+371 22841890

www.northouse.lv

DROŠĪBA KOKA KARKASA MĀJU, VAI KOKA KARKASA PANEĻU MĀJU BŪVNIECĪBĀ – DROŠS DARBS, DROŠA MĀJA

Nereti pasūtītājiem rodas jautājumi, kāpēc būvdarbi objektos notiek tādā vai citādākā veidā, kāpēc tiek izvirzītas dažādas prasības gan darbu veicējiem, gan tehnikai, gan darba aprīkojumam, kāpēc ir jāveic dažādas procedūras jeb “papīru darbi” iestādēs, kāpēc nevar par lētāku samaksu noalgot, piemēram,  paziņu, kurš apgalvo, ka ir liels būvniecības speciālists. Īsāk sakot, kāpēc vienkāršas dārza mājiņas būvniecība pēkšņi kļūst sarežģīta? Tam ir viena atbilde – lai nodrošinātu drošību visiem – gan pašiem pasūtītājiem, gan celtniekiem.

Koka priekšrocības māju būvniecībā
Koks ir tradicionāls un tai pat laikā moderns būvmateriāls ar milzīgu pielietojumu  būvniecībā (koka mājas), galdniecībā, interjerā u.c. Pareizi būvētas koka mājas, vai koka karkasa paneļu mājas ir izturīgas, tās ir izturīgākas nekā tradicionālās ķieģeļu vai betona mājas, kas pēc vairāku gadu desmitiem sāk zaudēt savas īpašības.  Koka mājas arī dod veselīgu gaisa kvalitāti, veselīgāku miegu.

Koka māju priekšrocības:

  • Ilgtspēja;
  • Ekonomika;
  • Drošība;
  • Veselība.

Attēls: lvportals.lv

Mūsdienās bez saskaņošanas nedrīkst būvēt nevienu būvi
Cilvēki mūsdienās būvē visdažādākās mājas. Dažkārt iecerētais objekts ir tik vienkāršs, paša rokām darināts, ka īpašnieks pat nevar iedomāties par projekta (privātmājas projekts) vai būvatļaujas nepieciešamību. Tādēļ, it īpaši savas drošības labad, ir jādodas uz būvvaldi, lai iesniegtu būvniecībai nepieciešamos dokumentus.

  • Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” ēkas tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi.
  • Pie pirmās grupas pieder tā dēvētās mazēkas – vienstāva ēkas, tai skaitā nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2, un citas nelielas ēkas.
  • Visu ēku (arī mazēku) būvniecībai nepieciešams saskaņojums ar vietējo būvvaldi.
  • Mazēku būvniecība (mazstāvu būvniecība) tiek saskaņota vienkāršotā kārtībā.
  • Būvvaldē ir jāsaskaņo visu veidu inženierbūves, piemēram, jauna žoga uzstādīšana.
  • Par patvaļīgu būvniecību tiek piemērots administratīvais sods.

Tas nozīmē, ka šobrīd bez saskaņošanas nedrīkst būvēt nevienu būvi,” nosaka Rīgas pilsētas būvvaldes Patvaļīgās būvniecības izvērtēšanas nodaļas vadītāja – Monta Ābele-Sedliņa.

Latvijā pašlaik tiek īstenota būvniecības ieceru elektroniskā saskaņošana. Pieejama sīkāka informācija vietnē šeit: Būvniecības iecere

Atbilstoši normatīvajiem aktiem bez saskaņošanas drīkst veikt tikai kosmētiska rakstura remontu (koka māja) – sienu krāsošanu vai tapešu nomaiņu, jaunas vannas vai izlietnes uzstādīšanu, neskarot ēkas nesošās vai nenesošā (koka) konstrukcijas, inženierkomunikācijas, kā arī nepārsniedzot pieļaujamo trokšņu līmeni. Šādā gadījumā nav nepieciešams ne būvprojekts, ne būvatļauja, ne vienkāršotās atjaunošanas apliecinājuma karte. Diemžēl būvniecības jomā īpašniekam nekādas lielas brīvības nav, pirms sākt ko celt (koka māja) vai pārbūvēt, pareizākais solis būs par turpmāko rīcību visu noskaidrot vietējā būvvaldē.

