+371 22841890

HERMĒTISKUMS, HERMĒTISKA KOKA MĀJA

Arvien lielāku nozīmi jebkuras jaunas ēkas, arī koka ēkas būvniecībā iegūst energoefektīvi būvniecības risinājumi. Tāpat tiek pielietoti arvien energoefektīvāki konstruktīvie risinājumi un dažādu materiālu kombinācijas. Lai uzbūvētu energotaupīgu māju, celtniecība prasa patiešām labu mūsdienu celtniecības tehnoloģiju pārzināšanu, jauno tehnoloģisko iespēju lietošanu un perfektu darba izpildi. Tādēļ no svara ir zinošu, pieredzējušu meistaru un profesionāļu dalība projektā.

Kas ir hermētiskums?  Tā ir ēkas izolēšana, nepieļaujot aukstā gaisa, mitruma iekļūšanu ēkā un siltā gaisa noplūdi. Kā panākt pietiekamu hermētiskumu ēkās – gaisa slānis aizsargā ēkas konstrukcijas pret mitrumu un kondensātu, kas virzās no iekštelpām, nodrošinot siltumizolācijas efektivitāti, garantējot veselīgu iekštelpu klimatu. Hermētiskumu nodrošina siltumizolācija un tvaika barjera.

Tā kā ar gaisa plūsmas palīdzību divu klimatu (āra un iekštelpas) temperatūras atšķirībām ir tendence izlīdzināties, ziemā siltais telpu gaiss caur ēkas konstrukciju elementiem virzas uz āru.  Hermētiskais gaisa slānis kavē šo gaisa plūsmu, līdz ar to kavē siltā gaisa zudumu uz āru. Tas gan nenozīmē, ka iekštelpas tiek pilnībā noslēgtas kā vakuuma maisā. Gaisa apmaiņas process turpinās. Ja tas tiktu pārtraukts, tad rastos labvēlīga vide, kur uzkrāties mitrumam. Par mitrumu plašāk esam rakstījuši šeit: “Mitrums koka karkasa mājās” . Ja netiek kontrolēta iekštelpu siltā gaisa plūsma caur siltumizolāciju, gaiss strauji atdzistu un rastos kondensāts. Kā zināms, kondensāts var nodarīt ļoti būtiskus ēku konstrukciju un to sastāvdaļu bojājumus. Kādus bojājumu nesošajās konstrukcijās var nodarīt mitrums, ieskaties šeit,  rakstā. Tvaika piekļūšana konstrukcijām un hermetizācijas slānis no siltumizolācijas konstrukciju iekšpuses palīdz izvairīties no šādiem ēkas konstrukciju bojājumiem.

Siltuma zudumu riska vietas//
Attēls: yourhome.gov.au

Lai izveidotu hermētisku ēku, konstrukcijās nedrīkst būt aukstuma tiltiņi. Attēlā pa kreisi uzskatāmi redzamas vietas ēkā, kur zūd siltais iekštelpu gaiss.

Vai hermētiski materiāli var un drīkst laist cauri ūdens tvaikus? Termins -hermētisks – ikdienā tiek uztverts kā noslēgts, neelpojošs, gaisa necaurlaidīgs. Tomēr būvniecībā par hermētiskiem uzskata tādus materiālus, kas ir tieši ūdens tvaiku necaurlaidīgi. Līdz ar to būvniecībā “elpojošs materiāls” būs ūdens tvaiku caurlaidīgs nevis gaisa caurlaidīgs. Siltināšanas materiālam ir „jāelpo“ –  jābūt ūdens tvaika caurlaidīgam, lai siltinātās mitrās konstrukcijas nesāktu pūt un pelēt, bet gan izžūtu caur siltināmā materiāla slāņa atvērtajām porām. Ūdens tvaiks, pārvietojoties no iekštelpām uz āru, neuzkrājas sienās, bet gan pazūd. Siltināšanas materiāla blīvums ir tas rādītājs, kas parāda, cik labi tas saglabā un uztur siltumu (jo blīvāks, jo labāk).

