+371 22841890

IZMANTOJAMĀS KOKU SUGAS KOKA MĀJU CELTNIECĪBĀ

Foto: lvm.lv

Koka māja – no kāda kokmateriāla būvēt, lai būtu droša, ilgmūžīga un izturīga?
No koka būvētā mājā ir dzīvošanai tīkamākais mikroklimats un tā ir labvēlīgākā iedzīvotāju veselībai, turklāt, mērķtiecīgi izvēloties kokmateriālu, no kā būvēt koka karkasa māju, piemēram, priedi, egli, lapegli u.c., ēka iegūst vēl citas svarīgas kvalitātes īpašības, piemēram, papildus izturību.

Koka māja jāpasargā no naidniekiem – mitruma, uguns un grauzējiem

Koka karkasa ēku būvniecībā visbiežāk tiek izmantota koksne, kas tiek iegūta no skujkokiem – parasti tā ir priede, retāk – egle, lapegle, ciedrs u.c. Lai uzbūvētu kvalitatīvu koka karkasa māju, kokmateriāls ir jāizvēlas ļoti rūpīgi, jo tam ir jāatbilst visaugstākajām kvalitātes prasībām.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir koksnes mitrums, tas ir jāievēro, lai, uzbūvējot koka karkasa māju, ēkas konstrukcijās neveidotos spriedze, deformācijas, plaisas koksnē u.c. Pieļaujamais mitrums koksnē ir 18-20%. Koksnei žūstot dabīgā veidā, mitrums tajā var samazināties tikai par 12-16%. Tādēļ koksne, kas ir paredzēta kā būvmateriāls, piemēram, koka karkasa mājas būvniecībai,  tiek speciāli, žāvēta izmantojot modernas tehnoloģijas un iekārtas.

Viena no galvenajām priekšrocībām, kādēļ koks ir tik populārs materiāls būvniecībā, ir tāda, ka tam ir augsta izturības pakāpe, tas ir izturīgs gan kompresijas ietekmē (maksimālais līdz 35-70 Mpa), gan arī stiepes un izlieces ietekmē (maksimālais līdz 80-120 Mpa). Turklāt koks ir viens no retajiem būvmateriāliem, kam vienlaikus piemīt divas svarīgas īpašības – tas ir izturīgs un tam ir salīdzinoši neliels svars, koka vidējais blīvums ir 500 kg/m3. Kā arī koka būvmateriālam piemīt zema siltumvadītspēja, tādēļ koka mājai ir salīdzinošs neliels siltuma zudums.

Koka mājai ir vairāki bīstami ienaidnieki – mitrums, kas veicina pelējuma sēnīti un trūdēšanu, un sīki grauzēji, kas mēdz bojāt koka konstrukcijas, kā arī vienmēr ir jāatceras, ka koks ir degošs materiāls. Izmantojot mājas būvniecībai koku, vienmēr jāievēro ugunsdrošības pasākumi.

Koka mājas būvniecībai paredzētais kokmateriāls jāapstrādā gan pret mitrumu, gan pret grauzējiem, kā arī pret aizdegšanās draudiem. Šī iemesla dēļ,  izdevīgāk ir būvēt koka karkasa māju no rūpnieciski ražotiem moduļiem (tā dēvētā moduļu māja, paneļu māja, saliekamā māja u.c.), jo ēkas konstrukcijām izmantotais kokmateriāls jau ir rūpnieciski  apstrādāts ar antiseptiķiem un antipirēniem, un tam ir visaugstākā ugunsdrošības un mitrumizturības klase, kā arī tas netīk sīkajiem grauzējiem. Noteikti jāuzsver, ka rūpnieciski ražotu koka karkasa moduļu apstrādei izmantotie materiāli ir pilnībā nekaitīgi cilvēku veselībai, kā arī, tie ir izstrādāti, lai videi nodarītais kaitējums būtu minimāls.

