+371 22841890

ENERGOEFEKTĪVA MĀJA LATVIJĀ

“Drošākā, tīrākā enerģija ir enerģija, ko neizmantojam.”//Foto: wwf.eu

Energoefektivitāte un energoefektīva ēka. Ko tas nozīmē? Vai mēs izprotam šos tik bieži lietotos jēdzienus? Vai mēs apzināmies, kādus ieguvumus tā mums dod katram individuāli un valstij kopumā? Vai esam gatavi ieguldīt savu laiku, darbu un līdzekļus lai ietaupītu nākotnē? Mēģināsim rast skaidrojumu, kas ir energoefektivitāte un kāds no tās labums ir mums, sabiedrībai un videi kopumā pasaulē.

Energoefektīva māja Latvijā iet roku rokā ar Eiropas Savienības izvirzīto direktīvu par ēku energoefektivitāti. Runājot par privātmāju, sabiedrisko ēku un daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, kā to uzlabot, visbiežāk tiek pieminēta ēku nosiltināšana un logu nomaiņa. Būvējot jaunas ēkas, vai iegādājoties jaunus mājokļus arvien būtiskāks ir to energoefektivitātes rādītājs. Tas, protams, ir ļoti būtiski, bet energoefektivitātes process sastāv arī no vēl kādas būtiskas lietas: enerģijas (gan siltuma, gan elektroenerģijas) optimālas un lietderīgas lietošanas. Tas iespējams katram enerģijas lietotājam, un tā būtu katra lietotāja atbildība, izlietot to optimāli. Efektīvas enerģijas patēriņa mērķis ir samazināt enerģiju ražojot, ekspluatējot vai sniedzot pakalpojumus. Tas attiecas uz ēku apsildīšanas, dzesēšanas, vēdināšanas un kondensēšanas enerģiju vai elektroenerģiju, ko rada ēkā esošās iekārtas.

Energoefektivitāte ir ietaupītā enerģijas daudzuma un patērētā (jeb prognozējamā) enerģijas daudzuma attiecība.

Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā. Viens no būtiskākajiem pasākumiem esošo ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, realizējot būvē tehniskus un funkcionālus uzlabojumus.

Protams, rodas jautājums, kāpēc ir jātaupa enerģija?

Nav noslēpums, ka lielākā enerģijas daļa, kas tiek patērēta, ir aptuveni 86%, un tā tiek iegūta no avotiem, kuri neatjaunojas.  Laikmetā, kad tik būtiski ir darīt visu, lai neveidotu lieku piesārņojumu, ir jāsaprot, ka, lai arī enerģija ir būtiski uzlabojusi cilvēku dzīves līmeni, tā tomēr ir ierobežotā daudzumā. Pieaugot vispasaules enerģijas patēriņam, samazinās pieejamie lētākie enerģijas resursi. Enerģijas neefektīva izmantošana, nepasargā no strauji augošām cenām.  Daudz ekonomiskāk un izdevīgāk būtu novērst enerģijas izšķērdēšanu, cenšoties saglabāt ekoloģisko līdzsvaru. Pēc Eiropas Savienības Komisijas ziņām, papildu elektrības kilovatstundas ražošana izmaksās par 50% – 400% vairāk nekā tās ietaupīšana.

Prognozē, ka nafta varētu pietikt vēl 40 gadiem, gāzes resursi – 60 gadiem, urāna – 14 gadiem, ogles – 125 gadiem. Līdz ar to, 300 miljonu gadu laikā radusies enerģija var tikt iztērēta dažu paaudžu laikā. Lai iegūtu pēdējos resursus, būs nepieciešams vairāk enerģijas, nekā tie būs vērti. Pat samazinot esošo enerģijas patēriņu, prognozes neuzrāda būtisku uzlabojumu. Tāpēc pavisam nozīmīgs ir šis jautājums – ka svarīgs ir ikviens efektīvs enerģijas izlietošanas process, ko var arī katrs cilvēks savā mājoklī darīt, tādējādi dodot ieguldījumu kopējās energoefektivitātes uzlabošanā.

Eiropas Savienība jau kādu laiku veic energoefektivitātes pasākumus trijos virzienos , kas katrai valstij jāpiemēro atbilstoši savām prioritātēm:

  • pirmkārt, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanā,
  • otrkārt, par 20% palielinot atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā,
  • treškārt, par 20% uzlabojot energoefektivitāti, salīdzinot ar 1990. gadu.

