+371 22841890

GRĪDAS UN SEGUMU VEIDI

Koka grīda. // Foto: Yannick Wegner// dezeen.com

Grīda ir ikvienas telpas funkcionāls pamats, taču vienlaikus tai jāiekļaujas kopējā interjerā un jānodrošina labs vizuālais efekts. Grīda ir neatņemama sastāvdaļa no jebkura individuāla mājas interjera. Piemērotākās grīdas izvēle lielā mērā atkarīga no telpas specifikas, kā arī nama saimnieka gaumes un iespējām. Rakstā aplūkosim tuvāk grīdas konstrukciju un dažādus grīdas segumu veidus.

Grīdas konstrukcijas
Pareizi izbūvētai grīdas konstrukcijai ir būtiska nozīme visā tālākajā ēkas ekspluatācijas gaitā. Grīda ir telpu interjera pamats, neatkarīgi, kāda tipa mājā tā veidota – koka paneļu mājā, saliekamajā mājā vai eko mājā. Ar grīdas palīdzību var uzburt jebkādu noskaņu telpā, atkarībā no izmantotā seguma materiāla.

Būvniecībā grīdas var iedalīt divās galvenajās grupās –

  • Lietās betona grīdas un
  • grīdas, kas balstītas uz koka sijām jeb brusām.

Dzīvojamās telpās betona grīdas galvenokārt izmanto tur, kur virsmu paredzēts noklāt ar flīzēm vai kur plānots izveidot apsildāmo grīdu. Uz sijām balstīta grīda ir tradicionāls grīdas konstrukcija veids, kas tiek izmantots gan mājas pirmajā stāvā, gan augšējos stāvos. Grīdas konstrukcija sastāv no vairākiem slāņiem – grīdas pamatnes, hidroizolācijas, siltuma skaņas izolācijas un grīdas seguma, kas nodrošina telpas komforta līmeni. Populārākie grīdas segumi ir lamināts un parkets.

Kā pareizi jāsagatavo “melnā grīda”, lai vēlāk grīdas augšējais slānis – grīdas segums kalpotu ilgi. Ar šo jautājumu saskaras ikviens, kurš ir nolēmis nomainīt grīdas segumu. Īpaši svarīgi tas ir, ja tiek izvēlēts augstas kvalitātes grīdas segums, tad rodas jautājums – kas slēpsies apakšā zem tā. Arī liela daļa grīdas seguma defekti var rasties no slikti sagatavotas pamatnes. Katrs grīdas sagatavošanas veids ir individuāls ar savām priekšrocībām un ar saviem trūkumiem. Mēģināsim apskatīt “melnās grīdas” veidus.

Foto: gridasmeistars.lv

Betona grīdas –  cementa grīdas –  “melnās grīdas
Betona, jeb “melnā grīda” ir pilnībā sausa un gluda monolīta virsma. Parasti iebetonētas grīdas ir diezgan nelīdzenas. Vispirms būtu jānosaka virsmas nelīdzenums atrodot telpā grīdas augstāko un grīdas zemāko punktu. Ja šī atšķirība ir tikai 3 – 4 cm, tad grīdas izlīdzināšanu būs iespējams veikt ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem, ja atšķirība ir lielāka, pareizāk būtu veikt jaunu monolītā betona ieklāšanu vai slīpēšanu. Tad būtu nepieciešama kārtīga grīdas pamata hidroizolācija, nodrošinot, lai netiktu appludināti kaimiņi. Kā arī betonam būtu nepieciešams izmantot armatūras sietu. Jāņem vērā, ka betona žūšanas laiks ir ļoti ilgs – vismaz pusotrs mēnesis. Pirms uzsākt grīdas segumu montāžu, ir svarīgi telpā pabeigt visus darbus, kas saistīti ar paaugstinātu mitrumu – apmešanu, flīzēšanu, sienu špaktelēšanu, utt. Betona grīdām piemīt augsta mitruma uzsūkšanas spēja un, kamēr notiks šādi darbi, betona grīda lielu daļu mitruma uzsūks sevī. Lai to pārbaudītu, ieteicams uz grīdas uzklāt celofāna plēvi 1×1 m lielu un to atstāt uz 3 stundām.  Ja uz plēves izveidosies kondensāts, tātad grīda ir pārāk mitra.

