+371 22841890

DURVIS KOKA KARKASA MĀJĀ

Kas ir teicis, ka koka paneļu mājā nevarētu būt bezgala daudz ārdurvju? Šajā mājoklī to ir sešpadsmit! //Foto: inc.nyc

Ikviena mājokļa aizsardzībai, drošībai un komforta nodrošināšanai nepieciešamas durvis. Lai cik populārs būtu t.s. “atvērtais plānojums” mājokļu iekšienē, ārdurvis būs nepieciešamas jebkurā gadījumā. Iekštelpas var izvēlēties nodalīt ar iekšdurvīm, aizslietņiem vai atsevišķām nišām.  Tomēr kvalitatīvas un izturīgas ārdurvis ir nepieciešamas komforta un siltuma nodrošināšanai katrā mājā. Durvis ir ēkas konstruktīva daļa, ar kuru noslēdz ēkas ieejas un izejas. Tās tiek ievietotas durvju ailēs. Durvju izmērus, izvietojumu un citus parametrus nosaka saskaņā ar ēkas funkcionālo shēmu un ugunsdrošības prasībām. Parasti durvis sastāv no vienas vai vairākām vērtnēm. Vērtnes izgatavo no dažādiem materiāliem, piemēram, koka, metāla, plastmasas, stikla. Pastāv dažāda tipa durvis: griežamās durvis (virpuļdurvis), bīdāmās durvis (vagontipa durvis), salokāmās un satinamās durvis u.t.t.

Izšķir divu veidu durvis pēc to funkcijas – ārdurvis un iekšdurvis. Ārdurvis  ir neatņemama mājas konstrukcijas sastāvdaļa. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko jāņem vērā – durvju atrašanās vieta, uz kuru pusi tās vērsies vai bīdīsies, kā arī, protams, nevajadzētu aizmirst par to dizaina kvalitātēm. Durvju izmērus, izvietojumu un pārējos rādītājus nosaka, balstoties uz celtnes funkcionālo shēmu un ugunsdrošības noteikumiem. Durvis sastāv no vienas vai vairākām vērtnēm. Vērtne ir veramā durvju daļa, kuru iespējams izveidot no daudz dažādiem materiāliem, piemēram, metāla, koka, plastmasas u.c. Ir vairāku veidu durvis. Tās iedala pēc izgatavojamā materiāla. Materiāls ir dažāds – koks, alumīnijs, tērauds, stikls, lamināts, plastikāts. Kā arī vairākus materiālus ir iespējams kombinēt savā starpā.

Ārdurvis
Ārdurvis ir durvis, kas pasargā iekštelpas no āra laika apstākļiem un ir izveidotas atbilstoši to galvenajai funkcijai – cilvēku drošai ienākšanai un iziešanai no ēkas. Ārdurvīm vislabākā materiāla izvēle ir lapu koki, jo to koksne ir izturīga. Tomēr koka ārdurvis, tāpat kā jebkurš koka materiāla izstrādājums, jāpasargā no ārējas dabas apstākļu ietekmes – pirms tiek uzklāts spīdīgais krāsojums, tās jāgruntē. Dabiskam izskatam neapstrādātu cietkoksni var lakot vai apstrādāt ar koksnes aizsarglīdzekļiem. Ārdurvīm, atšķirībā no balkona vai terases durvīm ir īpaši pastiprināta konstrukcija, kas nodrošina ilgmūžīgu atvēršanas – aizvēršanas ciklu skaitu ar īpašas ārdurvju furnitūras pielietošanu. Tām ir jābūt ar ļoti labām siltumizolācijas īpašībām un to fasādes virsmai ir jābūt noturīgai pret saules staru radīto izbalēšanu un paaugstinātu mitrumu. Tādam nolūkam lielākoties palīdz nojume vai priekšnams, kas pasargā ārdurvis no tiešo saules staru ietekmes un mitruma.