Sīkāk var iepazīties šeit: ES Ilgtermiņa klimata stratēģija.

Energoefektivitāte ēkās ir būtisks virziens. Ja tiek lēsts, ka ēku apsildei tiek patērēts ap 40-60% no Eiropas Savienībā saražotās enerģijas, tad veicot ēku siltināšanu, to iespējams samazināt uz pusi.Tas nozīmē 160 miljonus māju apsekošanu līdz 2020.gadam. Pasākumi, ko parasti veic siltinot māju, ietver logu un durvju nomaiņu, ēkas siltināšanu, pagrabu nosiltināšana, bēniņu nosiltināšana. Tā kā tas ir plaša apjoma darbs un prasa ieguldīt zināmus līdzekļus, tad nav brīnums, ka liela daļa cilvēku izvēlas pārmaksāt par enerģijas patēriņu. Tomēr jāatceras, ka šis ieguldījums ir ilgākam laikam un tas atmaksājas.

Ēku energoefektivitāte Latvijā
Latvijas ēku energoefektivitātes prasības izriet no ES direktīvas par ēku energoefektivitāti. Būtiskākie fatori, kas jāievēro ir :

  • enerģijas patēriņa pamatojums: gaisa kondicionēšanas, apkures, karstā ūdens, vēdināšanas, apgaismošanas iekārtas u.c.
  • ēkām, kas tiek būvētas, pārdotas vai izīrētas, jāizsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikāts, pievienojot rekomendācijas par investīcijām, kas uzlabotu ēkas energoefektivitāti.
  • regulāra apkures katlu, ventilācijas sistēmu pārbaude.

Direktīvas mērķis ir stimulēt  ēku energoefektivitātes uzlabošanu ar dažādiem tehnoloģiskiem paņēmieniem, ar valsts regulām.
Siltuma zudumu ēkām rada tādi faktori kā norobežojošo konstrukciju materiāls un stāvoklis, telpu izmantošanas paradumi, ēkas ģeogrāfiskais novietojums un apkārtējā vide. Ir novērots, ka klasiskai savrupmājai siltuma enerģija, kas iztērēta gada laikā, apkārtējā vidē izkliedējas procentuāli šādi:

  • caur logiem un durvīm – 25%,
  • caur sienām – 18%
  • ar vēdināšanu vai ventilāciju – 18%
  • ar karsto ūdeni – 17%
  • apkures sistēmas zudumi, grīda, pamati – 17%
  • caur ēkas jumtu un bēniņiem – 5%

Latvijas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju, lai beidzoties ES subsīdijām ēku renovēšanai, resursi māju energoefektivitātes uzlabošanai būtu pieejami:

  • Latvijā ir 1,34 miljons mājokļu, no kuriem 361,8 tūkstoši ir dzīvojamās mājas.
  • lielāko īpatsvaru mājokļos – 59,3%, ja rēķina kvadrātmetros, – veido daudzdzīvokļu ēkas, kaut arī to skaits sasniedz tikai 53,3 tūkstošus.
  • Kopējās finansiālās vajadzības, lai paaugstinātu energoefektivitāti visā valstī, ir mērāmas vairākos miljardos eiro.
  • Stabilu un drošu investīciju instrumentu izveide, piemēram, vērtspapīru izlaidi, varētu nodrošināt starptautisko finanšu institūciju un Latvijas pensiju fonda piesaistīšanu.
  • ERAB piedāvā izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu, kas aizņemas ilgtermiņa finanšu resursus no kredītiestādēm un pārkreditē ESKO ņemtos aizņēmumus.

 

Infografika: lvportals.lv

Siltuma zudumu ierobežojošie materiāli un risinājumi ēkās
Par siltuma zudumu vislielākajiem avotiem tiek minēts pienācīgs izolācijas trūkums, nekvalitatīvu logu vai durvju esamība un vāja ventilācijas sistēma.