Darba aizsardzība būvniecībā
Būvniecības nozarē ietilpst jaunu objektu (privātā māja) būvniecība, esošo objektu remonts un rekonstrukcija, saliekamo māju elementu montāža būvlaukumā, kā arī pagaidu ēku būvniecība. Viens no vairāk izplatītajiem būvniecības veidiem ir vispārējā (privātmāju) būvniecība. Pilna cikla ēku (piemēram, dzīvojamo ēku, biroju, veikalu un citu sabiedrisko un pakalpojumu ēku, lauksaimniecības ēku) un civilo inženierbūvju (piemēram, automaģistrāļu, ielu, tiltu, tuneļu, dzelzceļu, lidlauku, ostu un citu hidrobūvju, apūdeņošanas sistēmu, kanalizācijas sistēmu, rūpniecības komplekso būvju, cauruļvadu un elektrolīniju, sporta būvju) būvniecība. Darba aizsardzības prasības būvniecības (individuālo māju) nozarē reglamentē Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumi Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”, Darba aizsardzības likums un citi normatīvie akti darbā aizsardzībā.

Raugoties tieši no nodarbināto drošības un veselības stāvokļa, būvniecības objektos sastopamie riska faktori var būtiski ietekmēt nodarbināto veselību. Visbiežāk tas var notikt nelaimes gadījumos, gūstot dažādas traumas.

Protams, noteikti jāņem vērā, ka darba aizsardzības prasību neievērošana var radīt ekonomiskus zaudējumus (var tikt bojātas iekārtas, būvmateriāli u.tml. ), kā arī var ciest “trešās personas” – citu darba devēju objektos nodarbinātie, garāmgājēji un braucēji vai citi objektiem tuvumā esošie cilvēki. Var rasties arī apkārtējās vides piesārņojums (piemēram, ķīmisko vielu – krāsu, šķīdinātāju u.tml. – noplūde).

Attēls: buvtafeles.lv

Svarīgākie riska faktori būvniecībā
Būvniecības nozare pēc savas struktūras aptver dažādus darbus, kuru veikšanai tiek lietotas ļoti atšķirīgas tehnoloģijas un iekārtas – sākot no būvlaukuma sagatavošanas, komunikāciju ierīkošanas, betonēšanas, mūrēšanas, jumta, ārējās un iekšējās apdares darbiem līdz daudziem citiem, lielākiem vai mazākiem specifiskiem darbiem.

Svarīgākās darba vides riska faktoru grupas būvniecībā ir šādas:

  • mehāniskie un traumatiskie riska faktori (darbs augstumā, darbs ar aprīkojumu, paklupšana un pakrišana, sadursmes ar smago tehniku, elektrotraumas u. c.);
  • fizikālie faktori (nepiemērots mikroklimats un nelabvēlīgi laika apstākļi, apgaismojums, vibrācija, troksnis, ultravioletais starojums un infrasarkanais starojums, piemēram, metinātājiem u. c.);
  • ķīmiskās vielas, kuras var rasties būvniecības procesā veselībai kaitīgu materiālu lietošanas dēļ (cementa putekļi, lakas, krāsas, šķīdinātāji, metināšanas aerosols, hidroizolācijas un termoizolācijas materiāli) un kuru ietekmei visbiežāk ir pakļauti betonētāji, krāsotāji, metinātāji un apdares darbu veicēji;
  • putekļi (abrazīvo materiālu putekļi, veicot slīpēšanas darbus, cementa putekļi, azbesta šķiedras, veicot demontāžas darbus, stikla un akmens vates izmantošana);
  • ergonomiskie faktori (smagu, īpaši nestandarta priekšmetu, celtniecības materiālu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības, kas veiktas ātrā tempā, piemēram, slīpēšana u. c.);
  • psihosociālie faktori (garas darba stundas, virsstundas, saspringti termiņi, pārāk liela darba slodze, ilgas stundas ceļā līdz objektiem u. c.);
  • bioloģiskie faktori (vīrushepatīts A, piemēram, santehniķiem, kam iespējams kontakts ar kanalizācijas ūdeņiem, ērču encefalīts un Laima slimība, ja darbs tiek veikts zaļajā zonā (piemēram, būvlaukuma sagatavošanas laikā) u. tml.