Foto: mammadaba.lv

PRIEDE

Maz zaru, viegli apstrādāt
Koka karkasa mājām visbiežāk tiek izmantota priede, jo tas ir salīdzinoši lētāks kokmateriāls, kā arī koksnei ir vienmērīgāka un līdzenāka struktūra. No priedes var iegūt gludus, gara izmēra dēļus, ar salīdzinoši maz zariem. Priedes kokmateriālu ir viegli apstrādāt, piemēram, egles dēļi ir īpaši izturīgi. Priedē esošie sveķi padara šo kokmateriālu noturīgāku pret pelējumu un trūdēšanu, kā arī priedes kokmateriāli ir ilgmūžīgi.
Priede ir skujkoks, kas izplatīts visā pasaulē, bet galvenokārt atrodams Ziemeļu puslodē, tostarp Latvijas valsts mežu apsaimniekotajos mežos priede ir visizplatītākā koku suga – priežu audzes veido 46 % no visām audzēm.
Līdz šim ir atklātas 126 priežu sugas. Priedes var sasniegt 79 m augstumu un var augt līdz pat 1000 gadu.

Priedes izmantošana koka māju būvniecībā
Tas ir viens no populārākajiem kokiem, ko izmanto būvniecībā un galdniecībā. Priedes koku var atrast lielākajā daļā mājokļu – grīdas segumi, mēbeles, logi u.c. Priedes koks ir lēts un viegli pieejams kokmateriāls.
Neskaitot būvniecību un galdniecību, priedes koku izmanto arī papīra ražošanā, arī terpentīna, eļļu un koka darvu ražošanā.
Priedes koks tiek izmantots vispārējā būvniecībā, interjera paneļu, plauktu, durvju, logu detaļu, finiera, saplākšņa, žogu, dzelzceļa savienojumu ražošanā.
Lielākoties tieši priedes koks veido koka karkasa mājas rāmi.

Priedes koksne – mīksta, bet stipra un elastīga
Lai gan priedes koks tiek klasificēts kā mīksta koksne, tas ir viens no stiprākajiem mīkstajiem kokmateriāliem uz pasaules, turklāt tas ir elastīgs. Priedes koks ir ar spīdumu un smaržo pēc sveķiem; tā ir skaista un gaiša koksne.

Priedes koksne ir sveķaina, pateicoties tam tā ir izturīga un labi pretojas mitruma ietekmei. Tās mizai raksturīga zvīņveida lobīšanās, stumbra apakšdaļā miza ir kreveļaina, pelēkbrūna, bet augšdaļā gluda un sarkanbrūna.

Priede ir izturīga pret trupi, viegli skaldāma, labi apstrādājama ar dažādiem griezējinstrumentiem.  Priedes koksni vai tās izstrādājumus var atkārtoti izmantot kā oglekļa neitrālu enerģijas avotu, tādējādi paaugstinot koksnes izmantošanas efektivitāti. Plašāka informācija par Latvijas parasto priedi: PRIEDE

Priedes koks ir bez porām, ar smalku, vienmērīgu tekstūru. Priedes koku ir viegli apstrādāt, izžāvēt un transportēt. Tā var tikt noslīpēta līdz pilnīgi gludai virsmai, labi pieņem līmi un labi notur naglas un skrūves.

Foto: skaties.lv

EGLE

Egle ir mūžzaļš, liels (līdz 45 m augsts) priežu dzimtas koks, kas sasniedz līdz 300 gadu vecumu.

Egle – ne tikai būvniecībai, bet arī veselībai
Šodien sastopamas 35 egļu sugas, kuras aug galvenokārt Ziemeļu puslodē. Egli galvenokārt audzē kā dekoratīvo augu un kā augstas kvalitātes koksnes avotu. Egles aug ļoti ātri – līdz 27 cm/sezonā, lai gan dažas sugas var izaugt līdz pat 152 cm/gadā. Savvaļā egles var izdzīvot pat pāris tūkstošus gadu. Piemēram,Zviedrijā atrodama egle, kas sasniegusi 9550 gadu vecumu. Šis, iespējams, ir vecākais koks uz planētas. Wright brāļi izmantoja egles koku, lai izveidotu pirmo lidmašīnu “Flyer”. Dažas egles sugas tiek audzētas kā papīrmalkas avots, ko izmanto papīra rūpniecībā. Captain Cook izmantoja svaigus dzinumus no egles alkoholisko dzērienu ražošanai, kas bija bagāts ar C vitamīnu. Šis dzēriens bija būtisks garu pārbraucienu laikā, lai cilvēkus neskartu traucējumi, kurus izraisa C vitamīna deficīts.
Savukārt sveķi un eļļas no egles mizas, ir dažādu ziežu sastāvā, kas paredzētas reimatisma un muskuļa sāpju ārstēšanai.