Grīdas seguma ieklāšana
Ieklāšanas procesā telpas temperatūrai jābūt 18-23 grādu robežās, gaisa mitrums 50-60 %.

  • Pielīmēšana ir vienīgais veids kā ieklāt grīdas dēļus uz betona pamatnēm. Tāpat šī metode ir ieteicama kokšķiedras plātņu pamatnēm. Betonam jābūt sagatavotam, kā minēts iepriekš. Atkarībā no līmes var būt nepieciešama pamatnes gruntēšana. Pirms tam ieteicams iepazīstieties ar līmes instrukciju, lai izvairītos no iespējamām kļūdām.
  • Naglošana un skrūvēšana. Atzīmējot pirmā dēļa atrašanās vietu uz grīdas, jāņem vērā vismaz 13 mm atstarpi līdz sienām. Ir ļoti svarīgi pirmās dēļu rindas ieklāšanu iesākt pareizi. Izvēloties vistaisnākos dēļus pirmajām trīs rindām, tie jāizliek uz grīdas tādā rakstā, kādā tie tiks ieklāti.  Svarīgi ir vienmēr uzmanīgi izvēlieties dēļus, pirms stiprinat tos pie grīdas, pārbaudot iespējamos defektus. Par ieklātas grīdas kvalitāti atbild klājējs!

Atgādināsim, ka nav ieteicams ieklāt masīvkoka parketu vai dēļus uz betona virsmām. Šādā gadījumā būtu ieteicams uz betona veikt mitrumizturīga finiera (vismaz 12 mm bieza) montāžu.

Grīdu ierīkošana ar auksto pagrīdi
Šāda grīda ir nepieciešama, ja ēka ir būvēta mitrā vietā, ir augsts gruntsūdens līmenis, ēkai pirmā stāva grīdas līmenis ir 80 – 100 cm virs zemes virsmas līmeņa, ēkai ir stabveida (pāļu) pamati un pagrīdes telpā nav iespējams nodrošināt vajadzīgo siltumizolāciju. Šāda grīdas konstrukcija ir līdzīga starpstāvu pārseguma konstrukcijai, tādēļ tai jābūt ar labu siltumizolāciju nevis skaņas izolāciju, kā tas nepieciešams starpstāvu pārsegumos. Grīdu ar auksto pagrīdi balsta uz koka sijām vai dzelzsbetona plātnes. Grīdām ar ventilējamo pagrīdi siltināšanai izmanto minerālvati un veido vairākslāņu minerālvates konstrukcijas. Pēc siltumizolācijas materiāla uzklāšanas, visā grīdas platībā tiek veidota tvaika izolācija. Virs tās klāj izvēlēto grīdas segumu – dēļus vai citus materiālus.

Augstāk par 1. stāvu esošās grīdas konstrukcijas
Vislielākā slodze mājoklī ir jāiztur grīdām. Tām projektēšanas un būvniecības laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība. Izbūvējot starpstāvu pārsegumus, jādomā ne tikai par to nestspēju, bet arī par skaņas izolāciju.
Praksē, lai sasniegtu labus rezultātus, ir nepieciešams samazināt trieciena skaņas līmeni par 25-30 decibelu. Tādu trieciena skaņas samazinājumu var panākt, izveidojot peldošās grīdas konstrukciju, izmantojot minerālvates plāksnes.
Gadījumos, kad ir ierobežota papildus slodzes un slapjo procesu (betona) lietošana būvobjektā, labi piemērotas ir peldošo grīdu sausās sistēmas.
Augšējiem stāviem grīdas tiek veidotas uz starpstāvu pārsegumiem, kas tiek norobežoti ar starp griestiem un tā dēvētajiem tīrajiem griestiem un grīdas konstrukciju. Pārsegumiem izmanto dzelzsbetona konstrukcijas – plātnes (paneļus), monolītas konstrukcijas vai koka pārsegumus.
Dzelzsbetona plātnes vai monolītās konstrukcijas ir ar pietiekami gludu virsmu, lai uz tām klātu izlīdzinošo maisījumu uz kura tālāk veidotu grīdas virsmu. Koka pārsegumus veido no koka sijām. Katras sijas apakšējā daļā no abām pusēm piestiprina neliela šķērsgriezuma latas.