Kā visbūtiskākais materiāls un risinājums koka ēkām ir izolācijas materiāla ieklāšana no dabīgiem materiāliem. Kāpēc dabīgiem? Tāpēc, ka mākslīgi ražotie ir tikai nosacīti pārstrādājami un to ražošanā tiek patērēts liels daudzums enerģijas. Tādēļ, rūpējoties par apkārtējo vidi, māju iemītnieku veselību un kopējo enerģijas patēriņu – vispiemērotākie būs izolācijas materiāli no dabīgiem materiāliem. Tie būtu – aitas vilna, lins, eko vate un citi. Priekšrocība dabīgo materiālu izmantošanā ir patīkamas atmosfēras radīšana, veselības risku samazināšana un resursu taupīšana. Turklāt tie pieejami visdažādākajā veidā – kā pikas, paklāji, plāksnes, filcs, plāksnes, granulas vai beramā veidā.

Moderno tehnoloģiju un inovāciju rezultātā logi kļuvuši par tikpat energoefektīvu vienību kā bieza siena. Iegādājoties logus, svarīgi pievērst uzmanību siltumvadāmības koeficientam U (W/m2*K), kas norāda cik daudz siltuma caur vienību tiek zaudēts. Jo mazāks norādītais koeficienta lielums, jo labāka siltumizolācija. Salīdzinājuma, ja vienkārši stiklotiem logiem vecajās ēkās  U ir 5,5-5,8, tad trīskāršais stiklojums energoefektīvajās mājās piedāvā pat 0,5 W/m2*K siltumizolāciju.

Un, protams, ventilācija, kas ir nepieciešama svaiga gaisa ievadīšanai hermētiskā ēkā, neatbilstošas lietošanas vai novecojušas tehnikas gadījumā būs liels enerģijas patērētājs. 85% ventilācijas siltuma zudumu iespējams atkārtoti izmantot apsildei, ierīkojot ventilācijas iekārtā rekuperācijas sistēmu, nodrošinot enerģijas ievērojamu ietaupīšanu.

Tūlītēja paradumu maiņa
Viens no lielākajiem tūlītējā efekta devējiem ir karstā ūdens ekonomija un telpu temperatūras regulēšana. Tas neprasa finansiālu ieguldījumu un ir izdarāms katram ēkas, platības apdzīvotājam.
Lieki netecinot karstā ūdens strūklu mazgājoties, mazgājot veļu vai mazgājot traukus. Karsto ūdens temperatūru noregulējot pēc iespējas zemāk, bet ne zemāk par 45 grādiem, lai ūdens apgādes sistēmā nerastos veselībai kaitīgi mikroorganismi.
Ievērojot optimālu temperatūru katrā telpā un  noregulējot vai nu radiatoru termostatiskos vārstus vai ieprogrammējot apkures sistēmā vajadzīgo temperatūru, iespējams ietaupīt ievērojamu daļu enerģijas. Optimālās temperatūras telpās pēc telpu pielietojuma:

  • Vannas istaba +23°C
  • Bērnu istaba +21 – +25°C
  • Dzīvojamā istaba +21 – +25°C
  • Guļamistaba +18 – +22°C
  • Virtuve +18°C
  • Koridors, halle +16°C
  • Noliktava +12°C
  • Garāža +8°C

Brīžos, kad telpas ēkā netiek apdzīvotas, apkures iekārtu termostatus var iestatīt 2-3 grādus zemākus, bet ne zemāk par 3 grādiem vienas diennakts ietvaros, lai pēc tam nerastos situācija, kad, lai uzsildītu līdz optimālai temperatūrai, jāpatērē vairāk enerģijas, nekā to ietaupot. Tāpat tik elementārs paradums, izejot no telpas izslēgt gaismu, lieki netērēs elektroenerģiju. Un tas jau būs solis tuvāk energoefektīvai domāšanai, turklāt neko nemaksājot.

Attēls: sadalestikls.lv

Liels procents no patērētās enerģijas tiek izlietots nevajadzīgi. Var minēt vienkāršu piemēru – atstājot elektroierīces gaidīšanas režīmā. Jautājums, vai tas patiešām ir nepieciešams visos gadījumos? Ik gadu Es valstīs iekārtas, kas atstātas gaidīšanas režīmā, tiek notērēts aptuveni 9 tetravatstundas (TWh) elektroenerģijas. Tas ir aptuveni par 2 TWh elektroenerģijas vairāk nekā visas Latvijas gada elektroenerģijas patēriņš. Salīdzinājumam, ja visas iekārtas tiktu izslēgtas pavisam, nevis atstātas gaidīšanas režīmā, Latvija varētu neražot elektrību vairāk kā veselu gadu.

