, maina savas ķīmiskās un fizikālās īpašības.

Termokoksnes visplašākā ražotāja ir Somija, tur atrodas puse no visām pasaules termokoksnes ražotnēm.

Termiski apstrādāts koks – tas ir lieliski piemērots visu izmēru celtniecības projektiem, gan iekšējās, gan ārējās virsmas apdarei, kā arī interjerā. Tāpat šo unikālo materiālu var lieliski apvienot ar citiem materiāliem, piemēram, – metālu, stiklu vai cementu, ļaujot kokam izskatīties neierasti un mūsdienīgi, tai pat laikā saglabājot dabīga materiāla aspektu.

Termokoksnes īpašības

  • ekoloģiska, apstrādāta tikai ar tvaiku, bez ķīmiskām vielām;
  • termoapstrāde palielina noturību pret bioloģiskiem bojājumiem;
  • karstums rada koksnei imunitāti pret nelabvēlīgajiem apkārtējās vides faktoriem;
  • termiskā apstrāde samazina kaitīgās vielas, radot drošu, tīru un higiēnisku materiālu;
  • vismaz 5 reizes ilgāks kalpošanas laiks nekā kokam bez termoapstrādes;
  • palielināta koksnes izturība, tas turpmāk nedeformējas, neveidojas lielas plaisas, vai nav vispār;
  • pēc apstrādes koks iegūst uzlabotu formu, kļūst taisns un iegūst savu vēlamo toni;
  • siltumizturība ir palielināta līdz pat 30 %;
  • noturīga dažādos klimatos;
  • par 20 – 25% samazināta siltumvadāmība;
  • vizuāli pievilcīga koksne;
  • koksne neizdala sveķus;
  • termokoksne saglabā nemainīgus izmērus, tie vairs nemainās mitro laikapstākļu ietekmē;
  • videi draudzīgs, nekaitīgs un pilnībā pārstrādājams materiāls;
  • speciāli stiprinājumi nodrošina materiāla nemainību;
  • koksne ir viegls  materiāls, tāpēc to ir viegli izmantot.

Termokoksnes priekšrocības

  • ekoloģisks materiāls – ražošanas tehnoloģija ļauj izvairīties no ķīmiskās apstrādes, izmantojot augstu temperatūru un ūdens tvaiku iedarbību uz zāģmateriāliem;
  • izmēru stabilitāte – termoapstrāde maina koksnes šūnu uzbūvi, likvidējot mitrumu, ļaujot saglabāt stabilus izmērus neatkarīgi no laikapstākļiem;
  • krāsas toņa nemainība un kvalitatīvs izskats – apstrādes rezultātā koksne iegūst vienmērīgu krāsu (atkarībā no koku sugas, variē no gaiši brūnas līdz kastaņbrūnai), nemainīgumu saglabājot pie nosacījuma, ka koksne tiek apstrādāta ar eļļu;
  • bioloģiski ilgmūžīga – apstrāde padara koksni izturīgu pret pelējumu, mikroorganismu iedarbību u.c. bioloģiskiem bojājumiem;
  • ūdensizturība – īpašā apstrāde padara koksni tik blīvu, ka samazina materiāla spēju uzsūkt mitrumu no apkārtējās vides;
  • zema siltumvadītspēja – koksne iegūst 20 -25% zemāku siltumvadītspēju, kas to padara par piemērotu materiālu ēkām un telpām ar lielām temperatūras un mitruma līmeņa atšķirībām.
  • bez sveķiem – termiskās apstrādes procesā no koksnes tiek izvadīti sveķi, padarot materiālu piemērotu tādām telpām kā pirts un sauna.
  • īpaša un atvieglota uzstādīšana – termokosnei ir paredzēti speciāli stiprinājumi, kurus izmantojot, nav redzamas stiprinājumu vietas.

Termokoksnes pielietojums
Visbiežāk tiek izmantota mīkstās koksnes  kokmateriāli no  egles, priedes. Turklāt skuju koki ir vieglāk pieejami nekā lapu koki, tie ātrāk aug un ir ļoti izturīgi. Pirmo vietu izturības ziņā ieņem priede, priedei ir daudz dažādu šķirņu. Skuju kokus visbiežāk izmanto ārējā apdarē. Sibīrijas lapeglei labas priekšrocības – tā lēni aug un līdz ar to veidojas blīva koksne. Tā ir dabiski izturīga, tā nezaudē savu formu – neizplēšas un nesaraujas.