Perfekta interjera saskaņa – durvis, kāpnes un grīda veido vienotu ansambli. Attēlā redzamas masīvkoka durvis. // Foto: rigadesign.lv

Lai arī koka karkasa māja nav jāuztver kā  cietoksnis, ir prātīgi parūpēties par drošību. Ārdurvīm jābūt pēc iespējas izturīgākām – tāpat kā to rāmim – un aprīkotām ar piemērotām slēdzenēm. Visdrošākā ir piecu sviru iekaļamā slēdzene. Durvis ēkas sānos un aizmugurē jānostiprina ar izturīgiem aizbīdņiem augšā un apakšā. Noteikti jāparedz, ka jābūt iespējai ātri un viegli pamest mājokli ugunsgrēka gadījumā, tāpēc atslēgas jāglabā vienmēr vienā un tajā pašā viegli aizsniedzamā vietā, lai apjukuma brīdī zinātu, kur tās atrodas. Daudzas apdrošināšanas kompānijas izvirza nepieciešamās drošības prasības, tāpēc aprīkojiet mājokli saskaņā ar tām.

Masīvkoka durvis kalpo kā drošs mājas sargs, nodrošinot augstu skaņas un siltuma izolācijas līmeni. Lai pildītu šīs funkcijas, durvju bloks tiek izgatavots no augstvērtīga priedes vai ozola masīvkoka. Durvīm veikta speciāla apstrāde, lai aizsargātu tās no kaitīgiem apkārtējās vides faktoriem – atmosfēras nokrišņiem, temperatūras maiņām, ultravioletajiem stariem, stipra vēja u.tml.

Iekšdurvis
Iekšdurvju funkcija galvenokārt ir telpu nodalīšana, pārsvarā tiek nodalītas privātās telpas – vannas istabas, tualetes,  guļamistabas, glabātuves, noliktavas u.c.  telpas, kuras pasūtītājs grib noslēpt apmeklētāju skatam. Iekšdurvju apdares izvēle atkarīga no izvēlētā dizaina, specifiskām durvju funkcionalitātes prasībām un ekspluatācijas apstākļiem. Ja tiek veidotas durvis uz pagrabu, vai vannas istabu, tad pie paaugstināta mitruma līmeņa un temperatūras svārstībām ir nepieciešama īpaša durvju apstrāde.
Iekšējās koka durvis var vai nu krāsot, vai atstāt dabiskas. Linsēklu eļļas un politūras maisījums (1:1) pabaros skujkoku un piešķirs tam spīdumu. Lapkoka durvis var apstrādāt ar mēbeļu vasku – ja piejauc tajā nedaudz terpentīna, vasks labāk iesūksies, un mazāk spīdēs. Ir dažādi iekšdurvju veidi – vienviru, divviru un pusotrviru durvis, bīdāmas, durvis bez stikla, ar dekoratīvu stiklu vai vitrāžu, ar dekoratīvām uzliekamām līstēm un uzliekamiem paneļiem, durvis ar virslogiem vai sānu logiem un durvis kā stikla starpsienu sastāvdaļa. Iespējami arī dažādi iepriekš minēto elementu apvienojumi, piemēram, durvis ar diviem sānu logiem vai durvis ar sānu logu un virslogu u.c. veidi. Kā arī tehniskās vai speciālas nozīmes durvis, piemēram, ugunsdrošas durvis, skaņu izolējošas durvis, kā arī šo abu parametru apvienojums.

Konstrukcija
Izvēloties durvis, ir jāņem vērā to konstrukcija:

  • durvju apmales, kas tiek montētas pa durvju apmales perimetru, lai nosegtu spraugu starp durvīm un sienu;
  • furnitūra (rokturi, viras, slēdzene, aizbīdnis, actiņa utt.);
  • slieksnis (masīvkoka vai mehāniskais, vai bez sliekšņa durvis).

Durvju ārējais izskats un to tehniskais raksturojums lielā mērā atkarīgs no tā, kāda ir durvju konstrukcija — vairoga vai rāmja. Rāmja konstrukcijas durvis vizuāli izskatās vieglākas, parasti tām ir klasiskas formas un elegants ārējais izskats. Rāmja konstrukcija dod iespēju izgatavot daudzveidīgus durvju modeļus, kurus var iedalīt divās lielās grupās: pildiņa ar uzliku un gluda pildiņa durvis.

Durvju izmērs
Durvju ailes izmēru nosaka trīs rādītāji:

  • Augstums (mm);
  • Platums (mm);
  • Sienas biezums (mm).