25% no ES enerģijas patērē mājsaimniecības, turklāt tajās vislielāko enerģijas patēriņu sastāda elektrības izmantošana sadzīves iekārtās. Tāpēc būtisks ir jautājums, kādas energoefektivitātes klases ierīces izvēlēties, līdz ar to rūpējoties par elektroenerģijas lietderīgu patēriņu. Lai atvieglotu orientēšanos plašajā piedāvājumu klāstā, izveidots attiecīgs energoefektivitātes marķējums. Septiņu burtu sistēmā no A līdz G patērētājs var izvēlēties sev atbilstošu piedāvājumu. Paradoksālā kārtā palielinoties iekārtu ražotāju tehnoloģiskajiem risinājumiem energoefektivitātē, inovācijas, viena grupa izceļas ar visplašāko piedāvājumu – A, A+, A++, A+++, norādot piederību pie visaugstākās energoefektivitātes grupas, un arī efektivitātes gradāciju savas grupas ietvaros.

Kā palīdzēt celt dzīvojamo ēku energoefektivitāti
Ēku energoefektivitātes uzlabošana jau ilgstoši ir aktuāla problēma visā Latvijā. Tas ir jautājums gan par Latvijas enerģētisko neatkarību, gan efektīvu un videi draudzīgu resursu izmantošanu, gan arī daudzu mājsaimniecību sociālo drošību. Šobrīd aptuveni 60% no daudzdzīvokļu ēkās patērētās siltumenerģijas ir dabasgāze, kuru importējam no Krievijas. Energoefektivitātes rādītāji dzīvojamo ēku sektorā ir ļoti vāji, jo lielākā daļa ēku celta laika posmā 1945. līdz 1990. gadam. Mājsaimniecības Latvijā patērē divreiz vairāk enerģijas (un tātad arī lielāko daļu savu ienākumu) nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas rada papildus slogu gan valsts ekonomikai, gan pašām mājsaimniecībām.

Lai gan Baltijas valstis pēc neatkarības atgūšanas bija līdzīgās situācijās, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izmantoti dažādi atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz ar to ari sasniegtie rezultāti ir atšķirīgi. Tieši šobrīd Latvijā notiek aktīvs darbs pie atbalsta mehānismiem, ar kuriem nākamajos gados veicināt ēku siltināšanu.

Foto: Frédéric Simon // euractiv.com

Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās mājās

Ēku renovēšana, kas ietver arī siltināšanu, Latvijā  nav nekas jauns. Pirmajā plānošanas periodā no 2009. līdz 2013. gadam no Eiropas fondiem un valsts budžeta līdzekļiem šo pasākumu veikšanai tika atvēlēti vairāk nekā 85 miljoni eiro, kuru izlietošanu administrēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Iedzīvotāji varēja pretendēt uz līdzfinansējumu 50% apmērā no mājas renovācijai paredzētajām kopējām izmaksām. Rezultātā – dzīvokļu īpašniekiem visus darbus izdevās veikt par puscenu. Siltināšanas procesa kampaņas pašos sākumos iedzīvotāji uz piedāvājumu skatījās ar aizdomām un atbalstīt nesteidzās. Taču, jo vairāk Latvijā parādījās realizēti projekti, jo sabiedrība kļuva atvērtāka Ekonomikas ministrijas un LIAA piedāvātajai iespējai. 2014. gadā, Eiropas fondu līdzekļiem beidzoties, Latvijā pavisam bija renovēti 3% visa dzīvojamā fonda jeb 800 dzīvojamo māju.

Šāds rezultāts jāvērtē kā ļoti pieklājīgs, tikai nedrīkst aizmirst, ka, pēc speciālistu aprēķiniem, Latvijā renovāciju gaida vismaz 250 000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Pirmajam plānošanas periodam beidzoties, bija pilnīgi skaidrs, ka uzsāktā programma jāturpina, apstākļi veiksmīgi iegrozījās tā, ka Eiropas Savienībā tika atvēlēti pietiekami daudz līdzekļi, un 2016. gadā Ministru kabinets apstiprināja jaunu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas etapu, izdodot noteikumus Nr. 160 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi. Lai Latvijā renovētu visas mājas, kuras jau sen nepieciešams savest kārtībā, kā minimums būtu nepieciešami 5,4 miljardi eiro. Tas ir ļoti liels daudzums.