Cietās koksnes ir visi lapu koki. Tās biežāk izmanto iekštelpās, dažādu virsmu apbūvei, arī grīdām, lai patīkami būtu staigāt ar basām kājām, kā arī kalpo kā virsmas dekoratīvais elements.

Kokmateriālus šķiro pēc dažādiem izstrādātiem kritērijiem: plaisas, dažādi formas defekti, koka zarainums, sveķu pakāpe, kaitēkļu bojājumi, šķierdras virziens u.c.

Termokoksni visbiežāk izmato mājas fasādēm un visām ārējām apdarēm, jo parastā, neapstrādātā koksne celtniecībā ir pārāk neizturīga. Mājas fasādes apdarei (links uz apdares materiāliem) nedrīkst neapdomīgi taupīt līdzekļus, jo tai ir jābūt kvalitatīvai. Termokoksnes dēļiem ir jābūt labi apstrādātiem un izturīgiem pret mitrumu, lai neveidotos plaisas un nemainītu savu izmēru pie attiecīgajiem laikapstākļiem. Kā arī, lai nelobītos krāsa. Pareizi apstrādāts materiāls kalpos ilgi.

Kā mainās temokoksnes tonis, atkarībā no apstrādes temperatūras.//Foto: swm-wood.com

Karsēšanas temperatūras ietekme uz koksni:
Koksnes krāsa ir atkarīga no karsēšanas temperatūras un laika, cik ilgi tiek karsēta. Ja ilgāk koksne tiek karsēta, jo tai tendence palikt tumšākai un izturīgākai. Termokoksnei ir raksturīgs deguma aromāts, kas rodas pēc karstās apstrādes. Taču ar laiku tas izgaro un nav vairs jūtams.

  • 190˚C – 1.klase -koksne kļūst tumšāka, radot dekoratīvu akcentu, īpašus tehniskos uzlabojumus tas nerada;
  • 210˚C – 2.klase – koksnei palielinās izturība, radīta izturība pret pūšanu. Pie šādas temperatūras apstrādātā koksne kļūst derīga ārējās apdares materiālu gatavošanai, logiem, durvīm, dažādām dārza mēbelēm, u.c.
  • 230˚C – 3.klase – pie šādas temperatūras apstrādāta termokoksne ie piemērota ārdurvju, ārējo fasāžu, balkonu un verandu izgatavošanai. Pie šādas, visaugstākās koksnei pieļaujamās temperatūras apstrādes, koksne vērtējama kā visizturīgākā un viskvalitatīvākā un var tikt pielietota gadījumos, kad nepieciešama mitrumizturīga koksne. Koks kļūst mazāk elastīgs, taču ir 3 līdz 4 reizes izturīgāks pret pūšanu nekā neapstrādāta koksne.

Termokoksnes trūkumi:

  • Materiāla trauslums, zema koksnes nestspēja, tāpēc nesošajās konstrukcijās netiek izmantota;
  • Specifisks degoša koka aromāts, kas ar laiku izvēdinās;
  • Ir diezgan dārgas izmaksas.

Termokoksnes apstrāde
Termokoksni ieteicams apstrādāt ar dabisko koka eļļu vai vasku, lai novērstu mitruma ietekmi, saglabātu savu toni un padarītu to spīdīgāku, kā arī pasargātu no ultravioletā starojuma. Lai saglabātu zeltaini brūngano toni, speciālisti neiesaka izmantot lineļļu, dabīgās beices un krāsas. Tas, cik bieži jāapstrādā materiāls, ir atkarīgs no laikapstākļiem, no ultravioletā starojuma un cik ātri materiāls nolietojas, kāda slodze tam paredzēta. Ja termokoksne netiek apstrādāta, tā uztver ultravioleto starojumu, kas nolieto koksni un izmaina toni. Līdz ar to koksne bojājas 3 – 5 reizes ātrāk nekā apstrādāta koksne. Ja termokoksne netiek apstrādāta, tā iegūst vienmērīgu sudrabaini pelēku nokrāsu, ko veicina UV starojums.