Būvniecībā (privātmāju būvniecība) ir iespējami daudz un dažādi riska faktori. Ļoti bieži vairāki darba vides riska faktori iedarbojas vienlaikus, tādējādi tie savstarpēji spēj pastiprināt cits cita iedarbību. Piemēram, vienlaikus notiek visa ķermeņa vibrācija, strādājot ar smago tehniku, un caurvējš, un darbs nekurinātās telpās, darbs augstumā uz sastatnēm un nelabvēlīgi laika apstākļi (stiprs vējš, brāzmas, lietus, sniegs u.c. ). Jāatzīmē, ka šie faktori ļoti strauji mainās un ir atkarīgi no veicamā darba, objekta lieluma un tā sarežģītības.

Nenoliedzami būvniecībā pastāv tādi darba vides faktori, no kuriem tik viegli neizvairīties:

  • Troksnis būvniecībā ir ļoti izplatīts darba vides faktors. To rada gan dažāds darba aprīkojums, gan arī smagā tehnika. Katras iekārtas darbināšana rada troksni.
  • Vibrācija – līdzīgi kā troksnis – ir būvniecībā ļoti izplatīts darba vides riska faktors, ar kuru jāsaskaras, darbinot vairumu iekārtu, kuras strādājot rada ne tikai troksni, bet arī vibrāciju. Vibrācija plaukstās, gan visā ķermenī, nospiežot nervus un asinsvadus, radot tirpšanas un sāpju sajūtas rokās, kā arī radot arī izmaiņas nervos un asinsvados.
  • Ķīmiskas vielas un putekļi būvniecībā – tā ir ikdienas parādība, kas rodas gan no izmantotās degvielas (izplūdes gāzes), gan no būvniecībā izmantotiem apstrādes materiāliem. (Piemēram, abrazīvie putekļi, kuri rodas no sienu slīpēšanas.) Daļu putekļu pie ieejas organismā aiztur deguna matiņi, lielos putekļus aiztur rīkles un balsenes gļotāda. Viskaitīgākie ir mikroskopiskie putekļi, jo putekļu daļiņas ilgstoši atrodas gaisā un spēj dziļi iekļūt elpceļos. Krāsu, šķīdinātāju izgarojumi, kas reizēm ir ļoti kaitīgi veselībai.

Darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde
Izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānu (privātmāju būvniecība), jāņem vērā, ka darba aizsardzības sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt nodarbinātajiem drošu darba vidi, pasargājot tos no traumām, slimībām un nelaimes gadījumiem. Vispirms ir svarīgi plānot tādus pasākumus, kas visātrāk un tieši aizsargās nodarbināto drošību un veselību, sākumā cenšoties nodrošināt aizsardzību ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, rast iespēju smagumu pārvietošanai izmantojot mehāniskos palīglīdzekļus, nevis ļaut tos pārvietot diviem nodarbinātajiem fiziskiem spēkiem), tikai pēc tam – ar individuālajiem (piemēram, ja nav iespējams izvēlēties veselībai mazāk kaitīgas krāsas, krāsošanas laikā lietojot elpceļu aizsardzības līdzekļus – sejas aizsargmasku vai respiratoru).

Darba aizsardzības pasākumu plāns ir viena no darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļām, kurā nosaka darba aizsardzības pasākumus, to īstenošanas termiņus, atbildīgās personas par izpildi, kā arī tiem nepieciešamos materiālus vai finanšu līdzekļus konkrēto darba vides riska faktoru novēršanai vai samazināšanai.