Izvēloties durvis, pats galvenais ir domāt par to funkcionalitāti, kur tās atradīsies, kas tās lietos un kā šīs durvis iekļausies kopējā mājas dizainā. Galvenie kvalitātes kritēriji katram pircējam būs savi, viens no rādītājiem citreiz ir durvju svars. Vieglas durvis parasti ir pildītas ar šūnkartonu un to apdarē parasti nav iespējami daudz risinājumi, kā arī pielietojamo apdares materiālu klāsts ir samērā mazs. Turpretī salīdzinoši smagākās durvis ir pildītas ar kokskaidu plati, bet pildiņu durvju gadījumā vērtnes rāmis ir izgatavotas no masīvkoka. Tā pat arī apdares materiālu klāsts ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tāpēc dizaina ziņā katram ir, ko izvēlēties.

Mājas Portugālē lepojas ar visdažādāko krāsu un faktūru izmantojumu ārdurvīs.//Foto: boredpanda.com

Durvju veidi
Durvis pēc lietošanas veida tiek iedalītas trīs lielās grupās – atveramās, bīdāmās un salokāmās durvis. Atveramās durvis ir populārākais un ierastākais durvju veids, tāpēc aplūkosim mazāk plaši pielietotos durvju veidus.

Dubultdurvis
Platas atveramas dubultdurvis ir mazliet netradicionālāks atveramo durvju variants. Starp divām istabām izskatās eleganti un iespaidīgi gan atvērtas, gan aizvērtas. Šauras dubultdurvis, kuru abas puses ir tikpat platas nekā parastas durvis, izmanto telpās, kur šaurība neļauj ierīkot ne parasto vērtni, ne bīdāmās durvis. Protams, dubultdurvis var būt ne tikai atveramas, bet arī bīdāmas.

Bīdāmās durvis
Bīdāmo durvju pielietojums ir ļoti plašs. Tām galvenā priekšrocība ir teicama funkcionalitāte un telpas platības lietderīga izmantošana. Tās var ierīkot nišās, telpas stūros, skapjos vai jebkurās citās vietās. Tās sabīdās uz sāniem un neaizņem daudz vietas, ir kompaktas un ērtas.
Ieguvumi: 

  • ietaupa telpu;
  • tās caurvējš nevar atvērt;
  • vizuāli palielina pat nelielu mājokli;
  • vairumā konstrukciju nav nepieciešams slieksnis (īpaši ērti, ja dzīvoklis paredzēts personām ar kustības traucējumiem);
  • ļauj telpu sadalīt vairākas zonās, (ātri, iespējams automatizēt).

Trūkumi

  • regulāri jātīra durvju mehānismi (ritenīši un vadotnes), lai nodrošinātu ērtu durvju slīdēšanu;
  • sliktāka skaņas izolācija salīdzinājumā ar tradicionālajām durvīm;
  • nenodrošina pilnīgu smaku aizturēšanu;
  • jānodrošina ļoti precīza durvju uzstādīšana;
  • dārgas ierīkošanas izmaksas.

Metāla durvju furnitūra un aprīkojums. // Foto: baltijasdurvis.lv

Salokāmas durvis
Droša, viegli lietojama lokāmo durvju sistēma ļauj ietaupīt vietu telpā, vienlaikus piedāvājot iespēju ātri un vienkārši savienot dzīvojamo telpu ar blakus telpu, terasi vai pagalmu. Tās sastāv no vertikālām sekcijām, kas salokās pa durvju ailē uzstādītām sliecēm. Tām ir vienkāršota konstrukcija un ir viegli kopjamas.

Franču durvis
Franču durvis, nereti sauktas arī par franču logiem (vairāk info skati mūsu rakstā par Logiem) sāka izmantot karaļa Džordža laikā angļu mājās, lai vieglāk nokļūtu uz balkona, apvienojot vienā konstrukcijā gan logus, gan durvis. Tās ir viscaur stiklotas, ar divām vērtnēm, kas atveras vienlaikus. To kopējas platums var būt gan kā vienkāršām durvīm, gan dubultplats. Franču durvis ierīko vai nu starp divām istabām, vai visbiežāk izejai uz kādu ārtelpu – balkonu, terasi, dārzu. Tām ir viens iespējamais trūkums – drošība, jo centrā, kur abas puses savienojas, nav neviena fiksējošā elementa. Drošības nodrošināšanai tiek uzstādītas atdurītes.

Durvju rokturi un furnitūra
Kad nākas izvēlēties durvju rokturus, veramajām durvīm rokturi nākas izmantot katru dienu, tādēļ tam jābūt ērtam – jāpiekļaujas rokai, jābūt viegli nospiežamam, arī attālumam starp roku un durvīm jābūt ērtam. Lai durvju rokturi un pārējā nepieciešamā furnitūra laika gaitā neizkustētos, jāpievērš uzmanība to stiprinājumu kvalitātei. Un, protams, jāpievērš uzmanība dizainam, lai durvju rokturi un pārējā furnitūra iekļautos mājokļa interjerā.