Energoefektivitāte kā nākotnes bizness
Aizvien lielāku nozīmi enerģētikas jomā ieņem modernās tehnoloģijas un to piedāvātie risinājumi, kas ietver gan inovatīvus, gan videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. Nākotnes enerģētikas uzdevums ir šos risinājumus radīt un patērēt ilgtspējīgi un gudri.

Foto: elektrum.lv

Uzņēmuma “Latvenergo”produktu attīstības daļas direktors Edgars Strods izceļ viedās mājas konceptu un “Elektrum”izstrādāto Viedās mājas risinājumu. E. Strods uzsver, ka patērētāji no viedās mājas visvairāk sagaida drošību, energoefektivitāti, kā arī kontroli. 2017. gada rudenī pilotprojekta režīmā tika palaista “Elektrum” Viedā māja. Projekts tika koncentrēts uz to, ka produkts sastāv no trim galvenajām komponentēm – sensors, kas mēra temperatūru, radiatoru regulators un viedā rozete, ar kuras palīdzību ir iespējams vadīt dažādas elektroierīces ar mobilo lietotņu palīdzību.

Eiropas Parlamenta direktīva nosaka, ka Latvijā mājām, kas tiks būvētas pēc 2021, gada, jābūt gandrīz nulles enerģijas mājām. Par šīm mājām un to priekšrocībām pastāstīja “Passsive House Factory” pasīvo ēku eksperts Andis Krauklis. “Gandrīz nulles enerģijas māju viens no galvenajiem parametriem ir energoefektivitātes rādītājs apkurei, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu 75% apmērā, vismaz daļēji nodrošināta atjaunojamās enerģijas izmantošana un citas komponentes.”

Šādas mājas daudz neatšķiras no pasīvajām ēkām. Galvenā atšķirība meklējama siltumizolācijas faktorā, kas ietver energoefektivitātes rādītāju apkurei, kas pasīvajām ēkām ir mazāks. A. Krauklis piebilst, ka pasaulē pasīvo ēku skaits mērāms ap 50 000, bet Latvijā to skaits nepārsniedz piecas ēkas.

Nesen atvērtais jaunais Bloomberg Eiropas birojs Londonā tika pasludināts par ilgtspējīgāko ēku pasaulē. Foster + Partners projektētā ēka tika novērtēta ar augstāko savā klasē jebkad sasniegto REAM 98,5 balli.Salīdzinot ar tipveida biroja ēkām, jaunākais Bloomberg lepnums, pateicoties inovatīvu enerģijas, apgaismojuma, ūdens un ventilācijas sistēmu izmantošanai , patērē par 73% mazāk ūdens un par 35% mazāk elektroenerģijas. Daudzas šādas ilgtspējīgas funkcijas, piemēram, atkritumu izmantošana, reaģēšana uz ārējo vidi un pielāgošanās esošajam cilvēku skaitam, ir pirmie šāda veida projektēšanas risinājumi, kas neapšaubāmi palīdzēja saņemt tik augstu novērtējumam. Atrodoties Londonas Sitijas sirdī, starp Anglijas banku un Sv. Pāvila katedrāli, jaunais Eiropas birojs ir pirmā uzprojektētā un pilnībā pārvaldībā Bloomberg ēka pasaulē, kura pirmo reizi zem viena jumta pulcēs 4000 Bloomberg darbiniekus.

Būvējot jaunu privātmāju, būtiski jau laikus pievērst uzmanību māju topošajai energoefektivitātei.  “North House” piedāvā energoefektīvu koka karkasa māju būvniecību. Viena no uzņēmuma galvenajām priekšrocībām ir ekoloģisku koka karkasa māju būvniecības tehnoloģiju pārzināšana un spēja katram klientam piedāvāt individuālu risinājumu. Piedāvājam divu veidu risinājumus: tipveida projektus un individuāla projekta koka karkasa mājas. Ieskaties, varbūt šeit atradīsi savu sapņu māju, un radīsim to kopā!