+371 22841890

Foto: Life of Pix

Izmantojamie materiāli koka karkasa māju būvniecībā – BETONS

Mūsdienās, augsto būvniecības kvalitātes standartu, pārdomātu risinājumu un jauna visa veida tehnoloģiju iespaidā, ir iespējams radīt jaunu un kvalitatīvu pieeju būvniecībā. Ir iespējas mēģināt, radīt un eksperimentēt ar ilgmūžīgu materiālu kombinācijām, lai radītu ko jaunu un paliekošu. Betons ir sens materiāls, ar nozīmīgu un paliekošu vērtību.

Betons pēc definīcijas nozīmē – mākslīgais akmens materiāls. Tas ir ļoti ciets un ar lielu izturību pret spiedienu un laikapstākļu maiņām. Tādēļ betons ir tik labi piemērots būvniecībā.

Mūsdienās celtniecībā pieaug monolītās betonēšanas apjomi. Betons ir ļoti izturīgs, jo tas tiek izgatavots pie augstas temperatūras krāsnīs. Tas ir smags, līdz ar to betona transportēšana ir intensīva, tas ir ērti un plaši lietojams, tādēļ pieaug arī infrastruktūras nozīme betona ēku celtniecībā.

Nenolietojamā betona pirmsākumi
Betona kā būvmateriāla pirmsākumi meklējami ļoti tālā senatnē. 30. gadā p.m.ē. romiešu inženieris, arhitekts un autors Markuss Vitriviuss apstiprināja jauniegūtās antīkās javas recepti. Tika atklāta jauna recepte īpašam maisījumam, kas saturēja vulkānisko pelnu, kaļķi un jūras ūdeni. Tas satur kopā vulkānisko iežu gabalus. Tā kā maisījumā kristāli turpina veidoties, laika gaitā betona struktūras izturība tikai pieaug. Šis maisījums pēcāk tika izliets koka formās, kas atkal tika iegremdētas jūras ūdenī. Romieši apbrīnoja un apzinājās jauniegūtā materiāla lielisko izturību un vērtību. Plīnijs Vecākais par betonu ir rakstījis:

“Tiklīdz nonāk saskarē ar jūras viļņiem, kļūst par monolītu akmens masu, viļņu nesagraujamu un ar katru dienu stiprāku.”

Viduslaikos betonu lietoja aizvien mazāk un mazāk; līdz ar ķieģeļu uzplaukumu būvniecībā betonu sāka aizmirst pavisam. Tikai sākot ar 19. gadsimtu, attīstoties cementa industrijai, cements tika atkal novērtēts un plaši izmantots būvniecībā.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz pat 60. gadiem Latvijas arhitektūrā dominēja Staļina baroks un Staļina ampīrs. Vēlāk to nomainīja padomju laika modernisms.
60. – 80. gados modernisms tika nosaukts kā “brutālisms”. Tā laika arhitekti to atvasināja no franču vārda ”beton brut”, jeb kā terminu – “neapstrādāts betons”. Tieši šis termins raksturo lietā betona pamatīgo izmantošanu pilsētas ēku konstrukcijās.

Foto: pexels.com

Betona svarīgākās īpašības mājas būvniecībā:

  • Daudzfunkcionāls;
  • Ilgs kalpošanas laiks;
  • Ļoti izturīgs, smagnējs materiāls;
  • Siltumpretestība;
  • Mitruma absorbcija;
  • Ugunsdrošība;
  • Estētiskums;
  • Skaņas izolācija.

Betons tiek klasificēts daudz un dažādos veidos pēc savām unikālajām īpašībām – pēc tā izturības pakāpes, pielietošanas, struktūras, konstrukcijas, kur domāts pielietot. Pieaugot betonēšanas apjomiem un nozīmei strauji attīstās tā nozīme, attīstās jaunas tehnoloģijas un produkti. Betons vairs nesaistās tikai kā monolītisks un vienveidīgs veidojums. No betona var radīt daudz dažādas formas, ēkas elementus un dažādas virsmas. Pastāv vairāku veidu betoni – putubetons, gāzbetons, polimērbetons, keramzītbetons, polistirolbetons, ko izmanto celtniecībā bloku veidā. Ar vienu betona bloku var aizvietot 17 ķieģeļus. Galvenais, ir pareizi ievērot visas celtniecības normas, tad arī materiāls spēs parādīt kvalitāti.
Betona materiāls ir samērā lēts, ar labu siltumizolāciju. To izmanto dažāda veida celtniecības darbos. Latvijas klimatiskajos apstākļos betons sevi ir pierādījis kā spēcīgu un ilgmūžīgu materiālu.

Mūsdienās betonu var arī gaumīgi kombinēt ar citiem materiāliem.

Redesdale Residence, Losandželosa, ASV. //Arhitekti: Space International// Foto: caandesign.com

Betona pielietošana būvniecībā

Arhitektūrā

  • māju fasāžu apmetumos,
  • mājas pamatu būvniecībā,
  • pamatu rekonstrukcijā;
  • starpstāvu pārsegumos,
  • ceļu apmalēs, bruģos;
  • tiltos,
  • pontonos kuģu pietauvošanai,
  • dažādus balstu ražošanā;

Kanalizācijā

  • veidojot dažādus vākus,
  • lietus ūdens uztvērējus,
  • aku grodus,
  • balstus;

Koka karkasa mājas būvniecībā betons tiek izmantots mājas pamatu būvniecībā. Māju pamati nemaz nav iedomājami bez betona. Ikvienas mājas pamatiem ir jābūt stipriem, drošiem, sala izturīgiem, tiem ir ilgi jākalpo. Mājas pamatiem jāspēj pretoties gruntsūdens ietekmei. Ja mājas pamati netiek pareizi izbūvēti, laika gaitā pamati sāks bojāties – iegrimt, plaisāt vai pat izšķiebties no vietas.

