+371 22841890

FASĀDES APDARE

Bergerona centrs, Jorkas universitāte, Kanāda. // Arhitekts: ZAZ Architects // Foto: doublespace photography

Fasāde ir tas, ko cilvēks pamana vispirms, ieraugot jaunu ēku, tādēļ tai jābūt estētiskai un pievilcīgai. Tomēr vienlaikus estētiskajai funkcijai, tā pasargā ēku no mehāniskiem bojājumiem, kā arī no ārējās vides ietekmes. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus fasādes materiālus. Pārdomāta un prasmīgi veidota fasādes apdare paaugstina mājas drošību un kvalitāti ilgtermiņā.  Fasāde – tā ir veselīgas iekšējās  dzīves telpas nodrošinātājs.

Domājot par koka karkasa mājas projektēšanu vai renovāciju, jau pašā sākumā būtu labi jāapsver piemērotākais fasādes veids konkrētajai teritorijai un objektam. Fasādes apdarei jāsader ar ēkas konstrukciju un arhitektūru, neaizmirstot iekļauties kopējā izmaksu grafikā.  Tā nav viegla izvēle, tāpēc un parasti labāko risinājumu jāmeklē kopā ar arhitektu un konsultācijās ar profesionāļiem, jo dekoratīvā fasādes apdare iet roku rokā ar kvalitatīvi nosiltinātas, izolētas mājas būvniecību. Labi projektēta fasāde var efektīvi kontrolēt fiziskos vides faktorus, piemēram, siltumu, gaismu un skaņu, tādējādi uzlabojot iedzīvotāja komfortu ēkā. Mājas atrašanās vieta un klimats ir būtiski faktori piemērotas fasādes apdares izvēlē.
Temperatūras diskomforts rodas,  ja ziemā ir -10 C  ārā, istabā ārsienas virsmas siltums ir +15 oC,  bet telpas temperatūra istabas vidū ir +20 oC, tad rodas nepatīkama aukstuma sajūta un diskomforts. Ideālā gadījumā temperatūru starpība uz sienas virsmas un istabas vidū nepārsniedz 3 oC, un otrādi. Pie pareizi izbūvētas fasādes, pateicoties ārsienu siltumizolācijai, vasaras karstumā istabās valdīs patīkams vēsums, jo sienas ilgu laiku uzturēs siltumizolāciju.
Mājas būves energoefektivitāte arī ir cieši saistīta ar fasādi. Pareizi izvēlēts ēkas siltinājums, gudri izvietoti logi, fasādes materiāli, tās konstruktīvais risinājums utt., varbūt būvējot izmaksās nedaudz vairāk, toties vēlāk ekspluatācijā dos ekonomiju gadiem.

Fasādes apdares veidi 

Foto: kokafasades.lv

Koka fasāde – tā  ir unikāla un aizraujoša. Tā kā koks ir dabīgs materiāls. Materiālam ir arī lieliskas konstrukciju un ekoloģiskās īpašības. Šādu fasādi novērtē īpaši tie, kuri zina koka labās īpašības: dabiska faktūras dažādība un izskats,  izcilas ekoloģiskas īpašības, parocīgs materiāls būvniecībā – ātra uzlikšana. Koka fasādes ir ieguvušas savu labo reputāciju pateicoties šīm īpašībām. Koka fasāžu estētika arvien vairāk tiek novērtēta mūsdienu arhitektūrā.
Koku arī mēdz kombinēt kopā ar citiem materiāliem, piemēram, ar akmeni, stiklu, metālu.
Koka fasādes ir piemērotas dzīvojamām mājām, koka karkasa mājām, mūra mājām, sabiedriskajām ēkām, kā arī komerciālām ēkām. Koka fasāde darbojas vienlīdz labi  gan kā aizsargapvalks pret nelabvēlīgo vides ietekmi, gan arī kā dizaina elements.
Pozitīvās īpašības:

  • ir viegli uzklājama – var paveikt saviem spēkiem;
  • estētisks un dabīgs materiāls;
  • plašas krāsu toņu iespējas.

Tomēr koka fasādei ir arī daži trūkumi:

  • koks nav izturīgs pret mehāniskiem bojājumiem;
  • koka fasāde ir vieglāk uzliesmojoša, bet pie pareizas apstrādes to iespējams novērst;
  • jutīgāka pret vides ietekmi – krāsa un pats koks plaisā, nav ūdensizturīgs.