Kvalitātes ziņā neatpaliek no priedes
Egles kokmateriālam ir vairākas svarīgas priekšrocības – tas ilgstoši saglabā toni un nezilē, kā arī izturības ziņā egle ir līdzvērtīga priedei. Iespējams, šo īpašību dēļ atsevišķās  Eiropas valstīs koka karkasa māju būvniecībā egle ir pat populārāka nekā priede. Tiesa, izmantojot egli koka karkasa mājas konstrukcijām, vēl rūpīgāk jāseko līdzi, lai kokmateriāls ir labi izžāvēts.
Lai paaugstinātu egles kokmateriāla ilgmūžīgumu un nodrošinātos pret trūdēšanu, tam ir nepieciešama pamatīgāka apstrāde nekā priedes kokmateriālam. Eglei ir arī salīdzinoši lielāks zarainums – vairāk zaru –  kas sarežģī tās apstrādi un sašaurina iespējamo pielietošanas amplitūdu.

Egles koka izmantošana koka karkasu māju būvniecībā
Egle ir viens no bieži izmantotajiem kokmateriāliem koka karkasu māju būvniecībā. Tās koksne ir izturīga un spēcīga, ideāli piemērota atbalsta funkciju nodrošināšanai. Elastīguma ziņā egle ir pārāka par daudzām citām skuju koku sugām, tādēļ to bieži izmanto liekto elementu izgatavošanā.

Daudzās Eiropas valstīs egle ir pārspējusi priedi popularitātes ziņā, jo eglei piemīt viendabīga koksnes struktūra, tā spēj ilgstoši saglabāt krāsu – tā nezilē kā priede.

Eglēm ir izcila tonālā vērtība, tas ir būtiski, piemēram, mūzikas instrumentiem, jo stīgas koksnei ir milzīga slodze. Ja nebūtu egles, nebūtu arī vijoles, ģitāras, čelli, mandolīnas, klavieres, arfas un citi mūzikas instrumenti. Kā arī tai piemīt viens no vislieliskākajiem koksnes svara koeficientiem.

Foto: skaties.lv

Egles koks ir ļoti mīksts un vidējais blīvums ir 470 kg / m³ pie 12-15% mitruma. Jo vairāk gadskārtu gredzeni, jo mazāks blīvums, līdz ar to arī mehāniskās īpašības pasliktinās. Saskarsmē ar augsni, egles kokam nepieciešama ķīmiska apstrāde.

Egle ir viegli apstrādājama ar zāģi un frēzi, tāpat to ērti savienot ar skrūvēm un līmi.

Priedes un egles koksnes salīdzinājums
Egles un priedes koka svars ir gandrīz vienāds. Priedes koksnes toņi variē no dzintara krāsas līdz sarkanbrūnai ar neregulāru treknu svītrojumu. Savukārt eglei ir krēmkrāsas līdz baltas krāsas koksne ar smalku, konsekventi taisnu svītrojumu. Egles koksne var saturēt mazus mezglus, bet priede – lielus.

Priedes koksne:

  • Lētāka kā egle
  • Tumšāka krāsa
  • Vairāk pieejama
  • Zemniecisks stils
  • Nav tik ekskluzīva kā egle
  • Nav tik stipra kā egle

Egles koksne:

  • Labāka stipruma un svara attiecība, salīdzinot ar priedi
  • Tonālās īpašības, kas būtiskas mūzikas instrumentiem

Foto: nikatravel.ru

LAPEGLE

Ideāli piemērota koka karkasa mājai
Gandrīz visas lapeglei piemītošās īpašības ir nepieciešamas un ļoti noderīgas koka karkasa mājai. Lapegles kokmateriāls ir blīvs, par 30% izturīgāks nekā parastā egle. Turklāt, tehnoloģiski pareizi izžāvējot, lapegle kļūst vēl izturīgāka. Izturības ziņā lapegli mēdz salīdzināt pat ar ozolu, piemēram, par vienu no augstvērtīgākajām tiek  uzskatīta Sibīrijas lapegle.

Lapegles sastāvā ir īpašas vielas, tādēļ uz šīs koksnes daudz retāk veidojas pelējuma sēnīte un trupe. Ir novērots, ka tieši no lapegles būvētās koka mājas ir ilgmūžīgākās. Lapepgli vismazāk ietekmē mitrums, tādēļ, izmantojot to koka karkasa mājas konstrukcijām, ir mazākais risks, ka konstrukcijas varētu “staigāt” un deformēties. Lapeglei ir ļoti maz zaru, to droši var izmantot nesošajām konstrukcijām.