Betona pamatu izbūve
Uz betona pamatiem koka karkasa māja ir izturīgāka un stabila. Tā kā pamatu uzdevums ir noturēt koka māju, uz betona pamatiem būvētu koka karkasa māju vajadzības gadījumā vēlāk to ir viegli pārveidot vai nojaukt.

Tieši ēkas pamatu ziņā iespējams iegūt zināmu izdevumu ekonomiju, jo koka ēkai vajadzīgs par aptuveni 25% mazāk apjomīgi pamati nekā mūra celtnei. Koka karkasa mājām nereti liek monolītā betona pamatus. Pēc tam ir nepieciešams pamatos iestrādāt speciālās enkurskrūves uz kurām tiek stiprinās visa perimetra koka mājas karkass. Pie koka karkasa tiek stiprināti vertikālie koka statņi – vidēji ar soli 45 – 60 cm. Telpu starp statņiem pilda ar siltumizolācijas materiālu, pašus koka statņus apšuj ar saplāksni, vai citiem līdzīgiem materiāliem, bet no iekšpuses tiek likta tvaika izolācija un ģipškartona apšuvums. Tvaika izolācija, būvējot koka māju, ir obligāta, ja siltināšanai tiek lietota minerālvate vai stikla vate, lai mitrums no iekšpuses neiekļūtu sienās un neveidotos kondensāts, bet siena no ārpuses vēdinātos. No ārpuses ēku visbiežāk apšuj ar dažāda veida kokšķiedras plāksnēm, ko tālāk apdarina ar kādu no fasādes apdares veidiem. Tas var būt gan dekoratīvais apmetums, gan koka apdare. Šādā veidā tiek panākta zināma telpas ekonomija, jo koka karkasa ēkai ārsienas biezums kopā ar siltinājumu un apdari sasniedz ap 20 cm biezumu, bet siltināta vieglbetona materiālu sienas biezums ir ap 40 cm bieza. Betona bloku konstrukcija ir daudz dargāka nekā koka karkasa. Arī darba un materiāla izmaksas ir daudz dārgākas nekā kokam.
Raksturīgākais un pielietojamākais materiāls betons ir  māju pamatos.

Betons un šodiena
Arī moderni domājoši pilsētvides arhitekti cenšas betona daudzveidību atainot pilsētas vidē, radot skaistu un radošu vidi. Dekoratīvā betona izmantošana kļūst arvien populārāka pasaulē.  Betons ne tikai var tikt ražots dažādās krāsās, bet tas var arī tikt iestrādāts dažādās faktūrās un formās.

Šo mūsdienīgo un noturīgo materiālu ir ļoti interesanti un gaumīgi apvienot ar visiem labi zināmo kokmateriālu. Koks ir dabīgs un elpojošs materiāls, tādēļ koka karkasa mājai betons var kalpot arī kā izteiksmīgs un dekoratīvs elements.

Betona izmantošana interjerā ir strīdīgs jautājums, vai tas ir īsti piemērots koka mājai, vai tomēr labāk izvēlēties dabīgu materiālu. Jāsaka gan, ka mūsdienās robeža starp rūpniecisko vidi, kas raksturīga betonam, un privāto telpu tiek nojaukta. Tas interjerā ienes svaigas, neredzētas vēsmas un sajūtas.
Šodien betonu var lieliski izmantot kā interjera apdares materiālu, kas arī vienlaikus ieekonomē budžetu un labi izskatās. Tas labi iederas kā dekoratīvs interjera elements, izceļoties ar krāsu un faktūru. Dažādas galda virsmas, sienu dekori, flīzes, u.c. virsmas tam ir pateicīga vieta.
Raugoties uz padomju un postpadomju telpu, pelēkās betona klona grīdas var šķist prastas, nemīlīgas un elpot nespējīgas, taču šodien ar šo sintētisko materiālu daudz var manipulēt. Betons telpā iederas kā dekoratīvs elements; istabā robusta, pelēka un neapstrādāta betona siena var kalpot kā pamatne lielam, greznam, telpu rotājošam, zīmējumam. Var veidot apstrādātas, pulētas, spožas betona grīdas.

Betona apstrāde interjerā – betona pelēko virsmu var krāsot, tonēt, izmantojot dažādus pigmenta toņus, veidojot dekoratīvus elementus. Virsmas var matēt, var arī tās var nolakot, tās var variēt un apvienot ar citiem materiāliem. Betona virsma interjerā labi izskatās kopā ar koku, stiklu, tādā veidā panākot “mūsdienīgu interjeru”.  Šodienas modernā interjerā virtuvē ienāk betona darba virsma. Virtuvē betonu nepieciešams speciāli apstrādāt tā, lai virsmas būtu gludas un izturīgas. Piemēram, galda virsmai virtuvē jābūt apstrādātai tā, tā lai, uz tās griežot maizi, griezuma vietās vēlāk nerastos bojājumi.
Šodien ir plaši pieejamas sērijveida flīzes ar dažādām inkrustācijām – iestrādātiem dekoriem. Tās var lietot gan grīdas apdarei, gan sienām. Cementa flīzes galvenokārt izgatavo Marokā. Eiropā visbagātīgākās var iegūt Spānijā un Francijā.