Izvēloties starp vienādas nozīmes darba aizsardzības pasākumu variantiem, būtiski ir izvērtēt, kurš variants būs izdevīgāks (iegādāties vai iznomāt mehāniskos palīglīdzekļus smagumu pārvietošanai vai norīkot darbiniekus). Obligātā veselības pārbaude arī ir darba drošības sastāvdaļa.

Svarīgākie preventīvie pasākumi, lietojot būvniecības aprīkojumu:

  • lietot tikai darba kārtībā esošas un darbam piemērotas iekārtas un laikus veikt iekārtu tehnisko apkopi un pārbaudes;
  • informēt nodarbinātos par drošiem darba paņēmieniem un nepieciešamo kolektīvās un individuālās aizsardzības līdzekļu (piemēram, cimdu, sejas un acu aizsardzības līdzekļu, darba apavu) lietošanu, kā arī regulāri šo informāciju atkārtot;
  • glabāt darba aprīkojumu atbilstīgi prasībām un droši.

Svarīgākie preventīvie pasākumi, nodrošinot drošību būvobjektos:

  • tīrības un kārtības uzturēšana būvobjektos (t. sk. vadu un kabeļu pārdomāta novietošana, pāreju nodrošināšana, naglotu dēļu un citu bīstamu priekšmetu savākšana, armatūras galu apzīmēšana vai nosegšana, atkritumu un nevajadzīgo materiālu savākšana u. tml.);
  • nepieciešamo materiālu piegāžu plānošana būvobjektā tādos apjomos, lai tie netraucētu darba procesu un cilvēkiem būtu iespējams brīvi pārvietoties;
  • nodarbināto informēšana par drošiem darba paņēmieniem un nepieciešamo kolektīvās un individuālās aizsardzības līdzekļu (piemēram, darba apavu) lietošanu, kā arī regulāra šādas informācijas atkārtošana.

Attēls: delfi.lv

Ugunsdrošība
Ar ugunsdrošību nereti tiek asociēta degošu vai nedegošu materiālu ēka un materiāli. Bet patiesībā ugunsdrošība ir cilvēku drošība ēkā – ja izceļas ugunsgrēks, cilvēkam ir jāspēj laikus evakuēties.

 Jo ēkai ir lielāka ugunsdrošība, jo cilvēkam ir ilgāks laiks, lai droši atstātu degošās telpas.

Pareizi pārdomātas apkures sistēmas izveide un kvalitatīva elektrības instalācija noteikti palīdzēs samazināt ugunsnelaimes risku.

Ugunsdrošība koka karkasa mājās
Tātad ir krietni jāpiepūlas, lai koka māju, koka karkasa paneļu māju, vai koka karkasa paneļu māju aizdedzinātu un tā sadegtu pilnībā. Mūsdienās koka māju būvniecība attīstās, koks tiek tehnoloģiski pareizāk apstrādāts un mājas kļūst arvien ugunsdrošākas.
Ir veikti ugunsgrēka eksperimenti (noskaties video šeit – salīdzinājums), kur redzams, ka koka karkasa māja pēc stundas ilgas degšanas var uzrādīt iespaidīgus ugunsizturības rezultātus. Salīdzinot, keramzīta bloku mājā ātri reaģē uz uguni, un pirmais logs var izkrist jau pēc septiņām minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs var izkrist tikai vairāk nekā pēc pus stundas.  Tāpat koka mājas, vai koka karkasa mājas sija pēc stundu ilgas degšanas apogļojās tikai no ārpuses, un pateicoties tam, koka mājas jumts arī pēc stundas ilgā ugunsgrēka var neiebrukt. Turpretī metāla sija karstumā zaudē savu konstrukcijas stabilitāti.

Būtiskas lietas, kam pievērst uzmanību
Būvniecībā (koka mājas), un jau iepriekš, projektējot, vislielākā uzmanība ir jāpievērš tiem mājas elementiem un vietām, kur būs saskare ar atklātu uguni un karstumu. Ugunsbīstamības objekti ir krāsnis, plītis un kamīni, to pieslēgumi skurstenim. Tiem jābūt izbūvētiem ar speciāliem būvmateriāliem un apdares materiāliem, piemēram, dažādiem šamota izstrādājumiem. Un, protams, kurtuves telpa ar tajā izvietotām apkures iekārtām, kurām jābūt izbūvētām atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas paredz ugunsdrošo materiālu – speciālo plākšņu un javas izmantošanu. Šo telpu durvīm jābūt ugunsdrošām.