Lapegles izmantošana koka karkasa māju būvniecībā
Lapeglei raksturīgs augsts blīvums un izturīgums (par 30% lielāks kā priedei), turklāt tā ir izturīga pret trūdēšanu. Pārsteidzošu koksnes izturīgumu apliecina fakts, ka pirms 300 gadiem būvētās lapegles mājas tiek veiksmīgi ekspluatētas arī patlaban. Lapegle ir piemērotākais koks nesošo konstrukciju izgatavošanai; tai ir neliels zarainums un nav sarozes.

Lapegles koksnes īpašības

  • bieži izmanto āra konstrukciju būvniecībā, jo šī ir cieta koksne. Tāpat to izmanto arī kuģu un laivu būvniecībā, kā arī šī koksne pilda dekoratīvu funkciju. Lapeglei ir ļoti laba izturība pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem;
  • ir vērtīga, tās mitrumizturības un vispārīgās izturības dēļ. Lapegle ir ekoloģisks, cilvēkiem draudzīgs un silts būvniecības materiāls;
  • ir neaizstājama, ja koksnes ķīmiska apstrāde nav iespējama, bet vienlaicīgi jānodrošina koksnes aizsardzība visos laika apstākļos. Šis kokmateriāls ir izturīgs pret puvi, līdz ar to  var izmantot māju būvniecībā, kur nepieciešama saskare ar zemi;
  • ir iecienīta mājas ārējai apdarei – ne tikai privātmājām, bet arī biroju ēkām, viesnīcām utt. Tai ir vienmērīga struktūra un krāsa.

Sibīrijas lapegle – populārā izvēle koka karkasa māju būvniecībā
Viens no biežāk izvēlētajiem kokiem ārējam mājas apšuvumam ir Sibīrijas lapegle, kas nāk no Sibīrijas mežiem Krievijā un ir ar skaistu krāsu un faktūru. Sibīrijas lapegle ir ļoti izturīgs materiāls izmantošanai āra konstrukcijās, pat bez papildu apdares.

Sibīrijas lapegle ir lēni augošs koks, kas ir viens no stiprākajiem starp mīkstajām koksnēm. Pateicoties tās augstajam blīvumam, to izmanto ārējām sienām, nesošajām konstrukcijām, galdniecībā, grīdu izbūvei. Pateicoties tā stiprībai, lapegles koks ir aizsargāts pret triecieniem, skrambām un citiem bojājumiem, kas ir ļoti būtiski ārējām apdarēm.

Pateicoties Sibīrijas lapegles sveķiem, koksne ir aizsargāta pret puvi un trūdēšanu. Sibīrijas egles lielais sveķu saturs pieprasa, ka to nepieciešams kārtīgi izžāvēt pirms koka paneļu mājas būvniecības sākuma, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.

Šim koka piemīt daudz labu dabisku īpašību, kuru dēļ koksnes uzturēšanas izmaksas ir zemas. Lai gan visi kokmateriāli un būvmateriāli laika gaitā mainās, ir svarīgi par tiem rūpēties, lai palielinātu to ilgmūžību.

Sibīrijas lapegle ir lielisks materiāls, ar kuru strādāt. Bet ar to strādājot, ieteicams, izmantot tikai augstākās kvalitātes nerūsējoša tērauda stiprinājumus, lai izvairītos no korozijas un koka krāsošanās.

Izmantojamās koku sugas māju celtniecībā īsumā:

Privātmājas projekts “Ella” // Platība: 123 m2 // Vairāk info: www.northouse.lv

No koku sugām, kas parasti tiek izmantotas būvniecībā, mēs varam iedalīt šādas sugas:

Skuju koku sugas – ēku un inženierbūvju būvniecībā galvenokārt tiek izmantotas skujkoku sugas, kurām ir lielas tehniskās īpašības un kuras ir biežāk sastopamas. Runājot par nozīmi un piemērošanas jomu, tos var sakārtot šādā dilstošā secībā: priede, lapegle, egle, un ciedrs.