Viens no jaunākajiem arhitektūras darinājumiem Latvijā – Klauģu muiža Madonā. //Arhitekts: Totan Kuzembaev // Foto: Ilya Ivanov

Koka dēlīšu apdares fasāde
Koka ārējās apdares dēļi galvenokārt tiek izgatavoti no egles. Tās koksne ir blīvāka un izturīgāka nekā priedei, tāpēc egles materiālu deformācijas risks mitruma ietekmē ir daudz mazāks un dēļi kalpo ilgāk. Turklāt žāvēšanas procesā poras egles koksnē aizveras, palielinot tās bioloģisko noturību, tāpēc egles apdares dēļi nav jāimpregnē ar koksnes aizsarglīdzekļiem. Tas gan nenozīmē, ka nav nepieciešama gala apdare. Piemēram, rūpnieciskās krāsošanas laikā dēļi sākumā tiek pārklāti ar gruntskrāsu, kas satur aktīvās vielas pret zilēšanu un pelējumu.

Apdares darbi
Fasādes apdari ar koku var veidot ļoti dažādi – izmantojot dažāda platuma, biezuma un garuma kokmateriālus, liekot tos dažādos virzienos. Mūsdienās bieži izmanto koka apdari tīri dekoratīviem nolūkiem, tos izkārtojot dažādos virzienos un kompozīcijās. Tradicionāls apšuvums ir ar tā saukto vagonku jeb vagondēlīšiem (plāni, gropēti, ēvelēti apdares dēlīši), liekot tos horizontāli, blīvi citu pie cita. Dēlīšus piestiprina ar naglām vai skrūvēm gropes vietā pie koka karkasa, ko veido vertikāli gar sienu no 5 x 4 centimetru brusiņām (latām). Gropes vietu nosedz ar nākamā dēlīša gropi, lai apšuvuma ārpusē naglas vai skrūves nebūtu redzamas un netraucētu skatam, ja vagondēlīšu apšuvumu pēc tam vajadzīgs špaktelēt un krāsot. Šādu apšuvumu var veidot praktiski uz jebkura veida sienām.

Viens no jaunākajiem arhitektūras darinājumiem Latvijā – Klauģu muiža Madonā. //Arhitekts: Totan Kuzembaev // Foto: Ilya Ivanov

Koka fasādes kopšana
Koka fasādes tīrīšanas procesā vēlams izmantot dažādu frakciju smiltis, sodu vai smalcinātu stiklu.

  • šāda tipa tīrīšana efektīvi notīrīs koka, ķieģeļu, betona, granīta, metāla u.c. virsmas no krāsas eļļas, pelējuma, rūsas un bioloģiskajām nogulsnēm.
  • Īpaši saudzīgai tīrīšanai izmanto slapjo smilšu vai stikla strūklu.

Lielas mitruma režīma svārstības koka fasādes ekspluatācijas laikā var radīt apšuvuma dēļu un krāsojuma mehāniskus bojājumus, piemēram, plaisas un izliekumus. Tā ir kokam dabiska parādība un nav uzskatāma par ražošanas defektu. Tomēr, ja šādi bojājumi tiek konstatēti, tie pēc iespējas ātrāk jānovērš, lai nepieļautu tālāku izplatīšanos. Ņemot vērā, ka koka fasāde ir pakļauta tiešai saules staru ietekmei, siltuma rezultātā no dēļiem var izdalīties arī sveķi. Sveķiem vienkārši jāļauj sacietēt – vēlāk tie viegli noņemami ar parastu birstīti. Atkarībā no izmantotā krāsas veida, krāsu toņa spilgtuma, apdares dēļu virsmas apstrādes (zāģēts/ēvelēts), ēkas atrašanās vietas un daudziem citiem faktoriem, pirmā krāsas atjaunošana var būt jāveic jau pēc trim vai labākajos gadījumos pat tikai pēc 15 gadiem. Vienīgi jāatceras – pirms krāsas atjaunošanas fasāde uzmanīgi jānotīra no netīrumiem un putekļiem, bet pelējuma vietas jāapstrādā ar speciālu līdzekli tā likvidēšanai.Vairāk par krāsām un koksnes apstrādes līdzekļiem, skati mūsu rakstā “Koksnes apstrādes līdzekļi“.

  • koksnes mitruma līmenim krāsošanas laikā jābūt zem 20%;
  • temperatūrai jābūt vismaz +5°C;
  • relatīvajam gaisa mitrumam – zem 80%.

Lielisks piemērs modernāa arhitektūras un trdicionālo būvniecības materiālu apvienojumam – “Dune house” Papē, Latvijā. //Arhitekts: Archispektras // Foto: Juozas Kamenskas

Koka fasādes restaurēšana – krāsošana
Laikam ejot koka fasādei jānodrošina remontdarbi. Lai arī koks iesākumā tiek apstrādāts, tas ar laiku zaudē vizuālo pievilcību un ir noteikti profilaktiski jārestaurē. Nekrāsots koks ar laiku paliek pelēks un tiek bojāts. Koksni bojā gan ultravioletie starojumi, gan mitrums, tādēļ tas ir jākrāso. Ja to nedara, koksnes krāsa jau lobās, zem krāsas koks kļūst pelēks, un tādējādi  koksne tiek pakļauta ārējās vides bojājumiem. Jo ātrāk krāsojums tiek atjaunots, jo mazāk laiku un darbu tas prasa.