Apgleznotas durvis kā atsevišķs mobils mākslas darbs. // Foto: sargamgriffinartdoors.com

Durvis un dizains
Pievēršot uzmanību dizainam, durvīm ir vairāki varianti, kā iekļauties kopējā interjerā (vai eksterjerā, ja tās ir ārdurvis). Tās var iekļauties kopējā fonā ar pietuvinātu krāsu gammu un materiālu izmantojumu, bet tās var arī kļūt par telpas vai koka moduļu mājas galveno akcentu. Šeit var spēlēties ar to, ka, ja pārējais fons iecerēts košs, tad durvis veido neitrālas, lai lieki nesaraibinātu kopskatu. Ja tiek veidots neitrāls interjers vai eksterjers, tad  labi iederas pamanāmas, eksperimentālas durvis. Pašlaik, līdzās tradicionālam krāsu un materiālu durvju izmantojumam, pastāv iespēja mākslinieciski izpausties tieši uz durvju plaknes – radot savdabīgu vietu gleznai. Durvis – glezna tiek atvērta, bīdīta, salocīta, lietota visos iespējamos durvju vēršanas gadījumos. Gleznas nosacījums ļauj durvis modelēt kā gludu plakni, pamatu košam (vai gluži pretēji, ne tik košai) mākslas darbam, kas lieliski papildina interjeru. Izmēra un materiāla izvēlē gan jāņem vērā telpas parametri, piemēram, mazā istabā nebūs piemērotas lielas un masīvas durvis.

Materiāls
Materiāls tiešā veidā ietekmē durvju izturību, nosaka kopšanas prasības un vizuālo izskatu. Tāpat no materiāla atkarīga arī cena, tāpēc nav brīnums, ja divām šķietami vizuāli vienādām durvīm ir atšķirīgas cenas. Lielākoties tiek piedāvātas koka, stikla vai tērauda durvis, kā arī tās durvis, kurām pielietots dekoratīvais stikls, ir krietni dārgākas.

Koka durvis
Koka durvis ir klasiska, kas ar sarežģītu tekstūru un krāsu pārejām spēj sniegt arī interesantu un savdabīgu izskatu. Populārākais durvju veids. Tirgū ir pieejami dažādu stilu modeļi ar atšķirīgiem papildinājumiem, tomēr koks ir klasiski elegants, dabīgs un silts materiāls, tāpēc jārēķinās, ka šie modeļi arī maksās dārgāk.

Koka materiāla franču durvis rada gaišu, vieglu interjeru mājā. //Foto: whyteandwood.com

Dēļu durvis. Visvienkāršākās koka durvis darina, vertikāli sarindojot dēļus citu pie cita un sastiprinot tos ar zigzagveidā novietotiem dēļiem. Šādas durvis ir vispiemērotākās vienkāršām, tradicionālām mājām.
Pildiņu durvis. Šī stila aizsākumi ir meklējami 18.gadsimtā, un tas, iespējams, ir visizplatītākais koka durvju veids. Parasti ir trīs vai četri pildiņi, kuru proporcijas dažādos laikmetos un stilos atšķiras.
Gludās durvis. Divdesmitajā gadsimtā kļuva populāras doba karkasa “plakanās” durvis un to gludās plaknes mazāk formālā modernā stilā. Balti krāsotām saplākšņa gludajām durvīm it kā trūka izteiksmības, taču mūsdienās ir arī daudz moderna stila durvis no dažādām interesantām koksnēm un ar dažādām apdarēm.
Visu veidu koka durvis iespējams pasūtīt individuāli pēc savām skicēm, nopirkt veikalos vai arī iegādāties lietotus, senus oriģinālus darinājumus.