Kā gaisa necaurlaidīgs materiāls var izlaist ūdens tvaiku? Lai cik pārsteidzoši neliktos, izrādās, ka var. Ir pieejami trešās paaudzes hermētiskas siltināšanas materiāli, kurā ir atvērtas poras. Mikroskopiskās poras veido sarežģītu labirintu, pildītu ar CO2, caur kuru gaisa plūsma netiek cauri. Tikmēr ūdens tvaiku molekulas veido ūdens tvaika difūziju jeb kustas no lielākas koncentrācijas uz mazāku. Tā kā ēku konstrukciju materiāli ilgi žūst, tad ūdens tvaika molekulām ir pietiekami ilgs laiks pilnībā izspraukties cauri siltumizolācijas materiālam, ļaujot konstrukcijām viegli izžūt.

Hermētiski noslēgta māja un svaigs gais – tās ir apvienojamas lietas!//Foto: Oleksandr Pridvalnyi

Kā elpo hermētiskas mājas iedzīvotāji? Protams, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir, ja reiz ēka ir tik hermētiski noslēgta, kā lai iedzīvotāji spēj elpot? Hermētiski noslēgtas mājas mērķis ir nezaudēt radīto siltumu, tai pat laikā rūpējas par nepieciešamā svaigā gaisa plūsmu. Nevēdināta telpa pakļauj iedzīvotājus pelējuma un mitruma ietekmei, un to radītām veselības problēmām. Ja reiz vēdināšana ir saistīta ar svaigā gaisa plūsmu, kā lai panāk ekonomisku vēdināšanu? Tā iespējama, ja tiek ierīkota gaisa vēdināšana ar rekuperācijas sistēmu – tās ir gan siltumu ekonomējošas, gan gaisa plūsmu kontrolējošas. Cik daudz spēj ietaupīt šādi rekuperatori? – līdz pat 80% no siltā, izplūstošā gaisa. Tas nozīmē, ka ar šādu ierīču un sistēmu palīdzību iespējams kontrolēt ieplūstošā, svaigā gaisa temperatūru un izplūstošā, zaudējamā gaisa siltuma daudzumu.

Kas ir energoefektivitāte? Tie ir enerģijas taupīšanas pasākumi, kas sākas ar valsts noteiktiem paaugstinātiem standartiem konstrukciju siltumnoturības ziņā un beidzas ar pilnīgi energoekonomisku, hermētisku ēku. Energoefektīva ēka sākas ar siltumizolējošiem, hermētiskiem materiāliem pašā būvniecības sākumā. To papildina moderna ventilācijas sistēma, kas nodrošina svaiga gaisa veselīgu plūsmu un siltuma uzturēšanu.
Visenergoefektīvākais ēkas tips ir pasīvā māja. Par to esam plašāk aprakstījuši šeit: “Pasīvā māja, kas zem tā slēpjas“. Tas ir līdz šim maksimālais ēkas hermētiskums, kas sasniedzams.
Gandrīz nulles enerģijas ēka ir ēka, kurai enerģijas piegādi no neatjaunojamiem resursiem jākompensē ar enerģijas ražošanu uz vietas no atjaunojamiem resursiem, tādējādi gada griezumā neradot CO2 emisijas. Enerģijas ražošanu uz vietas nodrošina saules fotovoltāžas paneļi un kolektori, vēja ģeneratori u.c. Lielākā priekšrocība, kas piemīt nulles emisijas ēkām ir tā, ka ēkas iemītnieki ir lielā mērā neatkarīgi no enerģijas piegādātājiem. Enerģijas patēriņš apkures vajadzībām gadā ir apmēram 30 kWh/m2, ierīcēm, apgaismojumam, ventilācija u.c. ir 95 kWh/m2. Ēkas ir aprīkotas ar augstas efektivitātes ventilācijas rekuperācijas sistēmām, kas nodrošina vismaz 75% ventilācijas siltuma zuduma atgūšanu apkures periodā. Tādējādi ēkas apsildei nav nepieciešami fosilās kurināmās apkures iekārtas.
Zema enerģijas patēriņa mājas energoefektivitātes rādītāji ir zemāki kā pasīvajai mājai, tomēr krietni augstāki nekā valsts noteiktie standarti.  Apkures vajadzībām šāda tērē siltumenerģiju robežās no 15 līdz 50 kWh/m2 gadā.  Šāda tipa mājas ietver vairākus kritērijus, kas nosaka mājas ilgtspējas līmeni: atjaunojamo resursu īpatsvars, laba gaisa kvalitāte,  regulējams iekštelpu klimats un trokšņu līmenis, maksimāli izmantota dienasgaisma, vietējas izcelsmes, dabīgi, atjaunojami vai pārstrādājami materiāli, ūdens patēriņa kontrole, racionāla ēku novietošana zemes gabalā, radītā piesārņojuma samazināšana (notekūdeņi, troksnis, apkures iekārtu emisija), iekļaušanās kopējā transporta infrastruktūrā, atkritumu pareiza kompostēšana. Turklāt nododot zemas enerģijas ēku ekspluatācijā, ēkas iedzīvotājus jāapmāca pareizi un energoefektīvi lietot inženiertehniskās iekārtas. Tomēr zema enerģijas patēriņa ēkās noteikti ir jāierīko gan apkures, gan mehāniskās ventilācijas sistēmas. Zema enerģijas patēriņa ēka ir kompromiss starp ēkas energoefektivitāti, komforta līmeni un būvniecības izmaksām.