Fasādes plāksnītes
Fasādes plāksnītes piešķir mājai greznības un stila auru. Arhitektiem patīk fasādes tā universālā pielietojuma dēļ. Der gan klasiskai gan arī modernai arhitektūrai. Piemēram Dacora plāksnītes pieejamas ar dažādu faktūru un izmēriem, var pat imitēt koka dēļu apšuvumu vai mūra sienu. Šāda tipa fasāde ir populārākās piekrastes rajonos, kur svarīgi aizturēt vējus un ekstrēmākus laika apstākļus.

Vācu stila fasāde
Izmantojot maza formāta fasādes plāksnītes var radīt t.s. vācu stila fasādes apdari. Izmantojot ventilāciju, telpa visu gadu saglabā optimālu klimatu. Ventilācija pasargā telpas no sakaršanas, nodrošinot optimālu siltumu. Tās ir vienlīdz piemērotas gan jaunām, tipiskām reģionālām celtnēm, gan vēsturisku ēku restaurācijai.
Priekšrocības:

  • Tradicionāls klājums
  • Augstas kvalitātes
  • Stiprināšana ar naglām
  • Stiprinājumi ir neredzami, pateicoties pārlaidumam.

Metāla fasāde
Metāla fasāde parasti tiek izmantota ēku apdarē un ne velti, tā ir viegli un ātri montējama, izturīga un bieži jau aprīkota ar siltumizolāciju.
Ja fasāde ir no metāla, tad tai ir svarīgi būt ventilētai, jo saulē metals sakarst. Lai tas nenokļūtu līdz iekšienei, ieteicams atstāt 5 cm lielu gaisa šķirkārtu. Vēl papildus fasādē jāizvieto ventilācijas kanāli. Visieteicamākais metāls ēkas fasādei būtu vars, alumīnijs, vai speciāli apstrādāts metāls ar rūsas efektu.
Parasti metāla fasādi pielieto modernā stila ēkām kombinējot to ar lielām stiklotām virsmām (logiem), taču labi arī tā iederēsies lauku mājas fasādē. Salīdzinoši ģimenes tipa mājām šis fasādes veids nav izplatīts.

“Opera Tower” – Frankfurtes Operas tornis, Frankfurte, Vācija.

Ķieģeļu fasāde
Kā viens no izturīgākajiem un ilgmūžīgākajiem materiāliem ir ķieģelis. Ķieģelis arī uztur lielisku mikroklimatu telpās. Ziemā tas pasargā no sala un vēja, un vasarā no karstās saules. Šis fasādes materiāls ir viens no dārgākajiem un tas neprasa regulāru apsekošanu un tā atjaunināšanu. Tādēļ ar laiku šis materiāls atmaksājas.
Mūsdienās ķieģeļu klāsts ir lielā mērā pavairojies. Tie ir kļuvuši izturīgāki, precīzāki pēc formas, ir arī darināti ķieģeļi ar rokām. Mūsdienās ir populāras arī ķieģeļflīzes, kas itkā aizvieto pašu ķieģeli un ir salīdzinoši lētākas.

Akmens fasādes
Akmens kā drošs, izturīgs un dabīgs celtniecības materiāls, ir pazīstams jau tūkstošiem gadu. Ne velti, slavenās Ēģiptes piramīdas un citas senās akmens būves stāv vēl šobaltdien. Arī vēlākos laikos no tā tika celti ne vien cietokšņi un pilis, bet arī dažādu ietekmīgu cilvēku rezidences, šādi uzsverot īpašnieka nozīmi, varu un ietekmi. Savukārt mūsdienās arhitekti un dizaineri aizvien vairāk novērtē akmens kā vērtīga celtniecības un apdares materiāla nozīmi – tā skaistumu, eleganci, gaumīgumu un praktiskumu.
Akmens fasādes ir energoefektīvas, tās ir ilglaicīgas, kurām nekaitē ūdens un nekaitē arī klimatiskie laika apstākļi, tādēļ tas nedeformējas. Tas ir piemērots gan privātmāju būvniecībai, gan daudzstāvu dzīvojamām ēkām, birojiem, uc. Koka karkasu mājas apdarē pēc klienta pieprasījuma, tā var radīt priekšstatu par mūra mājas esamību.
Ne velti eksperti atzīst, ka Frankfurtes Operas tornis ir labākā biroju ēka visā Vācijā, un viens no galvenajiem iemesliem šai atzinībai ir tieši iespaidīgā un energoefektīvā akmens fasāde.