Foto: abc.lv

Apsildāmās grīdas
Apsildāmajām grīdām ir daudzas priekšrocības – tās var ierīkot jebkurā telpā, ir ērta lietošanā, neaizņem vietu, kā arī pasargā telpu no pelējuma. Siltums izdalās tieši virs grīdas, kāju līmenī, tur kur visvairāk tas vajadzīgs. Siltums izdalās no visas apsildāmās grīdas platības. Siltums izdalās telpā vienmērīgi, tāpēc tiek panākta siltumenerģijas ekonomija. Turpretī caur nenosiltinātām grīdām ēkā aizplūst daudz siltuma. Tā kā siltais gaiss ceļas augšup un vēsais gaiss saglabājas grīdas līmenī, temperatūra var būtiski mainīties. Ēkas pirmajā stāvā un ēkas apsildāmajām grīdām, lai netiktu pieļauta siltuma virzīšana pretējā virzienā uz leju, uz pagrabu un pamatiem, nepieciešama ir siltumizolācija. Tā ir atkarīga no pašas grīdas konstrukcijas. Tā var būt grīda, kas atrodas ciešā saskarē ar grunti, vai arī grīda ar ventilējamo pagrīdi. Jo lielāka temperatūras atšķirība ārā, nekā iekštelpā, jo arī būs lielāks siltuma zudums.

Apsildāmo grīdu veidi
Apsildāmo grīdu veidi tiek izšķirti pēc to apsildes veida. Apkurei tiek izmantoti elektriskos kabeļi vai karstā ūdens caurules, ko iemontē zem grīdas seguma.

Elektriskā grīdas apsilde
Šis ir dārgs apkures veids, tāpēc to lielākoties izmanto atsevišķās telpās (vannasistabās, priekšnamos), bet pārējo telpu apsildei izmanto kādu tradicionālu apkures veidu. Sistēmas darbību regulē pie kabeļa pieslēgts termoregulētājs.

Ar ūdeni apsildāmo grīdu
Ierīkošanas galvenais nosacījums – mājoklī jābūt apkures katlam. Ar ūdeni apsildāmo grīdu var pieslēgt arī apkurei ar siltumsūkni. Tā kā grīdas sildošās virsmas platība ir liela, bet sistēmā cirkulējošā šķidruma temperatūra salīdzinoši zema (plus 30-40 °С), tiek panākta ievērojama siltuma ekonomija. Maksimālu efektivitāti grīdas apsilde ar ūdeni sasniedz tad, kad tā ir visās mājokļa telpās, nevis tikai atsevišķās daļās.

Kā ieklāt apsildāmo grīdu?
Svarīgi, lai grīda būtu labi izolēta un siltuma zudumi virzienā uz leju būtu samazināti līdz minimumam. Pašu apakšējo grīdas slāni veido betons, virs tā seko siltumizolācijas materiāla slānis, kas nodrošina, lai netiktu sildītas apakšā esošās pārseguma konstrukcijas un neveidotos siltuma tilti uz pamatiem un ārsienām.

  • Vispirms uz betona grīdas pamatnes vai noblietēta, skalotu smilšu seguma tiek ieklāta hidroizolācijas plēve (tā nav nepieciešama, ierīkojot apsildāmo grīdu augstākos ēkas stāvos).
  • Gar visu sienu malu tiek ieklāta kompensācijas lenta, kas noņem temperatūras un zemes svārstību rezultātā radušos spriegumu un pasargā grīdas segumu no plaisām un deformācijām.
  • Tālāk seko putupolistirola siltinājums, uz kā tiek veidots apsildes cauruļu vai kabeļu klājs.
  • Grīdas seguma ieklāšana noslēdz grīdas celtniecību. Kvalitatīvi, speciālistu izstrādāti jaunākās paaudzes grīdas segumi –  parkets, lamināts, vinila grīdas – būs ar teicamu uzticamības rādītāju un nodrošinās modernu dizainu un ilgmūžību.