Ja koka virsmu iecerēts lakot, tad tā pirms lakošanas ir rūpīgi jāapstrādā. Tā ir jāapslīpē vai jānoēvelē šķiedras virzienā. Pēc tam jānogruntē virsmu ar spīdīgu laku. Kad laka ir iesūkusies koksnē un pilnīgi nožuvusi, virsmu nolako. Pēc apstrādes koks kļūst tumšāks, tas maina savu toni.

Ja ir vēlme materiālu nokrāsot ar lateksa krāsu, tad pēc noslīpēšanas koksne jāpārklāj ar matētu alkīda grunti un tikai tad jākrāso iecerētajā tonī.

Ja ir iecere līmēt termiski apstrādātu koku, tad jārēķinās, kas līmes nožūšanas laiks ir ilgāks. Termokoksne apstrādes laikā kļūst blīva, tāpat tās virsma kļūst blīva, līdz ar to līmes iesūkšanās laiks materiālā ir ilgāks. Tāpēc līmēšanas laikā ir jāliek smags slogs, līdz līme sakalst pilnībā. Koksnei ieteicamas ir poliuretāna līmes, kuras  ir piemērotas termokoksnei.

Termokoksne dēļu grīdām
Grīdas segumam derīga koksne var būt dažāda. Latvijā visbiežāk izvēlas ozolkoka dēļu grīdu. Tas ir izturīgs masīvkoks ar savu izcilo vērtību. Ozolam piemīt augsta skaņas izolācija. Grīdai, protams, izmanto arī citus kokus – osi, priedi un egli.

Vienmēr ieteicams ievērot atstatumu starp grīdas dēļiem, tas ir vismaz 6 mm attālumā, nodrošinot gaisa cirkulāciju. Lai arī termokoksnei raksturīga izmēru stabilitāte, tāpat jābūt arī atstarpei no dēļu galiem, lai būtu iespējama neliela virsmas kustība.

Foto: pexels.com

Sienu apšūšana ar temokoksni
Izmantojot termokoksni sienu apšuvumam, jāievēro vismaz 25 mm atstarpe starp sienas dēļiem un mājas sienu, lai nodrošinātu mājas ventilāciju. Tāds pats attālums ir jāievēro no zemes.

Termokoksnes stiprinājumi
Ir iespējams iegādāties speciālus termokoksnes stiprinājumus. Tie tiek stiprināti uz koka pamatnes uz speciālām lāgām, izmantojot nerūsējošas tērauda skrūves vai naglas. Tādēļ pat nav redzamas stiprinājumu vietas, jo tās stiprinātas dēlim otrā pusē. Izmantojot šos stiprinājumus, veidojas atstarpe starp dēļiem tikai 5 milimetru platumā.

Pirts apdare un termokoksne
Termokoksne visnotaļ ir pirtij un saunai atbilstošs materiāls. Lai arī pirts ir atpūtas, dziedniecības un relaksācijas telpa, ir ļoti būtiski, lai pirts tiktu pareizi izbūvēta, atbilstot visiem drošības standartiem, jo pirts ekspluatācijas laikā notiek liela mitruma un temperatūras svārstība.
Pirts iekšējai apdarei ieteicams izmantot melnalksni, tā iemesla dēļ, ka materiāls ir tumšs, līdz ar to uz tā būs grūtāk pamanīt netīrumus. Šāda apdare ilgāk noturēsies tīra un svaiga. Grīdas apdarei, griestiem un lāvām – labāk izmantot priedi, kas dos specifisko skujukoka atsvaidzinošo aromātu. Melnalksnim piemīt ārstnieciskās īpašības, tas izdala fitoncīdus – (tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kas iznīcina mikroorganismus un nerada sēnīti.)

Terases grīdas dēļi
Termokoksne ir pateicīgs materiāls terases grīdas ieklāšanai, jo ir izturīga pret puvi un pelējumu. Dēļu kalpošanas ilgums ir atbilstošs terases vajadzībām. Termokoksne savas labās īpašības saglabā atklātā vidē atrodoties pat visu cauru gadu.