PVC fasādes
Plastmasas paneļi tiek gatavoti no polivinilhlorida, jeb īsāk sakot (PVC). Tie ir koksnes polimēra dēļi ar patīkamu, gludu virsmu, kam piemīt dabīgās koksnes aromāts un tās pozitīvās īpašības – fasādes dēļi no koksnes kompozīta pēc virsmas izskata praktiski neatšķiras no dabīgās koksnes.
Atšķirībā no polimēra fasādes dēļiem, kas izgatavoti no polietilēna, PVC kompozīts dod lielāku izturību pret mitrumu, mehāniskiem bojājumiem, pelējumu, uguni un UV staru ietekmi uz virsmu. Fasādes pozitīvās īpašības ir – fasādi ilgtermiņā nebūs jāpārkrāso, tās konstrukcijā nav redzamas stiprinājuma skrūvju vietas, un dažādo toņu izvēles iespēja ļauj fasādi saskaņot ar terases un teritorijas nožogojuma toņiem.
Tā kā polimēra fasādes dēļu sastāvā ir dabīgā koksne, tādēļ saules un mitruma ietekmē krāsu tonis stabilizējas 6 – 8 nedēļu laikā. Līdz ar to, var atšķirties arī ražošanas partiju tonis.

Dekoratīvais apmetums  – tas ir viens no visizplatītākajiem mājas fasādes veidiem.
To parasti uzklāj uz mūra vai uz mājas siltumizolācijas slāņa. Dekoratīvais apmetums pieejams ar dažāda lieluma graudiem, līdz ar to arī atšķirīgs var būt tā izskats un materiālu patēriņš, jo lielāks graudu lielums apmetuma sastāvā, jo lielāka ir uzklātā apmetuma kārta.
Dekoratīvā apmetuma masas iedalās pēc tā sastāva:

  • Sausie maisījumi – (minerālie)
  • Gatavie – (akrila, silikāta, silikona).

Apmetumu uz sienas uzklāj ar lāpstiņas palīdzību.
Ir interesants apmetuma veids ar mozaīkas efektu. Tas ir izturīgs un interesants veids, kas liks fasādei izcelties. Taču būs dārgākas tā izmaksas. Materiāla vidējās izmaksas 100 m2 lielai sienai – 540 eiro (neskaitot siltumizolācijas un darba izmaksas).

Netradicionālo fasāžu ēkas
Ēku fasādes mūsdienās sacenšas savā starpā ar projektētāju izdomu un būvnieku spējām pārvaldīt dažādu materiālu kombinācijas un iespējas. Ieskatam daži interesanti būvniecības objekti, kuros redzama domas virtuozitāte un lielisks izpildījums.

Mājas fasāde Oksfordas ielā, Londonā. // Arhitekti: Future Systems // Foto: Gidon Fuehrer

Gruntēta stikla virsma atspoguļo apkārtnē esošās ēkas, līdzīgi kā dārgakmeņu šķautnēs,  bet vakaros ļauj ielūkoties biroju un tirdzniecības telpu ēkas iekšienē. Ēka veidota atjaunojot 60-to gadu ēku un ielas kvartālu.

“Magok”, Seula, Dievidkoreja. // Arhitekts: Morphosis Architects // Foto: Jasmine Park

Oglekļa šķiedru un dzelzsbetona kombinācijas izmantošana, veidojot  asus un trulus leņķus, kļūst par konstrukcijas primārajiem balstiem. Arhitekti uzsver ēkas hiper-inženierijas un netradicionālo formu izmantojumu. Viļņveida plāksnes un atvērtās spraugas dominē gan ēkas fasādē, gan interjerā.

“Duo”, Singapūra. // Arhitekts: Büro Ole Scheeren // Foto: Iwan Baan

Nereti jaunu formu meklējumos un dizaina risinājumā iedvesma tiek smelta dabas norisās. Visiem tik pazīstamais bišu šūnu raksts, sešstūru kombinācija pielietota debesskrāpju fasādē Singapūrā, ar mērķi apartamentus pasargāt no tiešas saules un vēja šajā lietusmežu klimatā, vienlaikus domājot par urbāno atbildību – pilsētvidē ieviešot zaļos jumta dārzus un samazinot ēku radīto siltumu.

Zaļās fasādes māja = “Green facade house”, Frohnleiten, Austrijā. // Arhitekts: Weichlbauer Ortis // Foto: homedit.com

Zaļās fasādes māja ir viens no arhitektūras centieniem tuvināties dabai. Mājas fasādes apdare automātiski iekļauj ēku kopējā vides ainavā. Šajā gadījumā – koši zaļā pakalnā. Jautājums, kas notiek ar ēkas iekļaušanos vidē rudens un ziemas periodā, paliek atklāts, bet vīzija par apdzīvojamo telpu iekļaušanu apkārtējā vidē ir apsveicama. Urbānās vides pārstāvji tiek paslēpti, no betona konstrukcijām redzamas ir vien kāpnes.