Materiāli grīdām

Foto: gridasstils.lv

Koka grīdas
Koks ir populārākais būvniecības materiāls pasaulē, bet, salīdzinot ar kokskaidu plātnēm, tam ir vairāki trūkumi. Koks ir dzīvs materiāls, tā stiprība nav viendabīga. Tāpat būvniecībā nav izmantojami maza diametra koki. Attīstoties ekonomikai, pieaug vajadzība pēc koksnes materiāliem un koksnes resursu efektīvākas izmantošanas. Daži no koksnes paneļiem nelīdzinās koksnei, bet daži ir saglabājuši savu estētisko skaistumu, piemēram, finieris, saplāksnis.

Dēļu grīdas – ekspluatācijas laikā bieži no spraugām izdrūp špakteļtepe, dēļi platuma virzienā izliecas, grīda čīkst, starp dēļiem veidojas lielas spraugas utt. No visiem šiem defektiem var izvairīties, ja koksne tiek pareizi apstrādāta, vai ja dēļu grīdas remontam vai jaunas grīdas ierīkošanai izmanto saplāksni.

Saplāksnis – Saplāksni iegūst, salīmējot kopā vairākus finierus, visbiežāk izmantojot fenolu sveķu līmi. Šķiedru virziens blakus esošajām kārtām saplākšņa plātnē ir perpendikulārs.

Kvalitatīvu grīdas segumu nevar iegūt uz nelīdzenas pamatnes, iestrādājot lamināta parketu, korķi, gabala parketu u.c. grīdas seguma materiālus. Jaunu grīdu ieklāšanā var izmantot saplākšņa lielformāta loksnes. Lielformāta saplāksnis jūtami paaugstina grīdas kvalitāti, un šādas grīdas galvenās priekšrocības ir:

  • stingrāka konstrukcija,
  • mazāks salaiduma šuvju skaits,
  • saplākšņa ieklāšanas samazinātā darbietilpība,
  • kā arī mazāks špaktelēšanas darbu apjoms (jo mazāks šuvju kopējais garums).

Finiera saplāksnis  ir viens no izplatītākajiem celtniecības materiāliem, kuru izmanto būvniecībā, grīdu ražotnē, mēbeļu ražošanā un citās ražošanas sfērās. Finiera saplāksnis pārsvarā ir vai nu mitruma izturīgs vai ūdensizturīgs finiera saplāksnis. Saplākšņu ražošanā izmanto dažādus koksnes veidus, bet visaugstākā kvalitāte ir bērza saplāksnim.
Vizuāli finiera saplāksnis ir plānā kārtā nolobīta vai drāzta plāksne. Finieris parasti ir biezumā 0,1.-3,5 mm un to parasti līmē pie citiem koksnes paneļiem (pie kokskaidu plātnes vai MDF).

Kokskaidu plātne – Plātne, kas sastāv no smalki sasmalcinātām koksnes daļiņām (skaidas un koksnes putekļi, kas sadalītas pa frakcijām – ārpusē smalkās frakcijas, vidus slānī rupjās frakcijas koksnes daļiņas), tās sapresējot kopā ar līmi.

Parketa grīda // Foto; Luuk Kramer // dezeen.com

Parkets
Parketa ieklāšana
Parketa dēļu galvenais izejmateriāls ir dabīgs koks. Parketa dēlīšus ieklāj uz sagatavotas grīdas pamatnes. Pēc tam pielīmē un pienaglo katru parketa dēlīti. Parketu var ieklāt dažādos virzienos un izveidot zīmējuma rakstus.

Parketa apstrāde
Darbs tiek uzsākts ar slīpēšanu un lakošanu. Parketu apslīpē ar grīdas slīpējamo mašīnu. Slīpēšanai tiek izmantoti dažāda raupjuma pakāpes smilšpapīri. Ja grīdai ir defekti, vai nelielas spraugas, tās tiek aizšpaktelētas ar speciālu špakteli.  Kad grīdas pamatne ir noslīpēta ar lielo grīdas slīpējamo mašīnu, tad tiek slīpēts grīdas perimetrs un vietas, kur nav iespējas piekļūt ar lielo grīdas slīpējamo mašīnu. Pēc tam seko grīdas pulēšana ar pulējamo mašīnu, izmantojot dimanta sietus. Šim etapam beidzoties, grīda tiek iztīrīta ar putekļu sūcēju. Šajā brīdī grīda ir pilnībā sagatavota lakošanai vai eļļošanai.

Lakošana
Grīda tiek lakota 3 kārtās, pēc klienta vēlmes to var lakot 4 vai pat 5 kārtās. Pirmajai kārtai tiek izmantota grunts laka, kuras žūšana ir aptuveni 1 stunda. Pēc nožūšanas, grīda tiek lakota vēlreiz. Kad divas lakas kārtas ir kārtīgi nožuvušas, grīda atkal tiek pulēta. Pēc pulēšanas darba, grīdu attīra no smalkajiem putekļiem. Tikai tad seko trešās kārtas lakošana. Laka savu pilnīgo cietību un noturību iegūst pēc 10 dienām un grīda ir gatava ekspluatācijai.
Lakoti dēļi ir viegli kopjami, tos vislabāk mazgāt ar mitru lupatu. NB! Izvairieties no asu priekšmetu atrašanās uz grīdas – tie var saskrāpēt laku!
Nelielas platības telpas var noslīpēt un 3 reizes nokrāsot vienas dienas laikā, taču labāk laku kārtīgi nožāvēt un trešo kārtu klāt tikai nākamajā dienā.

Eļļošana
Grīda var tikt eļļota pēc tam, kad iepriekš veikts tāds pats slīpēšanas process kā lakotai grīdai. Augsti kvalificēta eļļa grīdā tiek iepulēta ar pulējamo mašīnu 2 kārtās.
Eļļas žūšanas ilgums ir ilgāks nekā lakai, tādēļ starp eļļošanas kārtām ir jābūt 1 dienas intervālam. Eļļota grīda būs dabai draudzīgāka, taču būs trauslāka nekā lakota grīda. Koka grīdu arī ir iespējams ietonēt vajadzīgajā krāsu tonī. Šai gadījumā grīda tiek 3 reizes slīpēta un pulēta, un papildus arī izmazgāta. Pēc vienmērīgas grīdas mazgāšanas un kārtīgas nožūšanas, grīdā tiek iepulēts vajadzīgais izvēlētais tonis. Kad grīda ir nožuvusi, to vēl papildus ievasko vai nolako 2 kārtās.
Izšķir vairāk u veidu parketu.

Vairākslāņu parkets
Vairākslāņu parketā ir vairāki slāņi, kura pamats tiek veidots no finiera, bet augšējā kārta (virskārta) no koka dēlīšiem. Atšķirībā no dēlīšu parketa, vairākslāņu parketa ieklāšana ir daudz vienkāršāka un ātrāka, un tā virskārta ir jau apstrādāta, tādēļ tā vairs nav jāslīpē vai jālako. Vairākslāņu parkets kalpo salīdzinoši īsāku laiku nekā dēlīšu parkets, jo pēc virskārtas nodilšanas to iespējams slīpēt vienu vai divas reizes.

Dēlīšu parkets
Dēlīšu parketu ieklāj uz līdzenas pamatnes, pie tās pielīmējot 15-20 mm biezus dēlīšus. No dēlīšiem iespējams veidot dažādas formas un rakstus, tādā veidā radot unikālu grīdu. Parketa mūžs ir salīdzinoši ilgs, jo to var atjaunot vairākas reizes, noslīpējot nobružāto virskārtu. Šī parketa trūkums ir tā sarežģītā ieklāšana, ko ieteicams veikt tikai speciālistiem, tas krietni sadārdzina seguma kopējās izmaksas. Pēc ieklāšanas parketu vēl nepieciešams apstrādāt, slīpēt un lakot, tomēr pareizi ieklāts, tas kalpos ilgi.

Grīdas apdare
Caurspīdīgā apdare
(parasti – lakošana) nodrošina elegantu grīdas segumu, kas teicami iekļaujas telpu interjerā, bet, veicot dekoratīvo apdari, var iegūt augstvērtīgu grīdas segumu, imitējot parketa plāksnes. Šādas apdares izmaksas ir minimālas. Ja grīdu ierīko telpās, kurās ir paaugstināts mitrums, tad jālieto mitruma izturīgais saplāksnis.

Saplākšņu grīdas āra terasēm, balkoniem un skatuvēm
Saplāksnis celtniecībā tiek izmantots daudzās konstrukcijās, kurās tas sekmīgi aizstāj agrāk tur izmantotos materiālus. Šādas konstrukcijas ir arī āra terašu, balkonu un skatuvju grīdas. Saplāksnis ir ļoti labs materiāls ārējo grīdu ierīkošanai, tikai vēlams, lai tās no augšas būtu nosegtas ar jumtu. Un tomēr, kaut arī zem jumta, tomēr saplāksnis šajās vietās ekspluatācijas laikā atrodas ļoti nelabvēlīgos apstākļos, jo ir pakļauts daļējai atmosfēras nokrišņu, kā arī sala, saules un mehāniskajai iedarbībai. Tāpēc jāizvēlas vispiemērotākā veida saplāksnis, kurš šādos bargos ekspluatācijas apstākļos deformētos tikai pieļaujamās robežās un saglabātu savas mehāniskās un dekoratīvās īpašības ilgu laika periodu.

Foto: salonsobjekts.lv

Lamināts
Lamināta grīdas dzīvojamām telpām ne tikai piešķir pievilcīgu izskatu, bet ir arī praktisks risinājums. Lai precīzāk noteiktu lamināta grīdas nodilumizturības pakāpi, ir izveidota testēšanas sistēma, ar kuras palīdzību lamināta grīdas nodilumizturības pakāpi, ir izveidota testēšanas sistēma, ar kuras palīdzību lamināta grīdas dēļi tiek iedalīti klasēs. Piemēram, 31. klases lamināta grīdas dzīvojamās telpās kalpos 10 līdz 12 gadus, savukārt 33. klase – līdz pat 30 gadiem.

  • Lamināta grīdas tīrīšanai vienmēr jāizmanto saudzīgi rīki – gan slota, putekļu sūcēja uzgalis ar sariem un mitrās uzkopšanas slota, kas neskrāpē grīdas virsmu.
  • Grīdu jāslauka virzienā, kādā salikti lamināta grīdas posmi.
  • Ja uz grīdas radies kāds traips, tas vienmēr jānotīra nekavējoties ar drānu, lupatiņu vai sūkli.
  • Nedrīkst pieļaut izlijuša šķidruma ilgstošu atrašanos uz grīdas virsmas. Tas ir jāuzslauka ar sausu lupatu vai švammi.
  • Mitrā grīdas uzkopšana jāveic ne retāk kā reizi mēnesī, tad arī grīdas segums pieradīs pie apstākļiem un būs vieglāk kopjams.

Linoleja segums, kas vizuāli neatšķiras no mozaīkflīžu grīdas. // Foto: bcccarpet.lv

PVC un vinila grīdas segumi
PVC
– (linolejs, kura sastāvā ir polivinilhlorīds) un vinila grīdas segumi ir paredzēti tiem, kas vēlas, lai grīda kalpotu ilgi un neprasītu īpašas rūpes. Tās ir piemērotas gandrīz visām telpām un plašiem objektiem – no lidostas līdz vannas istabai. Arī virtuvēm, priekštelpām, zālēm vai jebkurām citām telpām. Tas prasa minimālu uzturēšanu, ir elastīgs un izturīgs virsmas pārklājums, kas neskan, ja pa to staigā, nebaidās no mitruma un ir viegli uzstādāms – tās ir vinila priekšrocības.
Linoleju uzskata par sintētisko materiālu, taču tā tas nav. Linolejs ir gatavots no dabīgām izejvielām. Šiem segumiem ir ļoti plaša krāsu izvēle, dizaina un izmantošanas iespējas. PVC grīdas segumu materiālus pēc uzbūves iedala homogēnajos (vienslāņa) un heterogēnajos (daudzslāņu) klājumos. Vienslāņa jeb homogēnā seguma krāsa un raksts visa seguma biezumā ir vienāds, kamēr heterogēnie būs ar vairākiem slāņiem.
Linolejs sen vairs nav pieejams dažās krāsās. Šobrīd tas pastāv ļoti plašā krāsu un faktūru gammā. Tas var vienlīdz labi atdarināt parketu, kā flīžu grīdu un citus materiālus.

Foto: varupats.lv

Flīžu grīdas
Lai arī ir pierasts, ka flīzes tiek ieklātas telpās un vietās, kur ir tieša saskare ar ūdeni –  vannasistabās, tualetēs, dušās, baseinos, virtuvēs, pirtīs, āra terasēs u.c., tās tiek izvēlētas arī dzīvojamo telpu interjerā. Piedāvājumā ir ļoti plašs klāsts dažādu faktūru, krāsu un izmēru flīzes, lai apmierinātu pat viskaprīzākās prasības.

Flīžu līme tiek uzklāta no abām pusēm – līmi klājot gan uz grīdas, gan uz flīzes – šādi tiek nodrošināts 100% flīzes pārklājums ar flīžu līmi (izvairoties no nolūzušiem stūrīšiem ekspluatācijas laikā). Flīzes iespējams nolīmeņot attiecībā pret grīdas pamatni un arī pret blakus esošo segumu. Savukārt lai nolīmeņotu flīzes savā starpā izmanto ķīļu sistēmu –  “zilais enkurs”, ko ieliek starp flīzēm, “sarkanais enkurs” – ar ko savstarpēji piespiež flīzes, tā rezultātā flīzes nolīmeņojot attiecībā vienu pret otru.

Netradicionālie grīdas segumi
Mākslīgā zāle
 
Viens no netradicionālajiem grīdas segumiem, kas parasti tiek ieklāti uz balkona, radot vairāk dekoratīvo elementu. Nodilumizturīgs un stiprs materiāls, kas sastāv no apjomīgām šķiedrām, kuras tiek savienotas ar ļoti elastīgu pamatni. Parasti segums tiek stiprināts pa stūriem ar grīdlīstes palīdzību. Pareiza kopšana ļauj saglabāt segumu aptuveni 15 gadus.

Korķa segums
Ekoloģisks, un izceļas ar augstām siltumizolācijas un troksni slāpējošām īpašībām. Tas tiek izgatavots no korķa koku mizas. Rezultātā tiek iegūts stiprs, izturīgs un ilgmūžīgs grīdas segums ar labām amortizācijas īpašībām. Samazina slodzi uz locītavām, tāpēc ideāli piemērots cilvēkiem, kas cieš no vestibulārā aparāta problēmām. Uz tādas grīdas paliek mēbeļu pēdas. Seguma uzkopšanai pietiek ar putekļsūcēju, un katru nedēļu veikt istabā mitro uzkopšanu. Korķa grīdas segumam nepatīk mitrums un tas viegli bojājas no asiem papēžiem.

Stiklotas grīdas
Tās ir mūsdienīgās grīdas. Stiklotās grīdas ir salīdzinoši dārgākās. Tur tiek izvēlēts rūdīts daudzslāņu stikls, tam ir īpaša izturība pret lūzumiem. Tās tiek labi apgaismotas. Stikls tiek izmantots galvenokārt komerciālās vietās, kā, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Sporta grīdas iekštelpās – elastīgas un drošas
Grīdas izliece, bumbas atlēciens, trieciena enerģijas absorbēšana, slīdamība, noturība pret spiedienu punktā, – tās ir būtiskākās prasības, kas iekļautas sporta telpu grīdu regulējošā standartā DIN 18032-2, pēc kura lielā mērā vadās sporta celtņu iekštelpu grīdu segumu ražotāji un ieklājēji Eiropā. Izdarot pasūtījumu iekštelpu sporta grīdai, svarīgi ir zināt, kādiem sporta veidiem un citām aktivitātēm tiks paredzēta konkrētā halle, jo dažādiem sporta veidiem ir atšķirīgas prasības pret grīdu. Protams, iespējams izvēlēties arī universālu grīdas segumu, kas piemērots dažādām aktivitātēm, taču pilnīgi neviens grīdas segums nav piemērojams visiem sporta veidiem profesionālā līmenī.

Pievērsiet Uzmanību!

  • Uzkopiet grīdu regulāri;
  • lzmantojiet filca paliktnīšus zem mēbelēm un smagiem priekšmetiem;
  • Neslapiniet koka grīdas, mitrums tās var sabojāt;
  • Tiešu saules staru ietekmē dabīga grīda var mainīt toni;
  • Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazinieties ar grīdas materiāla izplatītāju!