Kā nomērīt mājas kvalitāti? Mērījumi
Ir pieejami vairāki kvalitātes kontroles mehānismi un instrumenti, kas spēj novērtēt māju kvalitāti: ēkas gaisa caurlaidības pārbaude, termogrāfija (kas īpaši attiecas uz mājas hermētiskuma līmeņa noteikšanu), būvelementu siltuma caurlaidības koeficienta mērījumi, mikroklimata rādītāju mērījumi, selektīvā pārklājuma esamības noteikšana logu stikla paketēm, kā arī mitruma līmeņa noteikšana būvmateriālos.

Ēkas gaiscaurlaidības pārbaudes (BlowerDoor tests) veikšana ir ļoti svarīga visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm: būvuzņēmējam, būvuzraudzībai, pasūtītājam. Būvuzņēmējam ēkas gaiscaurlaidības pārbaudes veikšana palīdz identificēt dažāda veida montāžas defektus vēl būvniecības stadijā, kā arī apliecināt savu veikto darbu augsto kvalitāti pie ēkas nodošanas ekspluatācijā. Savukārt projekta pasūtītāju tāda veida pārbaude apliecina būvnieka darba kvalitāti, vai tiek sasniegtas projekta un Latvijas būvnormatīvos definētās prasības.

Pārbaudot mājas hermētiskumu pēc spiediena zuduma,  par hermētisku māju var uzskatīt tādu ēku, kur stundas laikā spiediena kritums nav augstāks par 40%. Siltums hermētiskā ēkā tiek noslēgts arī tādās atverēs kā logi, durvis, skurstenis.

Kādēļ ir tik svarīgi nodrošināt ēkas hermētiskumu jeb gaisa necaurlaidību?
Ja ēkā ir slikta gaisa necaurlaidība, iedzīvotājs var sūdzēties par caurvēju. Hermētiskums lieliski parāda arī celtniecības kvalitāti. Jebkura gaisa noplūde veicina mitruma un pelējuma veidošanos konstrukcijās, kas ir īpaši nozīmīgs faktors koka karkasa un koka māju būvniecībā. Protams, gaisa necaurlaidība vai tieši otrādi – caurlaidība būtiski ietekmē  energopatēriņu konkrētajā mājoklī. Turklāt gaisa necaurlaidība tieši ietekmē energopatēriņu. Veselīgu  mikroklimatu, svaigu gaisu un tīrību koka karkasa ēkā veicina pareizas ventilācijas sistēmas ierīkošana, kuru sistēmā esošie filtri attīra āra gaisu no nevēlamiem piemaisījumiem. Īpaši svarīgs jautājums par ventilācijas sistēmu ir renovējamās ēkās – kur uzlabojot siltumizolāciju un gaisa necaurlaidību, vienlaicīgi jānodrošina atbilstoša ventilācija.

Kā redzams, dizaina ziņā hermētiska māja nav ierobežota. Pats būtiskākais ir sasniegtā darba kvalitāte, materiālu kvalitāte, atbilstība vēlamajam rezultātam un pielāgošana savai dizaina idejai. Turklāt, par hermētisku var padarīt jebkuru jau esošu vai renovējamu koka ēku.