Priede ir sveķaina. Ir divu veidu priedes: Rudā priede aug sausās smilšainās vietās, tajā ir lieli ikgadējie slāņi ar ievērojamu agrīnas (brīvas) koksnes saturu. Priedei ir zems vidējais blīvums un salīdzinoši augsta izturība, piemēram, spiedes stiprība pie šķiedrām ir aptuveni 50 MPa.
Lapegle: Skujkoku sugas koks. Lapeglei raksturīgās īpašības mazi kanāliņi pa kuriem tek sveķi. Lapeglei ir ļoti auksts blīvums, liela izturība pret puvi un salūšanu. Fizikālās vērtības ir tik labas, ka pārsniedz visu citu skujkoku īpašības. Lapegli plaši izmanto hidrauliskās, inženierzinātnes būvniecībā, kā arī tiltu būvniecībā.
Egle: Ir mazāk izturīga nekā priede – mazāk izturīga pret puvi un salūšanu, egli ir grūtāk apstrādāt,  materiāla zarainības dēļ. Egle ir sausāka nekā priede. Egli izmanto būvniecībā kā arī celulozes un papīra rūpniecībā.
Ciedrs: Skujkoks. Tāpat kā priedei arī ciedram ir sveķu rievas. Pēc fiziskām īpašībām ciedrs līdzinās priedei. Ciedrs ir viegli apstrādājams kokmateriāls.

Privātmājas projekts “Ella”// Platība: 123 m2 // Vairāk info: www.northouse.lv

Lapu koki: ozols, bērzs, osis

Ozols: Koksnei labi saskatāmas gadskārtas un kodols, tā ir rupjšķiedraina un cieta. Krāsu ziņā variē no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai. No lapu kokiem visplašāk celtniecībā izmantots. Šīs sugas koks atšķiras ar skaistu dizainu un krāsu koka šķiedrās. Ir augsta izturība pret puve, salūšanu, stiprums (blīvuma spēks gar šķiedrām ir ap 60 Mpa) un viskozitāte likme, pastāv iespējas, koksni saliekt.  Labi pretojas trūdēšanas procesiem. Lietojams kā apdares materiāls hidrauliskās inženierzinātnes konstrukcijas un tiltu būvniecības, kā arī finiera, parketa un mēbeļu ražošanā. Tiek izmantots iekšējo konstrukciju izgatavošanai (lai gan ne tik aktīvi, kā lapegle vai priede), kā arī kā apdares materiāls (grīda, logi, durvis).
Bērzs: Kokam ir augstāks vidējais blīvums, viskozitāte un spēks, bet zema pretestība un izturība pret puvi. Saskaņā ar tās fizikālajām īpašībām bērzs ir nekvalitatīvāks materiāls par ozolu, bet tas ir lielāki der liektām detaļām un konstrukcijām.
Bērza koksnei ir slikti saskatāmi gadskārtu gredzeni un kodols, tā ir sīksta un lokana, vidēji blīva, cieta un mitrumneizturīga koksne. Krāsu ziņā variē no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai. Izmantošana –  finiera ražošana, tapas un ķīļi, saimniecības priekšmeti, atspoles, rezonanses zāģmateriāli, tara u.c.
Osis: Koksnei ir labi saskatāmi gadskārtu gredzeni, tā ir cieta, sīksta, ļoti izturīga, viegli liecama un pulējama, gluda un bez atskabargām. Koks ir diezgan viegls, bet maz noturīgs pret puvi un lūšanu. Krāsu ziņā ir balta, dažkārt ar iedzeltenu vai iesārtu nokrāsu, bet gaiši pelēkbrūnu kodolu. Koksni izmanto sporta inventāram, instrumentu rokturiem, kāpņu margām. Piekāpjas ozolam izturīguma ziņā, ir vairāk pakļauts trūdēšanai, tāpēc tiek reti izmantots ārējo konstrukciju izgatavošanai. Plašāk tiek pielietots kā apdares materiāls.
Goba. Blīva, cieta, izturīga un sīksta koksne, ar labi saskatāmiem gadskārtu gredzeniem, brūngani pelēku krāsu, skaidru tekstūru, viegli pulējamu un lakojamu virsmu. Fizikāli mehānisko īpašību ziņā gan piekāpjas vairumam skuju koku, tāpēc namu tiešā būvniecībā netiek izmantota, bet gan liektu detaļu izgatavošanā, mēbeļu rūpniecībā.

Koka materiāli Latvijas būvniecībā: kokmateriālu tirgus un mežsaimniecība iet roku rokā – kā tas bijis vēsturiski cauri laikiem, skatīt Latvijas Valsts mežu veidotajā video: