+371 22841890

GRĪDAS KONSTRUKCIJA UN SILTUMA CAURLAIDĪBA KOKA KARKASA PRIVĀTMĀJĀS

GRĪDAS KONSTRUKCIJA
Grīdas konstrukcijai ir būtiska nozīme ēkas turpmākajā ekspluatācijā, nodrošinot pienācīgu komforta līmeni un ekspluatācijas izmaksas. Būvniecībā tiek izšķirtas divu veidu: betona lietās grīdas (lielākoties vēlāk tiek noklātas ar flīzēm vai apsildāmo grīdu) vai grīdas, kas balstās uz koka sijām jeb brusām.

Grīdas konstrukcija dažādiem gadījumiem

Grīda uz grunts

  • ģeotekstila neausts audums (izkliedē slodzi, nodrošina ūdens drenāžu)
  • šķembu, rupjas grants ieklājums (biezums 200 mm; nodrošina tiešu ūdens drenāžu, uzsūc grunts mitrumu)
  • putupolistirola vai minerālvates plāksnes
  • plēve (nodrošina mitruma daudzumu dzelzsbetona plāksnē)
  • monolīta dzelzsbetona plātne
  • ūdensizturīga būvniecības java
  • grīdas ieklājums (flīzes, lamināts u.c.)

Grīdas ar auksto (ventilējamo) pagrīdi
Ja grīda tiek balstīta uz koka sijām:

  • koka sijas
  • minerālvate vairākos slāņos
  • tvaika izolācija
  • grīdas segums (dēļi u.c. materiāli)

Ja grīda tiek balstīta uz dzelzsbetona plātnes:

  • dzelzsbetona plātne
  • hidroizolācijas materiāla loksnes
  • paliktņi
  • koka sijas jeb gulšņi
  • siltumizolācijas materiāls starp sijām
  • tvaika izolācija
  • grīdas segums (dēļi u.c.)

Apsildāmā grīda
Gan ūdens cirkulācijas, gan elektriskās apsildes variantā apsildāmās grīdas konstrukcija ir līdzīga.

  • betona slānis
  • siltumizolācijas materiāls
  • betona slānis (biezums 10 mm)
  • cauruļvadu kontūrs (diametrs 16 -20 mm)/ siets ar apsildes kabeli
  • betona slānis (biezums 3-5 cm)
  • hidroizolācija (mitrās telpās)
  • grīdas segums (nobeiguma slānis)

Apsildāmai grīdai ir vairākas priekšrocības, salīdzinājumā ar citām apkures sistēmām:
*darbības rezultātā nenotiek putekļu cirkulācija,
*siltuma laukums ir ļoti liels, temperatūra ir nedaudz siltāka nekā pati telpa,
*droša sistēma, jo nav virsmu, pie kurām varētu apdedzināties,
*brīva telpa bez papildus apsildes elementiem (radiatoriem, krāsnīm),
*zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas,
*ūdens cirkulācijas apsildāmo grīdu iespējams apvienot ar jebkuru apkures veidu,
*lai iekštelpu gaiss sasiltu līdz 20 – 21º  C, apsildāmās grīdas virsmas temperatūrai jābūt max +29º C, bet, lai to nodrošinātu, cauruļvados plūstošais ūdens jāsasilda līdz +35º C (salīdzinājumam, lai sasniegtu vienādus rezultātus, klasiskajā radiatoru sistēmā caurplūstošā ūdens temperatūrai jābūt +65 – +85º C.
*apsildāmās grīdas sistēmu var iebūvēt sienā, panākot krāsns mūra efektu (tad max virsmas temperatūra ir +50º C).

GRĪDU SILTUMCAURLAIDĪBA UN SILTINĀŠANA
Būtiski ir uzsvērt pareizas un atbilstošas siltumizolācijas ieklāšanu pirms jaunas grīdas ieklāšanas, jo pēc tam, kad ieklāta grīda, papildus siltumizolāciju nevar ieklāt, neizlaužot grīdas segumu. Siltināšana nepieciešama pirmā stāva grīdām un apsildāmajām grīdām, lai siltums nenovirzītos uz leju, nepazustu. Apsildāmo grīdu siltināšanai izmanto gan minerālvati, gan putupolistirolu.

Grīdas uz grunts siltināšana
Būvējot savu privātmāju, noteikti jāpievērš uzmanība ikvienam rādītājam, kas palīdz ilgtermiņā ietaupīt uz ekspluatācijas izmaksām. Jaunas koka karkasa ēkas būvniecības gadījumā viens no būtiskākajiem rādītājiem ir grīdas siltuma caurlaidības koeficienta aprēķins.  Ēku energoefektivitāte kā viena no prioritātēm enerģētikas politikas veidotājiem gan nacionālā, gan reģionālā, gan arī internacionālā līmenī nosaka paaugstinātu interesi par jebkuras būvkonstrukcijas siltumcaurlaidību un izolāciju. Tas ir tik būtiski, jo, paaugstinoties  dzīves kvalitātes standartiem, ir beznosacījumu pieprasījums pēc paaugstinātas gaisa kvalitātes un optimāla iekštelpu mikroklimata. Izmantojamie materiāli tiek pielietoti visur – sienās, griestos, grīdās, logos u.c.

Ikviena norobežojošā konstrukcija tiek vērtēta pēc siltuma caurlaidības principiem. Atšķirībā no ārsienām un jumta pārseguma, grīdu uz grunts būtu jāvērtē pēc citiem principiem, lai izvairītos no nepareiza būvelementa novērtējuma. Rezultātā tiek izmantota neatbilstoša, nepareiza siltumizolācijas slāņa izvēles, kas noved pie izmaksu pieauguma būvniecības laikā.

Būvelementi, kam ir saskare vai pastarpināta saskare ar grunti – grīda uz grunts, aukstās pagrīdes konstrukcijas, apkurinātie un neapkurinātie  pagrabi. Grunts arī pilda siltumizolācijas funkciju. Pareizs novērtējums palīdz samazināt ierīkojamo papildus siltumizolācijas slāņa biezumu, lai nodrošinātu būvnormatīvos un būvprojektā nepieciešamo siltuma caurlaidības koeficientu. Kas nepieciešams, lai to novērtētu? Materiālu slāņu biezums, materiālu siltumvadītspējas koeficients, ēkas perimetra garums, grunts kontaktvirsmas laukums, ēkas raksturīgās dimensijas, grīdas ekvivalentais biezums. Visi nosauktie lielumi ir nepieciešami tādēļ, ka katrai ēkai ir savi individuāli rādītāji – grunts laukums, grīdas iebūves dziļums u.c. Lai arī sarežģītāki, pilnīgi un precīzi aprēķini nodrošina pasūtītājam racionālu finanšu resursu izlietošanu sava projekta realizācijā.

Grīdas uz grunts siltināšana
Kāpēc tas ir tik būtiski? Tas ir tādēļ, lai nepieļautu aukstuma un mitruma (links) ieplūšanu no grunts (vai pagraba citos gadījumos). Tādēļ pirmā stāva grīdas siltināšana ir tik būtisks jautājums.  Tikpat būtiski ir ieklāt arī hidroizolāciju.  Minimālajai siltumpretestībai grīdai un siltinājuma materiāliem virs grunts, kā arī virs neapsildītiem puspagrabiem jābūt 2,8 m2-K/W, kas atbilst aptuveni 100-120 mm biezai akmens vai stikla vates kārtai.  Izvēloties siltumizolācijas materiālu, uzmanība jāpievērš siltumpretestībai, slodzes izturībai, noturībai pret deformācijām, mitrumizturībai, blīvumam, elastīgumam, skaņas izolācijas spējai, ugunsdrošībai, gaisa apmaiņai, ekoloģiskumam un, protams, izmaksām.

Noteikumi, siltinot grīdu uz grunts:

  • siltumizolācijas plātnes jāliek cieši cita pie citas, bez spraugām;
  • pa izolācijas kārtu nestaigāt, lai materiāls nezaudētu savas īpašības;
  • siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās atrašanās vietas – pagraba grīdas, pirmā stāva grīdas virs pagraba pārseguma, uz gulšņiem vai uz grunts balstītas grīdas;
  • Būtiski, vai grīda tiek iebūvēta jaunbūvē vai veic papildsiltināšanu.

Grīdas uz grunts siltināšanas materiāli
Kā siltumizolējošus materiālus lielākoties izmanto putupolistirolu un akmens vai minerālvati. Pēc savām īpašībām tie praktiski ir līdzvērtīgi. Uzmanību vajadzētu pievērst dažādu putupolistirolu slodzes nestspējai – šie produkti ir ar dažādām markām un to īpašības atšķiras. Ar vati šādu problēmu nebūs. Putupolistirols nav elastīgs materiāls un atsevišķos gadījumos var nepiegulēt virsmai tik cieši un blīvi, kā vajadzētu. Tāpēc jāpievērš uzmanība arī šuvēm – arī te vatei ir nelielas priekšrocības, jo tā ir saspiežama un to ir vieglāk salikt kopā.

Grīda uz grunts sausām telpām

  • Blietēta grunts
  • Ģeotekstils
  • Keramzīts (frakcija 10-20 mm)
  • Ekstrudētais putupolistirēns
  • Perimetra izolācija – perimetra lenta (paredz līdz pēdējā lējuma, grīdas seguma augšai)
  • Sausais betons grīdām (biezums 30-80 mm), kurā iestrādāts metāla siets (100x100x3 mm)
  • Dziļumgrunts
  • Grīdas segums

Grīda uz grunts mitrām telpām

  • Blietēta grunts
  • Ģeotekstils
  • Keramzīts (frakcija 10-20 mm)
  • Ekstrudētais putupolistirēns
  • Perimetra izolācija – perimetra lenta (paredz līdz pēdējā lējuma, grīdas seguma augšai)
  • Sausais betons grīdām (30-80 mm), kurā iestrādāts metāla siets (100x100x3 mm)
  • Dziļumgrunts
  • Elastīgā hidroizolācija uz minerālās bāzes terasēm, balkoniem, baseiniem un pamatiem divās krusteniskās kārtās, perimetrs un komunikāciju izvadi blīvēti ar hidroizolācijas lentu
  • Elastīgā flīžu līme
  • Flīzes
  • Flīžu šuvotājs stūros, salaidumu vietās un instalāciju pieslēgumos silikons

Grīdas ar auksto pagrīdi
Grīdas ar auksto pagrīdi ierīko noteiktos gadījumos:

  • kad ēka būvēta mitrā vietā,
  • vietā, kur ir augsts gruntsūdens līmenis,
  • ēkas pirmā stāva grīdas līmenis ir 80 – 100 cm virs zemes virsmas līmeņa,
  • ēkai ir stabveida, pāļu pamati, kur pagrīdē nav iespējams nodrošināt nepieciešamo siltumizolāciju.

Grīdas ar auksto pagrīdi konstrukcija veidota līdzīgi kā starpstāvu pārsegums, bet ar ļoti labu siltumizolāciju. Grīda tiek balstīta uz sijām vai dzelzsbetona plātnes. Lai nodrošinātu pagrīdes atbilstošu vēdināšanu, pa ēkas perimetru virspamatos ik pa 5 metriem tiek ierīkoti vēdināšanas kanāli  ar 12 x 12 cm šķērsgriezuma laukumu, kurus ziemā nosiltina ar siltumizolācijas materiālu. Tas nepieciešams, lai izvairītos no kondensāta rašanās pagrīdē.
Konstruktīvais risinājums pirmā stāva grīdām galvenokārt ir atkarīgs no grīdas seguma materiāla, telpas izmēriem u.c. apstākļiem. Pamatā nesošā konstrukcija, uz kuras tiek balstīta grīda, ir sijas – 50 mm biezi dēļi, ar atstatumu 600 mm, pieskaņojot konstrukciju minerālvates plākšņu izmēriem. Zem siltumizolācijas plāksnēm ievieto vēja aizsardzību – kokšķiedru / kokskaidu plāksnes. Lai balstītu pretvēja plāksnes, pie siju apakšas piestiprina koka dēļus. Gadījumā, ja siltumizolācijas slānis ir vienā līmenī ar ar sijām, tad pirms grīdas ieklāšanas, izveido vēdināšanas spraugu – uz sijām ieklājot gulšņus, uz kuriem klāj grīdu.

Grīdas ar silto pagrīdi
Grīdas ar silto pagrīdi konstrukcija tiek veidota atkarībā no grīdas pacēluma virs zemes un gruntsūdens līmeņa.

  • Ja grīdas pacēlums virs zemes ir 40 cm un vairāk: grīdu ierīko uz ķieģeļu vai betona stabiem un koka gulšņiem. Pagrīdi vēdina pa caurumiem grīdlīstēs, vai speciāli veidotiem caurumiem grīdā.
  • Ja grīdas pacēlums ir mazāks par 40 cm: koka gulšņus novieto uz betona pamatnes, starp gulšņiem ievietojot siltumizolāciju. Ieteicamais minerālvates biezums ir 75 – 100 mm.

Ekspluatējamas grīdas papildus siltināšana
Protams, arī esošu ēku pirmā stāva grīdas bieži vien nākas siltināt papildus, it sevišķi senākās ēkās, kur grīdu siltināšanai būvniecības laikā nav pievērsta īpaša uzmanība. Senākie grīdu siltināšanas materiāli ietver zāģskaidas, izdedžus u.c. vietējie, pieejamie materiāli, kuru siltumtehniskās īpašības vērtējamas kā mazefektīvas. Lai nodrošinātu komfortablus dzīves apstākļus un samazinātu apkures izmaksas, par siltumizolācijas materiālu var izmatot minerālvati un putupolistirols (putuplasts). Siltinot grīdu ar auksto pagrīdi, to var siltināt gan no augšas, gan no apakšas. Noņemot veco grīdu, ja siltinājuma slānis laika gaitā ir sakrities, to var papildināt ar irdeno minerālvati. Aukstajai pagrīdei nepieciešams vismaz 100 mm biezs minerālvates siltumizolācijas slānis. Ekspluatējamu grīdu ar silto pagrīdi siltināšana praktiski ne ar ko neatšķiras no grīdu ar auksto pagrīdi siltināšanas, tikai šajos gadījumos nav iespējama grīdas izolēšana no apakšas. Remonta gadījumā šādu grīdu siltināt var tikai no augšas, uzlaužot veco grīdu un pēc siltumizolācijas ievietošanas starp gulšņiem ierīkojot jaunu grīdu.