Tērauda durvju karkasa un stikla apvienojums milzīgā durvju konstrukcijā. // Foto: home-designing.com

Tērauda durvis
Tērauda
 durvis ir ļoti izturīgas – tās nedeformēsies un neplaisās. Lielākoties šī materiāla modeļi pieejami ar gludu virsmu, tāpēc izskats variē tikai ar paneļa dizainu, pildījumu un krāsojumu. Vienlaidu metāla durvīm piemīt industriāla estētika, tās iederas pārbūvētās bēniņu telpās, un vislabāk, ja tās bīdāmas pa sliedi, atvieglojot smago durvju pārvietošanu. Vieglākus metāla karkasus izmanto kā rāmi lielām stikla loksnēm, kā arī tās noder vairākumam durvju veidu. Lai arī alumīnija karkass ir viegls un padevīgs materiāls ar labu izturības un svara proporciju, bet tērauds tomēr ir izturīgāks. Visilgāk kalpos metāla karkass no cinkota, krāsota tērauda, kas ir noturīgs pret rūsu. Šāda veida apdarei gandrīz nav nepieciešama kopšana; pārklājumiem ir plaša krāsu izvēle un tie piemēroti gan iekšējām durvīm, gan ārdurvīm.

Stikla durvis Stikla durvis var plaši pielietot dzīvokļos, veikalos vai biznesa centros, tās iederēsies visur. Stikla durvis izgatavo no 8 mm, 10 mm un 12 mm rūdīta stikla. Stikla durvīm ir laba skaņas izolācija, gadiem ejot tās saglabā savu sākotnējo izskatu, tās var izdekorēt ar dekoratīvajām plēvēm un tās ir viegli uzstādāmas. Stikla durvis ir gaismas caurlaidīgas, tā’dēl tās ir ideāls veids, kā mūsdienīgos mājokļos radīt gaišus, vieglus interjerus. Ražošanas tehnoloģijas šobrīd ir pilnveidotas, pieļaujot lielu stiklotu laukumu (sienu) pielietojumu, protams,  iekļaujot drošības noteikumos paredzētos stiklu biezumu, izturību un rūdīšanas veidu. Stikla ārdurvīm vislabāk izvēlēties stiprinātu vai laminētu stiklu – drošības un izturības apsvērumu dēļ.
Stikla materiāls var būt pilnībā izmantots, durvis var būt darinātas no stikla, tikai ar dažiem metāla stiprinājumiem, vai arī veidotas no dažāda izmēra stikla paneļiem. Stikla durvis iekštelpās ļauj gaismai ieplūst arī sliktāk apgaismotos stūros. Ja privātums nav tik svarīgs, stikla durvis var izmantot arī, lai ļautu skatienam klīst no vienas telpas uz otru, tā radot atvērtu draudzīgu gaisotni, bet nezaudējot iespēju aizvērt istabas durvis, nodrošinot skaņas, smaku un siltuma  necaurlaidību. Krāsains un rakstains stikla izmantojums ne tikai piesaista interesi, bet arī  ļauj pamanīt šķērsli ceļā.

PVC durvis
Tās ir balkona tipa durvis. Tās tiek ražotas tā pat kā logi un izmanto to pašu logu furnitūru. PVC durvīm ir grozāms rokturis, kurš atrodas tikai durvju iekšpusē. Tās ir vieglas un viegli lietojamas.  Šīs durvis neatstāj koroziju un tām nav nepieciešama liela apkope.

Vecu koka durvju restaurāciju var vikt pašu spēkiem, vai darbus uzticēt pieredzējušiem meistariem. // Foto: restaurators.lv

Koka durvju restaurācija – pārkrāsošana
Pieņemot lēmumu pārkrāsot koka ārdurvis, jāzina, ka virsmas sagatavošana aizņems aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā laika un tikai viena ceturtdaļa būs pati krāsošana, darbu pabeigšanas process.
Vispirms noņem durvju rokturus un citas detaļas, ja ir. Krāsu noņem ar industriālā fēna palīdzību, ar krāsas skrāpi vai špakteļlāpstiņu. Durvis tiek attīrītas no vecās krāsas, kas pati vairs neturas un ir atlobījusies. Viss, kas turas labi, var palikt. Visbeidzot visus nelīdzenumus nogludina ar smilšpapīru (~Nr 180).
Lai nodrošinātu labu jaunās krāsas saķeri, vispirms durvis nomazgā ar pirmskrāsošanas mazgāšanas līdzekļa šķīdumu, tad durvis noskalo ar ūdeni un vismaz diennakti atstāj nožūt.
Koksnes materiāls āra apstākļos (ja atjaunojamās ir āra durvis) jāpasargā no pelējuma un baktērijām, tādēļ tās vietas, kas notīrītas līdz tīrai koksnei, jāpiesūcina ar impregnētāju – koksnes aizsargvielu. Labākie impregnētāji ir uz lineļļas bāzes, jo tie koksnē iesūcas ļoti dziļi.
Pirmais uzdevums durvju krāsošanā ir izvēlēties piemērotu krāsu. Tai noteikti jābūt atbilstošai āra vai iekšdarbiem, jo iekšdarbiem paredzētās krāsas nekalpos tik ilgi un, jau pēc neilga laika, mainīgo apstākļu dēļ neatbilstoši nokrāsotas ārdurvis mainīs savu izskatu. Koka krāsošanai tiek ražotas triju veidu krāsas: iekšdarbiem, fasādēm un universālām virsmām (logiem, durvīm, dārza mēbelēm, soliņiem u.tml.