Māju īpašniekiem obligāti jāseko līdzi ēkas skursteņa stāvoklim, tā stiprinājumiem jumtā un starpstāvu pārsegumos. Izvēloties skursteni, jāpārliecinās, vai tam ir sertifikāts par atbilstību Eiropas Savienības ugunsdrošības standartiem, jānoskaidro arī ražotāja sniegtā garantija.

Attēls: delfi.lv

Mājās ugunsdrošības riska zona ir arī bēniņi, kur visbiežāk ir koka konstrukcijas un dažādi izolējošie un siltināšanas materiāli. Lai palielinātu ugunsdrošību, koka konstrukcijas nepieciešams apstrādāt ar ugunsdrošajiem pārklājumiem – antipirēniem. Siltinātājs jāizvēlas nedegošs (piemēram, akmens vate). Pareiza elektroinstalācija, elektroierīču uzstādīšana un to ikdienas izmantošana ir ļoti svarīgs ugunsdrošībai (koka paneļu māja). Jābūt uzmanīgiem ar lielas jaudas elektroierīču izmantošanu, tajā skaitā elektrisko kamīnu ekspluatāciju. Ikvienam mājas īpašniekam ir jāseko līdzi un jāveic elektroinstalāciju pārbaude.

Runājot par drošību koka mājās, vai koka karkasa paneļu mājas, par to ekspluatācijas laikā ir atbildīgs tās apdzīvotājs, gan atbildīgi rīkojoties pret savu mantu, gan tās ekspluatējot tām paredzētajā veidā.

Preventīvie pasākumi ugunsriska samazināšanai koka karkasa mājās
Nepietiek tikai ar kokmateriālu (koks) pareizu apstrādāšanu, uzstādīšanu un būvniecību. Katram mājas iedzīvotājam ir jābūt atbildīgam pret lietām ap sevi. Mājas īpašnieks var jau laikus veikt dažādus pasākumus, lai samazinātu ugunsrisku savā īpašumā. Visvienkāršākais kā samazināt ugunsrisku, ir nodrošināt, lai vienviet neglabātos degošas lietas, piemēram, papīrus, kartona kastes, vecas grāmatas, drēbes un mantas tādās vietās kā pagrabi, bēniņi vai garāžas. Iepriekšminētās lietas iespējams nodot makulatūrā, pārstrādē vai, piemēram, atdot labdarībā. Ieguvums ir dubultā – mājas drošība un brīva telpa.
Smēķēšana ir kaitīga veselībai, tas visiem zināms. Bet tā ir kaitīga arī mājas drošībai, ja smēķēšanai nav ierīkota speciāla vieta un izsmēķiem paredzēti noteikti slēgti pelnu trauki, lai izvairītos no tāda varianta, ka līdz galam nenodzēsts izsmēķis tiek iemests miskastē pie degošiem materiāliem.
Ik 10gadus jāpārbauda elektrosistēma, vai tajā nav radušies bojājumi vai tā ir pietiekami droša.
Elektroierīces jālieto tām paredzētajā veidā un nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Visppoulārākais ugunsnelaimju avots ir atstāts darbojoties gludeklis.
Dūmu detektoru, dabas gāzes vai tvana gāzes detektoru ierīkošana (atkarībā no apkures veida) palīdz par 75% ātrāk noteikt ugunsbīstamības faktoru un laikus brīdināt iedzīvotājus.
Ugunsdzēšamo aparātu nodrošināšana mājās un iedzīvotāju apmācīšana, kā ar to darboties, tāpat ikgadēja apkures sistēmas pārbaude.

Vairāk par ugunsdrošību koka karkasa mājās, skati šeit: Ugunsdroša koka karkas māja.