Darba procesu noslēdzošais posms – krāsošana. Tā tiek veikta vienā vai divās plānās kārtās izvēlētajā tonī. Iespējams, ražotājs ir paredzējis pirms krāsas lietot gruntskrāsu, tādēļ pirms krāsošanas par to jāpārliecinās. Ja tas ir nepieciešams, tad klāj gruntskrāsu, tā uzlabos gan krāsas noturību, gan krāsojuma kvalitāti. Parasti krāso ar otu, bet, ja durvis ir vienkāršākas, var lietot arī rullīti.

Kas jāievēro krāsojot durvis?

  • Izvairies no tiešiem saules stariem, kas silda un pārmērīgi ātri žāvē virsmu. Visus darbus, it sevišķi krāsošanu, vislabāk veikt ēnā. Jāizvairās arī no lietus un vakara rasas.
  • Krāsot var tad, kad temperatūra nav zemāka par +5 oC, bet ideālā gaisa temperatūra krāsošanai būtu +15 līdz +20 oC.
  • Ērtāk un kvalitatīvāk ir durvis krāsot nevis iemontētas, bet tās izcelt no eņģēm un krāsošanas darbus veikt, piemēram, garāžā. Tad arī netraucēs laikapstākļi.
  • Daudz vieglāk vispirms virsmas aplīmēt ar krāsotāju līmlenti, nekā vēlāk kasīt un tīrīt krāsu. Tas attiecas uz visa veida furnitūrām.

Durvju dizainā var ļaut vaļu radošajai domāšanai. // Foto: pinterest.com

Netradicionālo durvju veidi
Pastāv daudz un dažādi durvju varianti, atkarībā no pielietojuma un vajadzības. Lai arī privātmājās un koka saliekamajās mājās tās netiek plaši pielietotas, aplūkosim pilsētvidē biežāk sastopamās.

Ritošās durvisTās galvenokārt tiek izmantotas garāžās un veikalos. Tās ir spēcīgas un drošas durvis.
Atpakaļgaitas durvisTās ir atgriezeniskās durvis, visbiežāk tiek izmantotas sabiedriskajās ēkās, slimnīcās u.c. Šīs durvis automātiski tiek slēgtas.
Stiepļu pinuma durvisTās tiek izmantotas mājās, lai novērstu kukaiņu nokļūšanu telpās. Durvis izmanto virtuvēs, ēdnīcās, viesnīcās, saldumu veikalos, u.c.
Šūpoļu durvisTās galvenokārt izmanto birojos. Durvju rāmim ir piestiprināti slēdži un tās var virināt gan uz iekšpusi, gan uz uz ārpusi.

Vecas koka durvju virsmas iegūst arī mūsdienīgu netradicionālu pielietojumu interjerā – kā galda virsma, mēteļu pakaramais, skapju siena un citos veidos, kur vairs nepilda durvju vēršanas funkciju. Tās tiek vai nu atjaunotas pilnībā un nokrāsotas, vai daļēji atjaunotas, saglabājot dabīgo koksnes krāsu.

Iegādājoties durvis, ir svarīgi :

  • aprēķināt sākotnējās izmaksas attiecībā pret ieguldījumu ilgtermiņā;
  • apzināt aptuveno durvju  kalpošanas laiku;
  • kopšanas prasības;
  • energoefektivitātes rādītāji;
  • aizsardzība pret laikapstākļiem;
  • apdares darbu izmaksas (ja nepieciešams);
  • durvju furnitūras kvalitāte un nepieciešamība;
  • vides pārveidošana, apgaismojuma un durvju zvana pārvietošana (ja nepieciešams) durvju montāžas dēļ.